Koronavīrusa pandēmija ar
tās daudzajiem ierobežojumiem un nākotnes neskaidrību daudziem rada stresu.
Nogurums, vājums, aizkaitināmība, īgnums, nomākts garastāvoklis, satraukums,
saslimšanas sajūta un elpošanas grūtības ir galvenās pazīmes, kas cilvēkam
signalizē par pārlieku augstu stresa līmeni. Nereti pieaugušie mēģina mazināt
stresu ar dažādiem nomierinošiem augiem vai aptiekā pieejamiem dabas līdzekļiem
– kuri tie ir un kāds ir speciālista viedoklis, skaidro farmaceite
Zane Melberga.
Ko organismam nodara
stress?
Primāri stress nav slikts – ja ir
bīstama situācija, tas cilvēka organismu uz brīdi mobilizē, lai tiktu galā ar
situāciju. Tomēr ilgstošā, hroniskā stresā veģetatīvā nervu sistēma
nepārtraukti darbojas saspringtā krīzes režīmā. Stresa ietekmē saasinās dažādas
hroniskas kaites – migrēna, ādas slimības, gremošanas trakta slimības. Stress
ietekmē arī kognitīvās spējas – ja uz īsu brīdi tas palīdz koncentrēties, tad
hroniska stresa situācija atņem cilvēkiem spēju radoši domāt, kas var novest
pat pie izdegšanas un tās organismam radītajām sekām. Stress skar ne tikai
pieaugušos, bet arī bērnus un jauniešus, jo īpaši pārbaudes darbu un eksāmenu
laikā, kas ir ne tikai izaicinājums zināšanām, bet arī spējām pārvarēt stresu,
kas ietekmē pašsajūtu un var izraisīt vēdergraizes, galvassāpes, bezmiegu un
koncentrēšanās pasliktināšanos.
Farmaceite norāda, ka
viens no galvenajiem stresa cēloņiem ir pārslodze, kas daudzās ģimenēs var būt
raksturīga tieši šajā Covid-19 pandēmijas laikā. Darbs un mācības, pienākumi
ģimenē, bērnu dienas kārtības organizēšana – tas viss ir jāpaveic, taču ļoti
svarīga ir laika plānošana. Tomēr jāatļauj sev nebūt perfektiem, jo tiekšanās
nevainojami izdarīt visu paša spēkiem agri vai vēlu noved pie paaugstināta
stresa. Vēl viens izplatīts stresa cēlonis ir realitātes neatbilstība cilvēka
vēlmēm. Jāatceras arī, ka cilvēku spējas tikt galā ar vienu un to pašu
situāciju ir dažādas – kas vienam nesagādā grūtības, citam izrādās liels stresa
avots.
Lavandas izslavētā smarža
nomierinošam efektam
Lavandas
maigā smarža ir izslavēta ar tās nomierinošajām īpašībām – nereti šo smaržu
izmanto tieši depresijas un trauksmes mazināšanai. Piemēram, lai mazinātu
ikdienas stresu, uz naktsskapīša ieteicams novietot puķupodu ar lavandām vai
novietot tās uz palodzēm. Atnākot mājās, šī smarža acumirklī nomierinās un liks
atslābt pat pēc vissaspringtākās darba dienas. Aptiekās iespējams iegādāties
arī lavandas ēterisko eļļu, ko galvas sāpju gadījumā var iemasēt deniņos, taču
bezmiega gadījumā – pilināt uz spilvena.
Populārā kumelīšu tēja nervu spriedzei
Kumelīšu
tēja nomierina un palīdz samazināt nervu spriedzi, nervozitāti, un stabilizē
mentālās spējas, kā arī var izraisīt miegainību, tādēļ to ieteicams lietot
pirms gulētiešanas. Kumelītes ir viens no labākajiem ārstniecības augiem pret
nemieru un bezmiegu, ko kā tēju vai ēterisko eļļu var pievienot arī vannas
ūdenim.
Piparmētras – gan nemieram, gan darba sparam
Atšķirībā
no kumelītēm – piparmētras spēj gan samazināt nemieru, gan palielināt
koncentrēšanās spējas. Papildu tam, piparmētras spēj atslābināt muskuļus un
noņemt saspringumu, kas savukārt mazina arī psihisko spriedzi. Ja gadījusies
uztraukumu pilna diena, ieteicams sakapāt piparmētru lapiņas un iebērt tās
siltā vannā vai pagatavo no tām piparmētru tēju, lai mazinātu uztraukumu.
