Sakārtota infrastruktūra, multidisciplināras
komandas, telemedicīna un “Vienas pieturas aģentūra” Latvijas trīs
lielajās universitāšu slimnīcās veicinās integrētu veselības aprūpi un
uzlabos reģionu pacientu ārstēšanas pieredzi, aģentūrai LETA pauda
Latvijas Lielo slimnīcu asociācijā (LLSA).
Organizācijas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols atzina, ka Covid-19
krīze palīdzēja saprast, kas slimnīcu sakārtošanā ir prioritāri
jāizdara, palīdzēja noteikt prioritātes.
“Ja līdz šim runājām par atsevišķu pacientu grupu prioritātēm, tad
pandēmijas ietekmē tās kļuva aktuālas visai sabiedrībai kopumā, parādot,
kuri procesi ir jāuzlabo pēc iespējas ātrāk – sākot no infrastruktūras
uzlabojumiem un starptautiskiem standartiem atbilstoša ārstniecības
procesa nodrošināšanas, līdz pat multidisciplināru mediķu komandu
veidošanai un telemedicīnai, kas daudzviet pasaulē ir pierādījušas savu
pozitīvo pienesumu ārstniecības rezultātu uzlabošanā,” pārliecināts
Ābols.
LLSA norāda, ka veselības aprūpe ir joma, kurā katrs Latvijas
iedzīvotājs vēlas un ir tiesīgs saņemt visaugstākās kvalitātes
pakalpojumus. Ārstu speciālistu skaits valstī ir neliels, tādēļ
pacienti, lai saņemtu nepieciešamo konsultāciju vai izmeklējumu, no
visas Latvijas visbiežāk ir spiesti doties uz universitāšu slimnīcām
Rīgā. Nereti šāds ārstniecības ceļš var ieilgt, jo pacients no ģimenes
ārsta ceļo uz pārbaudēm Rīgā, tad atgriežas pie ģimenes ārsta savā
dzīvesvietā, tiek norīkots uz papildu izmeklējumiem, un atkal dodas uz
kādu no lielajām slimnīcām, novēroja organizācijā.
Slimnīcu pārstāvji uzskata, ka šo garo un pacientam neērto ceļu ir
iespējams būtiski atvieglot, strādājot pēc tā sauktā “Vienas pieturas
aģentūras” principa, ko arī paredz Latvijas lielo slimnīcu iecerētais
attīstības plāns. Šādu praksi jau izmanto Reto slimību koordinācijas
centrs – vienas dienas laikā vienuviet apmeklēt maksimāli daudz
speciālistu, tādējādi samazinot laiku, kas pacientam jāpavada, dodoties
no viena speciālista pie otra. Tas ir jo īpaši svarīgi cilvēkiem ar
kustību ierobežojumiem vai invaliditāti, kā arī hronisko slimību
pacientiem, jo vienuviet pieejama visa speciālistu komanda, kas var
izstrādāt pacienta ārstēšanās un novērošanas plānu dinamikā.
“Mūsdienu medicīna pieprasa, lai nepieciešamās ārstu konsultācijas un
izmeklējumus saplāno koordinatori tā, lai būtu ērti pacientam,
samazinot viņu uztraukumu un bažas. Ja pacients vēršas vairākās
veselības aprūpes iestādēs, bieži vien tiek veikti vieni un tie paši
izmeklējumi, kas savukārt tikai pagarina rindas,” norāda Reto slimību
koordinācijas centra vadītāja Ieva Mālniece.
Lai novērsu atkārtotu izmeklējumu veikšanu dažādās veselības aprūpes
iestādēs, būtu nepieciešama vienota platforma, kura būtu pieejama
ārstniecībai, lai pilnvērtīgi konsultētu pacientus, īpaši universitāšu
slimnīcās, kur koncentrējas multifaktoriāli pacienti, uzskata Mālniece.
Tāpat novērots, ka pacientiem izsniegtie medicīnas izraksti mēdz
“noklīst” vai tiek aizmirsti mājās, kas būtiski kavē un sadārdzina
ārstēšanās un atveseļošanās procesu. Kopīga informācijas tehnoloģiju
sistēmas ieviešana universitāšu slimnīcām un citām slimnīcām nodrošinātu
vienotu pacienta ārstniecības procesa koordināciju un uzraudzību,
uzskata LLSA.
“Ir būtiski nodrošināt, ka visi pacienta veselībai svarīgie
dokumenti, piemēram, dažādās medicīnas iestādēs veiktie izmeklējumu un
analīžu rezultāti, ārstu rekomendācijas atveseļošanās procesa
nodrošināšanai, būtu pieejami vienuviet un redzami visiem pacienta
aprūpē un ārstniecības procesā iesaistītajiem speciālistiem, neatkarīgi
no viņu darba vietas vai pilsētas, kurā tie strādā,” komentē LLSA
sabiedrisko attiecību speciāliste Hetija Končus.
Viņa arī norāda, ka viens no būtiskiem mūsdienu modernās medicīnas
panākumu stūrakmeņiem ir multidisciplināru mediķu komandu veidošana.
Taču ir reģioni, kuros, lai sniegtu augstas kvalitātes ārstniecības
pakalpojumus, bieži vien trūkst speciālistu. LLSA ieskatā ciešāka
sadarbība starp universitātes slimnīcām un slimnīcu tīklu reģionos
nodrošinātu ne tikai efektīvāku pacienta problēmu risināšanas ceļu, bet
vienlaikus nodrošina zināšanu pārnesi reģiona mediķiem un uzlabo
pacienta tālākās ārstēšanas un rehabilitācijas rezultātus. Pateicoties
telemedicīnai un vienotai slimnīcu informācijas tehnoloģiju sistēmai,
ārstējošais ārsts var sekot līdzi pacienta veselības stāvoklim un
ordinēt piemērotāko terapiju un rehabilitācijas procesu, atrodoties arī
attālināti, norāda organizācijā.
“Būtisks trūkums, ko atspoguļoja Covid-19 pandēmija, ir slimnīcu
infrastruktūras nepiemērotība krīzes un pandēmijas situācijām.
Novecojušas un 21.gadsimta epidemioloģiskiem izaicinājumiem
neatbilstošas infrastruktūras dēļ nav iespējams nodalīt ambulatoro kā
arī stacionāri ārstēto infekciozo pacientu plūsmas,” secina LLSA.
Tādējādi kļūst problemātiska vai atsevišķos gadījumos pat neiespējama
ambulatoro pakalpojumu sniegšana, kas savukārt kavē iedzīvotāju
veselības atgūšanu un veicina invalidizāciju.
Jau ziņots, ka universitāšu slimnīcas izveidojušas vienotu rīcības
plānu, lai nākotnē viss nepieciešamais ārstēšanas un aprūpes pakalpojumu
klāsts būtu daļa no vienota ārstniecības un atveseļošanās ceļa, kas
tiktu nodrošināts iespējami integrētā veidā.
LLSA ieskatā, investīcijas slimnīcu infrastruktūrā ļautu izveidot
pacientiem un slimnīcu personālam drošu un draudzīgu ārstēšanās vidi,
uzlabojot darba apstākļus mediķiem, kā arī veicinot jauno speciālistu
piesaisti un izglītošanas iespējas.
Savukārt mērķtiecīgi uzlabojumi ikviena pacienta ārstēšanas procesā
būtu iespējami, īstenojot ciešāku sadarbību starp slimnīcas klīnikām un
nodaļām, kā arī universitāšu slimnīcu sadarbību ar reģionālajām
slimnīcām un plašāku ārstniecības pakalpojumu sniedzēju tīklu, uzskata
asociācijā.
