Lai arī pēdējā laikā vērojams, ka daudzi vakcinējamie atsakās no
“AstraZeneca” vakcīnām pret Covid-19, valsts pašlaik tomēr neapsver
iespēju ļaut cilvēkiem izvēlēties, kādu vakcīnu viņi vēlētos saņemt,
šorīt LTV “Rīta panorāmā” atzina premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Taujāts, ko darīt ar tiem cilvēkiem, kas ir gatavi vakcinēties pret
Covid-19, bet principiāli atsakās to darīt ar “AstraZeneca” vakcīnām,
premjers tieši neatbildēja, sakot, ka pats ir potējies ar “AstraZeneca”
vakcīnu un komplikāciju risks no tās ir ļoti niecīgs.
Es līdz šim šādos jautājumos esmu ieklausījies speciālistos, kuri
saka, ka ir daudz drošāk potēties ar jebkuru poti nekā saslimt ar
Covid-19, sacīja politiķis. Premjers uzsvēra, ka Latvijas valdība
joprojām paļaujas uz Eiropas Zāļu aģentūras un vietējo ekspertu
vērtējumu, ka šī vakcīna ir laba.
Vienlaikus premjers uzsvēra, ka šajā ceturksnī “AstraZeneca” Latvijā
nav plānota kā plašāk lietotā vakcīna pret Covid-19, jo maijā ir
gaidāmas “Pfizer” palielinātās piegādes, turklāt ienāksies arī “Moderna”
un “Janssen” vakcīnas.
Kā ziņots, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) un vakcinēšanas
veicēji ir atzinuši, ka masveidīgāku vakcinēšanu pret Covid-19
Lieldienās kavēja tas, ka ļoti daudzi potēšanas rindās esošie atteicās
vakcinēties brīvdienās vai to darīt ar “AstraZeneca” vakcīnām pret
Covid-19. No plānotajām vakcīnām Lieldienu brīvdienās atteikusies vairāk
nekā puse līdz pat 2/3 cilvēku, kas bija vakcinējamo rindā.
Kariņš masu vakcinācijas centru darba izmēģinājumu brīvdienās kopumā
novērtēja kā sekmīgu – lai arī ir atklājušās atsevišķas nepilnības,
tomēr masu vakcinācijas centri ir izveidoti un sekmīgi darbojas. Kā labu
ziņu politiķis izcēla arī to, ka valdība izcīnījusi papildu 400 000
“Pfizer” vakcīnu, kuras vajadzētu saņemt nākamajā mēnesī.
Tagad atliekot veselības ministram nodrošināt, ka pats vakcinēšanas
process notiek raiti un bez kavēšanās. Pēc Kariņa vārdiem, veselības
ministram uzdevums ir nodrošināt, lai visas vakcīnas, kas ienākas
nedēļas laikā, tajā tiktu arī izpotētas cilvēkiem, un līdz šim Pavļuts
ar to ticis galā.
Premjers bija visai atbalstošs “dzīvo rindu” ieviešanai masu
vakcinācijas punktos, piedāvājot to izveidei vairākus variantus,
piemēram, šādā rindā stāvētu un gaidītu cilvēki ārpus prioritārajām
grupām – ja neatnāk uz poti pierakstītie, tad potējamos ņemtu no “dzīvās
rindas”. Otrs variants būtu vienu no “vakcinēšanas galdiem” masu
vakcinēšanas centros organizēt pēc “dzīvās rindas” principa, no šīs
rindas ņemot arī cilvēkus citu robu aizpildīšanai.
Kariņš uzsvēra, ka valdībai joprojām ir svarīgi pirmos vakcinēt
seniorus un citas riska grupas, tomēr viņš uzsvēra, ka nebūtu slikti, ja
robus vakcinēšanas rindās aizpildītu arī no mazāk prioritārajām grupām,
jo galvenais ir vakcinēt visus un panākt kolektīvo imunitāti.
Premjers uzsvēra, ka, iespējams, Latvijā un pasaulē vēl ilgi nāksies
sadzīvot ar Covid-19 dēļ noteiktajiem drošības ierobežojumiem, kas prasa
distancēties un valkāt maskas. Atvieglojumu virzienā tikšot lūkots
tikai tad, ja saslimstība ar Covid-19 mazināsies.
