Sarmīte Balode ir viena no pieciem cilvēkiem Latvijā, kas pēta dialektu. Kalnienas daļas izloksnes apraksts, kas apkopots un izdots pirms četriem gadiem, turpina Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta izlokšņu aprakstu sēriju.
Sarmīte Balode ir viena no pieciem cilvēkiem Latvijā, kas pēta dialektu.
Kalnienas daļas izloksnes apraksts, kas apkopots un izdots pirms četriem gadiem, turpina Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta izlokšņu aprakstu sēriju. Tas ir pirmais šāda tipa publicējums par vienu augšzemnieku dialekta izloksni un apliecinājums tam, ka izloksnes nav viendabīgas. Tā ir liecība par šā novada cilvēku raksturu un pasaules uztveri.
Kalniena – agrāk saukta Kalnamuiža – ir trešā lielākā apdzīvotā vieta Stāmerienas pagasta teritorijā, kas atrodas piecus kilometrus no Stāmerienas un 18 kilometrus no Gulbenes. Izrādās, ka Kalnienas iedzīvotāji sevi dēvē par kalnamuižniekiem. Arī pats Kalnienas nosaukums vecākās paaudzes cilvēku sarunās neesot visai izplatīts, bet iedzīvotāji par savu runu saka, viņi runājot malēniski. Viņu attieksme pret literāro valodu ir diezgan ironiska. Rīdzeniski runājošos šejienes ļaudis uzskata par smalkiem.
Sarmīte izpētījusi ne tikai dialekta izloksnes, bet arī mājvārdu vēsturi, kas interesanta ar to, ka tie piešķirti atbilstoši cilvēku nodarbēm. Ja bijušas bites, tad māja nosaukta par “Draveniekiem”. “Riekstiņu” vārdu saņēmuši tie, kam tuvumā augušas lazdas, bet kāds vīrs pie mājvārda “Laivinieki” ticis tāpēc, ka bijis prasmīgs laivu taisītājs. Viņas pētnieciskā un apzinošā darbība palīdzējusi ne tikai valodniekiem, bet arī vēsturniekiem. Sarmīte uzskata, ka rūpīgā rokrakstā aizpildītās kartītes ar vārdiem, kas pierakstīti, līdzinās cilvēku dzīvēm, kas uzliktas uz papīra. Citu pēc citas filoloģe uz galda rindo kastītes ar vārdu kartotēku, steigdama stāstīt, ka institūts viņai uzticējis kārtējo uzdevumu. Turpat arī pirms vairāk nekā 30 gadiem institūta izdotās rokasgrāmatas, katra par konkrētu tēmu, izlokšņu apzināšanai. Sarmīte smejas, ka institūta ļaudis esot uzticīgi pārbaudītām vērtībām un neko jaunu neesot izdomājuši.
Sākums – diplomdarbs Universitātē
Studēdama neklātienē, Sarmīte bijusi cītīga visu norāžu izpildītāja. Vienmēr laikā nodoti kursa darbi, kas rakstīti latviešu literatūrā un valodā. Jau tad vairāki pasniedzēji bilduši, kas studentei arī diplomdarbā vajadzētu rakstīt par valodniecību. Sarmīte paklausījusi ieteikumam un darbs izrādījies ārkārtīgi interesants. Tā rezultātā tapusi grāmata “Kalncempju pagasta Kalnamuižas daļas izloksnes apraksts”. Autore to uzrakstījusi, dzīvodama mājās un auklēdama bērnus. Darbu veikusi ar prieku un aizrautību. Veikumu vedusi atrādīt valodniecēm uz Zinātņu akadēmiju. Galvenā vērtētāja bijusi Anna Stafecka. Sarmīte stāsta, ka studēšana neklātienē piespiež cilvēku strādāt patstāvīgi, tāpēc arī šodien, dzīvojot un saimniekojot laukos, viņa ikdienu plāno tā, lai kādu stundu atlicinātu arī valodniecībai.
“Veidot izloksnes aprakstu izvēlējos tāpēc, ka tolaik man nepatika Rīga. Nevarēju iedomāties, ka varētu tur dzīvot un strādāt. Šodien domas esmu mainījusi un itin labi jūtos lielpilsētas burzmā. Viss šķiet ārkārtīgi interesants,” saka valodniece.
Galvenais ir ākšanas process
Izrādās, ka lielākais laika patēriņš ir saistīts ar vārdu vākšanu. Lai tos apzinātu, Sarmīte dodas ciemos pie pagasta vecākajām iedzīvotājām, ņemdama līdz “Palīgu apvidus vārdu vākšanā”.
“Esmu vietējā, tāpēc zinu, cik daudz man noderīga katra tante var pastāstīt.” Ļoti daudz interesantas leksikas Sarmīte apzinājusi no savas mammas, kas dzīvo kaimiņos. Darba process līdzinās savdabīgai intervijai – jautājums un atbilde. Intervijas laiks neesot noteikts. Šobrīd valodniece apzina visus vārdus, kas saistīti ar sieviešu un vīriešu apģērbu, tā darināšanu, valkāšanas manieri, auguma izmēriem, atsevišķām detaļām, rotājumiem un tamlīdzīgi. Katru apzināto vārdu pēc tam Sarmīte uzraksta uz atsevišķas kartītes, norādot, kur liekams uzsvars, kāda ir vārda intonācija un citu. Valodnieki to sauc par fonētisko transkripciju. Tādējādi izdevies noskaidrot, Kalnienas izloksnē sastopami tie paši patskaņi un divskaņi, kas ir latviešu literārajā valodā, tikai šo skaņu lietošana reizēm atšķiras no literārās valodas. Kopumā jau apzināti 13 000 vārdu. Tiklīdz to skaits sasniedz tūkstoti, Sarmīte, vedot līdzi oriģinālu, mēro ceļu uz Rīgu.
