Latvijā joprojām ļaundabīgu audzēju gadījumos mirušo skaits
ievērojami pārsniedz no Covid-19 mirušo skaitu (SPKC dati).
Onkoloģija nešaubīgi ir kļuvusi par veselības aprūpes
prioritāti visā pasaulē, un onkoloģisko pacientu īpatsvars
turpina palielināties. Cīņa pret vēzi ir arī Eiropas Komisijas
prioritāte. Patlaban Latvijā top jaunais Veselības aprūpes
pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns no 2022. līdz
2024.gadam, kuru komentēt aicinājām Latvijas Universitātes
Medicīnas fakultātes vadošo pētnieku, Onkoloģijas katedras
vadītāju un asociēto profesoru, valsts galveno onkologu jeb
Veselības minstrijas galveno speciālistu onkoloģijas jomā Jāni
Eglīti.
Jānis Eglītis pastāstīja, ka saistībā ar topošo Onkoloģijas
plānu Veselības ministrijā tika organizētas domnīcas, kur tika
pieaicinātas pacientu organizācijas, speciālisti, profesionālās
asociācijas, tāpat ministrijas pārstāvji. “Pirmo reizi visi
varēja izrunāt to sāpi, kas kuram ir, un, protams, tās vajadzības
atšķīrās. Vienas ir tiem, kas nodarbojas ar aktīvo onkoloģisko
pacientu ārstēšanu, citas vajadzības ir ģimenes ārstiem un vēl
cits skatījums uz to visu ir arī pašiem pacientiem. Tika apzināti
jautājumi, kas steidzamības kārtā jārisina, un tie, kas prasīs
vairāk laika, kas neiekļausies trīs gadu plāna projektā. Bija
kvalitatīva vajadzību apkopošana,” rezumē Eglītis.
Viņaprāt, vissāpīgākais jautājums ir saistībā ar
diagnostiku, ar tās pieejamību. “Ir, piemēram, “zaļais
koridors” par aizdomām vai par pirmreizēju saslimšanu, bet
jautājums ir par lielāko daļu pacientu, kuri atrodas pēcārstēšanas
novērošanā, kuriem būtu jāveic izmeklējumi, vai pastāv
aizdomas par slimības atkārtošanos, viņiem piekļūšana
izmeklējumiem ir apgrūtināta. Te ir jautājums par medikamentu
pieejamību un to, kā mēs papildinām šos, neatrisinātos,
krājumus gadu no gada, jo tās vajadzības nesamazināsies, tās
tikai pieaugs,” skaidro valsts galvenais onkologs.
Onkoloģijas plāna prioritātes
Kā svarīgākās prioritātes profesors Eglītis nosauc
funkcionējošu vēža reģistru, digitālo datu apriti diagnostikā,
reāli strādājošas skrīninga programmas, diagnostikas pieejamību
pēcārstēšanas novērošanā un jaunu tehnoloģiju, medikamentu un
izmeklējumu ieviešanu. Šīs pašas prioritātes ir jārisina, lai
Latvija būtu Eiropas līmenī.
Galvenais onkologs uzskata, ka ļoti būtisks ir reāli
funkcionējošs vēža reģistrs, kurā var izmantot datus analīzei
un plānošanai nākotnē, jo līdzšinējais reģistrs faktiski
nedarbojas. “Reģistrs ir absolūta nepieciešamība. Tas pat
nav jautājums, lai mēs būtu Eiropas līmenī. Bez reģistra mēs
neesam interesanti nevienam. Mēs nevaram piedalīties pētījumos,
jo nav objektīvu datu no mūsu populācijas,” skaidro Eglītis.
Tāpat patlaban ļoti liela problēma ir ar digitālo datu apriti
gan diagnostikā, gan dažādu izrakstu konsīliju un citu slēdzienu
veidā. “Vai tā ir e-veselība vai kāds cits digitālais datu
mākonis, datiem būtu jāatrodas vienuviet, kur medicīnas
darbinieki vai ārsti var redzēt, kas ar šo pacientu notiek, kas
viņam ir bijis un kādas ir viņa prognozes, jo, tā kā mums nav
šie dati visur pieejami, diezgan daudz tiek veikti lieki izmeklējumi
un arī manipulācijas, kuras, ja būtu pilnvērtīgas datu bāzes,
iespējams, vienu lielu daļu nemaz nevajadzētu darīt,” secina
Jānis Eglītis.
Būtiska prioritāte ir arī diagnostikas pieejamība pacientiem,
kas atrodas pēcārstēšanas novērošanā, tāpat valsts galvenais
onkologs uzsver nepieciešamību pēc jaunu tehnoloģiju,
medikamentu, izmeklējumu ieviešanas. “Ja ir kaut kādi
bioloģiskie parametri, marķieri, mutācijas, kas ir nozīmīgas pie
kāda konkrēta audzēja ārstēšanas, tad tas viss ir samērā
raiti jāievieš un jāizmanto. Ja parādās jaunas diagnostiskās
vai ārstniecības tehnoloģijas, arī šeit nevajadzētu gaidīt
gadus, kamēr naudu atrod, bet jau plānveidā paredzēt līdzekļus
jaunu tehnoloģiju un ārstniecības līdzekļu ieviešanai,”
skaidro Jānis Eglītis.
