“Pēdējos gados vīriešiem ir ievērojami palielinājies to
ļaundabīgo audzēju skaits, ko izraisa cilvēka papilomas vīruss
jeb CPV, piemēram, anālā kanāla vēzis. Turklāt ar to slimo
gados jauni cilvēki, kuri dzīvo veselīgu dzīvesveidu!” par
vīriešu veselības apdraudējumiem stāsta ķirurgs onkologs Guntis
Ancāns.
Šobrīd Latvijā vakcīnu pret CPV valsts apmaksā tikai 12–17
(ieskaitot) gadus vecām meitenēm, bet zēnu vecākiem pašiem jāver
maciņš vaļā. Ķirurgs onkologs Guntis Ancāns teic, ka ārstus
šāda diskriminācija patiešām satrauc – puišiem šī vakcīna
ir tikpat nozīmīga, cik meitenēm, un daudzās Eiropas valstīs tā
tiek apmaksāta. Pēc ārsta domām, šis ir īstais brīdis
aktualizēt arī vakcinācijas jautājumu pret CPV: “Šobrīd
Covid-19 pandēmija aktualizējusi dažādus jautājumus par
vakcināciju, un domāju, ka sabiedrības veselības pratībai tas
kopumā nāks par labu.”
– Ar kādām problēmām pie jums visbiežāk nonāk gados
jauni vīrieši?
– Pēdējo 10 gadu laikā par 70% palielinājies saslimšanas
gadījumu skaits ar anālā kanāla vēzi, turklāt ne tikai pie
mums, bet visur pasaulē. Un slimo pārsvarā gados jauni cilvēki.
80–90% no šiem pacientiem tiek atklāts arī CPV. Tāpat pieaudzis
galvas un kakla vēža gadījumu skaits, bet šajā pacientu grupā
ir vēl viens ļoti nozīmīgs riska faktors – pārmērīga
alkohola lietošana un smēķēšana, kas šo vēzi izraisa. Ja ar
galvas un kakla vēzi saslimst pacients, kas nesmēķē un nelieto
alkoholu, bet nāk no sociāli labvēlīgas vides, ir izglītots,
inteliģents, ārstiem ir diezgan skaidrs, ka vainīgs, visticamāk,
būs cilvēka papilomas vīruss. No galvas un kakla vēža gados
jaunos cilvēkus, kuri dzīvo veselīgu dzīvesveidu, varētu
pasargāt ar vakcīnu pret CPV. Šobrīd diemžēl valsts apmaksāta
tā ir tikai meitenēm.
– Kā kopumā vērtējat cilvēku veselības pratību? Vai,
jūsuprāt, cilvēki zina, kas par zvēru ir cilvēka papilomas
vīruss un kādi nedarbi tam ir pa spēkam? Nupat runāju ar paziņu,
divu meitu un dēla mammu, kura atzina, ka pirmo reizi dzird par
iespēju pusaudžus vakcinēt, lai nākotnē viņus pasargātu no
noteiktām onkoloģiskām slimībām…
– Te vispirms būtu jāpaskaidro, ka šī ir vakcīna, kas pasargā
no infekcijas, kura var izraisīt vēzi. Ne vienmēr cilvēka
papilomas vīruss rezultējas onkoloģijā, bet infekcija ir tāds kā
starpposms, kas var izraisīt arī dažādus pirmsvēža stāvokļus.
Piemēram, jauni cilvēki šā vīrusa dēļ sastopas arī ar tādām
problēmām kā dzimumkārpas, respiratorās papilomas, kuras
veidojas elpceļos un var būt ļoti bīstamas. Saņemot CPV vakcīnu,
vispirms tiekam pasargāti no pašas infekcijas, kas vēzi var
izraisīt. Šobrīd Covid-19 pandēmija aktualizējusi dažādus
jautājumus par vakcināciju, un domāju, ka sabiedrības veselības
pratībai tas kopumā nāks par labu, tikai vēl jāiegulda daudz
skaidrojošā darba, jāturpina cīņa ar maldinošu informāciju.
Cilvēki aizvien baidās vakcinēties, baidās no vēlīnām
imunoloģiskām reakcijām, ko tas varētu izraisīt, daudzi ir
skeptiski noskaņoti. Vakar man bija pacients, kurš jautāja, vai
viņam vakcinēties pret “kovidu”. Teicu – jā, protams! “Bet
mani mājinieki saka, ka nevajag,” pacients piebilda. Jautāju
pretī – vai jūsu mājinieki ir speciālisti imunoloģijā? Viņš
atbild – nē. Diemžēl joprojām bieži vien padomus dod tie,
kuriem ir drosme paust savu viedokli, lai gan viņi nemaz nav
speciālisti šajā jomā. Vairāk jāuzticas ārstiem, kas veltījuši
savu laiku, reizēm visu dzīvi, lai šajos jautājumos izglītotos,
tāpēc sliktu nekad saviem pacientiem neieteiks.