“Man par šo darbu maksā. Nav tā, ka strādāju idejas vadīta. Diemžēl katru mēnesi tūkstoš vārdu savākt un uzrakstīt neizdodas, jo ļaujos arī citām nodarbēm.” Tiesa, Sarmīte darāmo īpaši garumā nevelkot, jo teicēji esot pat ļoti cienījamā vecumā. Daudzi – jau viņsaulē. Piemēram, Anna Liepiņa un Eduards Jugāns. Valodniece pārliecinājusies, ka līdz ar viņiem pazūd ievērojama latviešu valodas vēstures daļa.
Meklē jaunas teicējas
Mainoties paaudzēm, mainās arī teicēji. Par tiem izraudzīti kalnenieši, kas Kalnienā dzimuši un auguši. Arī viņu vecāki mituši, ja ne Kalnienā, tad tās tuvumā. Teicēju izrunu un leksiku rakstu valoda nav spējusi ietekmēt. Lieti noderējušas arī vietējo iedzīvotāju ikdienas sarunas. Priecājoties par sadarbību, Sarmīte min savu māmuļu Johannu Berkoldi, Annu Kampāni, Rutu Graudiņu, Ilgu Paramonovu, Gitu Stojašu, Margu Brusi, Jāni Āboliņu, Arseniju Berkoldu, Bernhardu Jurjānu, kā arī Lidiju Žīguri un citus. Lielākai daļai teicēju ir tikai četru klašu izglītība, bet piemīt izteikta interese par literatūru.
Sarmīte ievērojusi, ka laika gaitā izloksnē vērojamas pārmaiņas un daži vārdi sastopami vairs tikai vecākās paaudzes runā. “Kalnamuižas izloksnei ir raksturīgas daudzas īpatnības, kas piemīt augšzemnieku izloksnēm Latgalē. Tas ir saprotami, jo Gulbenes rajons robežojas ar Balvu rajonu,” secina valodniece. Esot daudz aizguvumu arī no ģermāņu valodas. Sarmītei nācies nodarboties pat ar zīmēšanu, lai labāk ilustrētu apvidvārdus. To apzināšanā viņa iesaistījusi arī bērnus, kam vajadzējis rast nodarbi projektu nedēļā.
Sarmītei visinteresantākie šķituši tie apvidvārdi, kas raksturo senas latviešu nodarbes, piemēram, aušanu, vērpšanu un citu. Tie šodienas cilvēkiem ļaujot atklāt jaunu pasauli.
Valodniece cer, ka viņai, atbilstoši valodnieciskajiem pētījumiem, kādreiz izdosies savām meitām darināt tādu tautastērpu, kas raksturīgs tikai Kalnienai – ar nelieliem izšuvumiem, kuros izmantots daudz sarkanu un zaļu toņu.
***
Vizītkarte
– Vārds, uzvārds: Sarmīte Balode.
– Dzimusi: 1957.gada 7.jūlijā. Bērnību pavadījusi Kalnienas “Riekstiņos”.
– Mācījusies: Kalnienas astoņgadīgajā skolā, Alūksnes 1.vidusskolā. 1975.gadā iestājusies Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras specialitātes neklātienes nodaļā.
– Darbs: 1976.gadā sākusi strādāt Gulbenes pilsētas bērnu bibliotēkā par bibliotekāri. 1979.gadā pārcelta darbā par metodiķi, 1991.gadā – par galveno bibliotekāri.
– Ģimene: precējusies, ģimenē aug divi bērni.
***
Kalneniešu frazeoloģismi un salīdzinājumi
– Katram aunam, lai cik plati ragi, sava Miķeļdiena pienāk.
– Grozās kā lielmāte baznīcā, nevar izvēlēties, kur apsēsties.
– Sprakst kā ūdens pile uz karstas pannas.
– Kāda valoda, tāda nauda.
– Vienā olā vairāk spēka nekā mucā kāpostu.
– Nelūgts ciemiņš jau trešā dienā sāk smirdēt.
– Vārds, kas nāk no sirds, silda trīs gadus pēc kārtas.
– Viņš ir kā ar darvu kristīts.
– Nemet sasalušam ar akmeni.
Kalneniešu ticējumi
– Ja kaķi grib ņemt maisā, tad viņš jānes sievietei, bet suns jānes mājā vīrietim.
– Pupas stāda otrdienās, tad otrās lapās ir ziedi.
– Aprīlī nevar gaļu žāvēt, jo aprīlis ir sulu mēnesis.
– Visas operācijas jātaisa vecā mēnesī, lai labāk dzīst.
– Mieži jāsēj, kad sērmūkšļi zied.
– Kur pērkons iesper un deg, vajag pienu liet virsū tai vietā, kur iesperts.
– Ja lupstāja krūms smird, trešā dienā būs lietus.
– Kad sīpolus stāda, jāsien melns lakats un jāapliek melns priekšauts, lai sīpolos tārpi nemetas.
– Ja varde nārsto plančkā, kas vēlāk izkalst, tad ir gaidāma slapja vasara.
– Kad vardes kurkst, tad zirņi jāsēj.
– Māju vajag krāsot vecā mēnesī, tad krāsa labāk turas.
– Kad telīte nāk pirmo reizi slaucama, tā jāslauc caur laulājamo gredzenu, tad būšot pienīga govs.
– Ja pirms Jāņiem nosit vienu odu, tad desmit tiek vietā. Ja pēc Jāņiem nosit vienu odu, tad desmit pagalam.
– Pirmdien nevar biezas putras vārīt, tad visu nedēļu iet kā pa biezu putru.
– Audzēšanai jāpatur tās telītes, kas dzimušas jaunā mēnesī.