Jābūt mehānismam līdzekļu investēšanai
Eglītis lēš, ka Onkoloģijas plānam jābūt gatavam tuvāko
divu mēnešu laikā. “Cik daudz tajā būs no tā visa, kas
tika izrunāts domnīcās un apzināts no pacientu organizāciju
viedokļa un profesionāļu viedokļa, to reāli redzēsim tad, kad
plāns jau būs uzlikts uz papīra. Publiskajā apspriešanā varēs
vēl veikt kaut kādas korekcijas, papildināšanas, bet, manuprāt,
viens no ierobežojošiem faktoriem visā būs finanšu resursu
pieejamība, ņemot vērā situāciju valstī pēdējā gada laikā,
un, visticamāk, šī situācija vēl kādu laiku turpināsies. Būs
jāizvēlas prioritārie jautājumi, bet medicīna un tai skaitā
onkoloģija nepaliks lētāka, un tas līdzekļu daudzums, kas būs
jātērē nākotnē, būs tikai lielāks,” brīdina Latvijas
Onkologu asociācijas prezidents.
Lai jaunais plāns atbilstu pacientu vajadzībām, realitātei un
lai tā būtu nevis ideju vīzija, bet gan funkcionējošs un
saistošs plāns, kas rada vērtību pacientam, pēc Eglīša domām,
jāatrod mehānismi, kā medikamentu kompensācijai vai arī jaunu
tehnoloģiju ieviešanai šī nauda jau tiek iezīmēta savlaicīgi,
ka mēs to varam redzēt jau kaut kādu laiku uz priekšu.
“Līdzekļus, kurus iekļaut medicīnas budžetā, būtu jāmeklē
nevis no vēlēšanām uz vēlēšanām, bet te vajadzētu būt
stabilam mehānismam, kā pieaug kompensējamo medikamentu budžets
ne tikai varbūt onkoloģijai, bet arī citām jomām, un kādā
veidā tiek piesaistīti nākamās rindas medikamenti,” uzskata
valsts galvenais onkologs.
Kā aktuālus plānā paredzamos soļus Eglītis skaidro, ka
prostatas vēzim būs skrīninga programmas uzsākšana, kas būs
būtisks solis uz agrīnāku diagnostiku. Savukārt saistībā ar
plaušu vēzi ienāk molekulārā diagnostika, kur nosaka jau
konkrētus ģenētiskus audzēja parametrus un attiecīgi,
pateicoties šiem diagnostikas rezultātiem, varēs piemeklēt
terapiju. “Plaušu vēzis arī ir viena no lielajām
lokalizācijām, kur mums ir vairāk nekā tūkstotis pacientu ik
gadu un diemžēl, es domāju, trīs ceturtdaļām no visiem
pacientiem ir trešā ceturtā stadija, un viņu ārstēšanā
visbiežāk ir jāpielieto medikamenti, pretējā gadījumā pirmā
gada mirstība ir vairāk nekā 80%,” informē Eglītis.
Aktualitāte – vēža ģenētisko izmaiņu analīze
Eiropas Medicīniskās onkoloģijas biedrība (ESMO) ir nākusi
klajā ar vadlīnijām nākamās paaudzes sekvenēšanai (NGS) jeb
vēža ģenētisko izmaiņu analīzei. Saistībā ar šo vadlīniju
adaptāciju Latvijā Jānis Eglītis pauž, ka “tas ir noteikti
viens no onkoloģijas attīstības pamatvirzieniem, ka tiek veikta
audzēja ģenētiskā izmeklēšana un tiek meklētas jau konkrētas
mutācijas un receptori vai citas lietas, kas ir raksturīgas
konkrētajam audzējam”.
“Turklāt arī liela daļa no pacientiem, kas ārstējas ar
agrīni diagnosticētu vēzi, pēc tam atgriežas ar slimības
atjaunošanos. Šī nākamās paaudzes ģenētiskā izmeklēšana jeb
vēža ģenētisko izmaiņu analīze mums sniegtu papildu informāciju
par to, kurš arī no pirmās stadijas vai agrīni diagnosticēto
audzēju pacientu kopas varētu būt ar potenciāli lielāku risku uz
slimības atgriešanos, līdz ar to mums viņu varbūt vajadzētu
biežāk izmeklēt vai veikt specifiskas izmeklēšanas. Tāpēc
nākotnē tas varētu noderēt arī sākotnējās slimības
stadijās,” brīdina Eglītis.
Viņš skaidro, ka patlaban pilna genoma sekvenēšana ir nozīmīga
tiem audzējiem, kas ir atgriezušies vai jau ir izplatījušies pa
daudziem orgāniem vai orgānu sistēmām, lai piemeklētu konkrētu
terapiju, ko varētu dot pacientam, lai paildzinātu viņa dzīvildzi.