– Ieskicējiet ainu, kā varētu mainīties onkoloģisko
saslimšanu statistika gadījumā, ja pie mums pret CPV vakcinētu ne
tikai meitenes, bet arī zēnus.
– Ja izvēlētos veikt tā saukto dzimumneitrālo vakcināciju
pret CPV, tad, vakcinējot 40% populācijas, CPV izraisīto infekciju
saslimstība samazinātos par 71%. Gandrīz 90% gadījumu, kad
cilvēki saslimst ar tūpļa kanāla vēzi, ir saistīti ar šā
vīrusa izraisītu infekciju. Ja līdz šim pie mums tiek reģistrēti
vidēji 22 tūpļa kanāla vēža gadījumi gadā, tad vakcinācijas
rezultātā šis skaitlis saruktu līdz aptuveni 15 gadījumiem. CPV
izraisa arī dzimumlocekļa vēzi, ar ko pie mums ik gadu saslimst 25
cilvēki – vakcinējot arī zēnus, šo gadījumu skaitu varētu
samazināt vismaz uz pusi. Savukārt ar galvas un kakla vēzi
saslimušo skaits saruktu pat par 30% gadā. Pienesums būtu milzīgs
un nenovērtējams!
– Ko rāda prakse, vai zēni vakcinējas par maksu un izmanto
šo iespēju? Galu galā tas nav lēts prieks.
– Ir ģimenes ārsti, kuri zina, ka arī zēnu vecāki būtu
jāinformē, ka tāda iespēja ir, ka puišus var vakcinēt un, kaut
arī tas ir par maksu, tādā veidā varam viņus pasargāt no
veselības sarežģījumiem nākotnē. Piedaloties diskusijās par šo
tēmu, aizkulišu sarunās esmu dzirdējis, ka ārsti stāsta –
savus dēlus esot vakcinējuši. Tomēr tie ir atsevišķi gadījumi,
vakcinācijas aptvere ir zema, un lielākoties vakcinē zēnus, kuru
vecāki ir ārsti vai medicīnas jomas profesionāļi. Tiesa, zēnu
vakcinācija pret CPV kopumā nav nekas jauns. Austrālijā to dara
jau ilgi, valsts apmaksā zēnu vakcināciju pret CPV Austrijā,
Horvātijā, Čehijā, Vācijā, Itālijā, Norvēģijā,
Lielbritānijā, Zviedrijā – kopumā 53 valstīs –, bet
izskatās, ka mēs kā parasti paliksim pēdējie rindas galā.
– Tātad cilvēka papilomas vīruss nav tikai sieviešu un
meiteņu problēma?
– Tieši tā. Mums radies maldīgs priekšstats, ka CPV izraisa
tikai dzemdes kakla vēzi. Protams, ar CPV izraisītu dzemdes kakla
vēzi saslimst ievērojami lielāks skaits sieviešu nekā ar citām
onkoloģiskajām saslimšanām, bet pat tad, ja vakcinētu tikai 40%
no visiem zēniem, varētu veiksmīgāk samazināt arī ar šo
vīrusu saistīto onkoloģisko gadījumu skaitu sieviešu vidū. Jo
vīrieši ir tie, kuri sievietes inficē, un otrādi. Tātad –
vakcīna ir vienlīdz svarīga abiem dzimumiem.
– Arī jūs esat divu dēlu tētis. Vai plānojat savas atvases
vakcinēt pret CPV?
– Jā, mans vecākais dēls šobrīd ir tieši tajā vecumā, kad
viņam būtu jāsaņem vakcīna. Viņam ir 15 gadi. Cerēju, ka
varbūt valsts šo vakcīnu sāks apmaksāt arī zēniem, tomēr
diemžēl izskatās, ka šogad dzimumneitrāla vakcinācija nenotiks.
Viena vakcīnas deva maksā apmēram 140 eiro, un šādu investīciju
sava bērna veselībā plānojam veikt.
– Vai par CPV klātbūtni organismā var kaut kā uzzināt, vēl
pirms tas nodarījis kaitējumu veselībai, piemēram, izraisījis
dzimumorgānu kārpas?