“Pilna genoma sekvenēšana ir aktuāla bērnu onkoloģijā,
un Latvija te ir pilots arī pasaules līmenī, kur jau notiek pilna
ģenētiskā audzēja izmeklēšana. Ja mēs runājam par pieaugušo
onkoloģiju, tad tie ir noteikti 11 – 12 tūkstoši jaunu gadījumu
katru gadu un tas prasa līdzekļus. Ņemot vērā, cik strauji
attīstās biotehnoloģijas, šī izmeklēšana paliek lētāka.
Domāju, ka arī konkrētajā plānā būs paredzēti kādi līdzekļi
saistībā ar sekvenēšanas plašāku pielietošanu gan diagnostikā,
gan ārstēšanā,” prognozē profesors Eglītis.
Onkoloģija nākotnē kļūs vēl aktuālāka
“Ja nauda budžetā būs un ja budžets būs ar pieaugumu
nākotnē, tad mēs varam cerēt uz plašāku finansiālo atbalstu
jaunajiem medikamentiem, bet ja situācija būs kā līdz šim vai
sliktāka, tad jāskata mehānismus, kā iezīmēt to naudu, kas
varētu parādīties medikamentu kompensācijai, jaunu tehnoloģiju
ieviešanai un tamlīdzīgi,” rezumē valsts galvenais onkologs.
Atsaucoties uz starptautiski veiktām un atzītām prognozēm,
Jānis Eglītis ir pārliecināts, ka onkoloģija nākotnē kļūs
vēl aktuālāka. Ņemot vērā epidemoloģisko prognožu rādītājus,
pacientu skaits būtiski pieaugs līdz 2030.gadam, un pamatiemesli
tam ir gan iedzīvotāju novecošanās, gan populācijas pieaugums,
kurš varbūt ir mazāk aktuāls Latvijai, kurai raksturīgāka ir
iedzīvotāju novecošanās.
“Mums jāparedz, ka onkoloģiskie pacienti būs katru gadu
padsmit tūkstošu, viņi tiks ārstēti. Patlaban mums uzskaitē ir
ap 80 000 pacientu, nākotnē viņu skaits var kļūt vēl lielāks.
Viņiem būs vajadzīgi regulāri izmeklējumi un ārstēšana, ja
slimība atgriežas vai progresē. Manuprāt, lai vispār varētu
onkoloģiju kaut kā izkustināt, tam būtu jābūt vispārnacionālam
projektam,” pārliecināts valsts galvenais onkologs, domājot,
ka kopumā tā nav tikai vienas Veselības ministrijas, bet gan visas
valsts problēma, kas arī risināma nacionālā mērogā un
sadarbībā starp nozarēm.
Jaunu medikamentu apguvē atpaliekam
Runājot par tehnoloģijām, jauniem medikamentiem un
kompensējamām zālēm, mēs atpaliekam arī no Lietuvas un
Igaunijas. “Man šķiet, salīdzinot ar Lietuvu, mums ir uz pusi
mazāk moderno medikamentu un ar Igauniju arī atšķirība ir
būtiska. Faktiski nemaz nav jāsalīdzinās ar attīstītākajām
valstīm Eiropā, bet mēs pat atpaliekam no kaimiņiem,” rezumē
Eglītis.
Saistībā ar reto vēžu pacientiem ir jautājums, cik daudz arī
viņiem ir pieejams medikamentu, bet Jānis Eglītis cer, ka pamazām
šī lieta noregulēsies, ņemot vērā, ka Eiropas Komisija izvirza
rekomendējošu mērķi, ka jabūt akreditētam, attīstītam vēža
centram katrā ES dalībvalstī. Šādos centros nākotnē varētu
būt arī reto audzēju vienības, kam būs pieredze šo audzēju
ārstēšanā un arī pēcārstēšanas novērošanā, bet ļoti retu
audzēju gadījumos, kad pieredze ir ļoti niecīga, varbūt vienalga
vajadzēs kooperēties un ārstēt citviet.
Runājot par izplatītākajiem audzējiem Latvijā, Eglītis
uzskaita piecas biežākās lokalizācijas, kas dod gandrīz 60% no
visiem ļaundabīgajiem audzējiem ik gadu. “Numur viens ir ādas
vēzis, kur ir ap pusotru tūkstoti, tad nākamie ir prostatas,
krūts, plaušu un arī resnās un taisnās zarnas vēzis.”
Saistībā ar jaunām tehnoloģijām un medikamentiem valsts
galvenais onkologs skaidro, ka ģenētiskā diagnostika ir pieejama
tikai epizodiski gan plaušu vēža, gan kolorektālā vēža
pacientiem un nedaudz arī krūts vēža pacientiem. “Ar
medikamentu pieejamību samērā apmierinoša situācija ir
pacientēm, kam ir krūts vēzis, bet, protams, vienmēr gribētos ko
vairāk. Samērā labi nodrošināti ir prostatas vēža pacienti,
bet, protams, vairāk mēs gribētu plaušu vēža pacientiem un
resnās un taisnās zarnas vēža pacientiem, kas būtu jau bāzēti
tieši uz sekvenēšanas rezultātiem un dažādu marķieru
noteikšanu konkrētajā audzējā.” komentē Jānis Eglītis.
Plašāka informācija www.onkologi.lv