– Analīzēs profilaktiski šo vīrusu parasti nenosaka. Tad, ja
cilvēkam sākušās objektīvas sūdzības, ņemam audu paraugu
laboratoriskai izmeklēšanai un nosakām CPV klātbūtni. Vīrieši
ar dzimumorgānu kārpām biežāk vēršas pie proktologa. Pašas
kārpas noņemšana nav sarežģīta ķirurģiska manipulācija, bet
šīs kārpas vēl nav vēža priekšvēstnesis, bet sarkanais
karodziņš gan – tas liecina, ka organismā ir cilvēka papilomas
vīruss.
– Ja no tādas kārpas nupat tiek vaļā, vai vēl ir vērts
vakcinēties pret CPV?
– Attiecībā uz vīriešiem par šo jautājumu nav daudz
pētījumu, bet ir daži pētījumi ar sievietēm, kuros apgalvo, ka,
jā – arī pēc dzimumorgānu kārpu ārstēšanas joprojām vērts
vakcinēties pret CPV. Taču puišiem tāpat kā meitenēm vislabāk
būtu vakcinēties atbilstošā vecumā, tātad 12–17 gados, pirms
stāšanās dzimumattiecībās.
– Ja vīrietim ir CPV izraisītas veselības problēmas, tas
nozīmē, ka, visticamāk, kaut kur ir arī kāda meitene, kura arī
ir šā vīrusa nēsātāja? Tas ir kā bumba ar laika degli.
– Tieši tā arī ir. Tāpēc, vakcinējot savus dēlus, šie
vecāki pasargā arī citu mammu un tētu meitas no inficēšanās ar
CPV.
– Kas vēl būtu jāliek aiz auss dēlu vecākiem, lai šos
topošos vīriešus pēc iespējas pasargātu no dažādām veselības
likstām nākotnē?
– Ja domājam plašākā mērogā, lai cik banāli tas skanētu,
bet veselīgs dzīvesveids ir ļoti nozīmīgs. Proti, bērnam vairāk
nekā stundu dienā būtu jāiet ārā, jāskrien, jālec, jāsporto.
Otrs – kaitīgo ieradumu profilakse. Vecākiem jārāda piemērs un
visu laiku bērnam jāatgādina, ka smēķēšana ir kaitīga, tā
izraisa plaušu asiņošanu, tas ir plaušu vēža risks – tas
nosēdīsies bērna apziņā un atturēs viņu nākotnē no vēlmes
pamēģināt. Vispār smēķēšana un zema fiziskā aktivitāte ir
divi būtiski dzinēji, kas cilvēku iedzen onkoloģijā. Sievietēm
zema fiziskā aktivitāte būtiski paaugstina krūts vēža risku,
bet smēķēšana ir gandrīz jebkuras onkoloģiskās slimības
nozīmīgs riska faktors.
– Kā jums šķiet, vai baisās bildītes ar augoņiem uz
cigarešu paciņām attur jauniešus no vēlmes pamēģināt uzvilkt
dūmu?
– Bildītes vairāk strādā attiecībā uz mazākiem bērniem,
ļauj vizualizēt, kas slikts var notikt, ja tu smēķē, bet uz
pusaudžiem labāk nostrādā cigarešu augstā cena. Pusaudzim nav
daudz naudas, tāpēc cigarešu salīdzinoši augstās izmaksas ir
labs paņēmiens, kā jauniešus atturēt no smēķēšanas.
– Un cik liela loma veselības saglabāšanā ir uzturam?
– Protams, arī tas ir svarīgs, bet ar vienu piebildi – ja
veselīgu uzturu izdodas ievērot mūža garumā. Jau no bērnības
ir jāēd pareizi un veselīgi, lai sasniegtu labu veselību arī 50
gadu vecumā. Veselības ziņā nebūs lielas jēgas, ja pēkšņi 45
gadu vecumā sāksiet ēst ļoti pareizi, bet viss mūžs nodzīvots
ar “fast food”. Pareizam uzturam jābūt investīcijai mūža
garumā, kas sākas jau bērnībā. Pārmērīga sarkanās gaļas,
kūpinājumu, desu, pārstrādātu gaļas produktu lietošana tiek
saistīta ar kolorektālo vēzi. Paaugstināta sāls lietošana –
ar kuņģa vēzi. Protams, mēs zinām, ka vīrieši pret savu
veselību bieži vien neizturas tik apzinīgi kā sievietes, tāpēc
mammām, kas audzina dēlus, ir vēl viens svarīgs darbiņš
paveicams – māciet viņiem, ka sevi ir jāmīl un jāprot par savu
veselību rūpēties.