Baldriāna ekstrakts miega veicināšanai
Baldriāna
ekstrakts ir viens no populārākajiem un izsenis lietotajiem augiem tā
nomierinošo īpašību un miega veicinošās ietekmes dēļ, kas ir jo īpaši aktuāli
pieaugušajiem, kas cieš no bezmiega. Arī aptiekās iespējams iegādāties
baldriāna ekstraktu, kuram ir jau koncentrēta iedarbība tablešu un tinktūru
formā, miega izraisīšanai, iespējams iegādāties arī tēju maisījumu. Tā sastāvā
galvenokārt ir baldriāna sakne, kas tiek kombinēta ar citiem augiem, kas nodrošina
nomierinošu un miegu veicinošu iedarbību: apiņa rogas, pasifloras un māteres
laksti, vilkābeļu drogas. Šādas baldriāna kombinācijas izmanto, ja
asinsspiediens nav izteikti paaugstināts, bet ir tahikardija, stenokardijas
profilaksei, arī klimaktēriskās dismenorejas un metrorāģijas gadījumos.
Asinszāles ekstrakts – dabas dots antidepresants
Asinszāle
aug tepat, Latvijā, un ir pazīstams kā dabas dots antidepresants. Tautas
medicīnā tās kopš seniem laikiem lieto sasitumu, augoņu un dažādu ādas bojājumu
ārstēšanā, arī iekšķīgi pret gremošanas un citām kaitēm. Asinszāles ekstraktam
piemīt spēja uzlabot garastāvokli, mazināt nemiera sajūtu un uzlabot miega
kvalitāti. Mūsdienu medicīnā asinszāles preparātus lieto arī depresijas
ārstēšanai un citiem veselības traucējumiem.
Melisas lapu ekstrakts stipras slodzes gadījumos
Melisas lapu ekstrakts spēj nomierināt
un palīdzēt stresa vai stipras slodzes gadījumos. Kad cilvēks nevar aizmigt,
slikti guļ vai arī nejūtas atpūties pēc nakts miega, kas var būt par cēloni
nomāktībai, ieteicams sev pagatavot melisas lapu tēju. Ņemot vērā to, ka
melisai piemīt atslābinošas īpašības, to nedrīkst
lietot cilvēki ar zemu asinsspiedienu, jo tā to vēl vairāk pazeminās. Papildu
tam, melisas lapu ekstrakts ir zināms arī kā lielisks antioksidants, kas ļauj
ādai saglabāt jauneklīgu izskatu.
Ko par dabas augu izmantošanu stresa mazināšanai saka farmaceits?
Farmaceite norāda, ka stresa mazināšanai var izmantot relaksējošas ārstniecības
augu tējas. Uz to bāzes izstrādātie līdzekļi ir organismam vieni no
draudzīgākajiem, kā arī atkarību neveicinošiem. Tos iespējams iegādāties
aptiekā, taču svarīgi sekot līdzi to pareizai lietošanai gan pēc to devām, gan
regularitātes. Vairāki augu ekstrakti tiek izmantoti dažādu nomierinošu
līdzekļu sastāvā. Tajos tie ir koncentrētā daudzumā, tādēļ to iedarbība ir
viegli prognozējama un pielāgojama tā brīža vajadzībām. Šie līdzekļi pieejami
dažādās formās, lai ikviens, atkarībā no vecuma un vēlmēm, varētu atrast sev
piemērotāko. Piemēram, maziem bērniem piemērotāki būs sīrupi, vecākiem
cilvēkiem – tinktūras, savukārt ierasti steidzīgajiem pieaugušajiem
– tablešu vai kapsulu formā. Jāņem vērā, ka organisms kļūst stresa
uzņēmīgāks arī tad, ja tajā trūkst magnija, tādēļ to ieteicams lietot ikdienā,
nevis tad, kad jau esam pakļauti stresam. Lai atrastu sev piemērotāko līdzekli,
kā arī noskaidrotu par to lietošanu, ieteicams konsultēties ar ārstu vai
farmaceitu.
Papildu
nomierinošiem līdzekļiem svarīgi katram atrast savu stresa novadīšanas veidu,
kas ne vien mazinās stresu, bet arī uzlabos garastāvokli. Vienam tās būs fiziskās
aktivitātes, kas veicina laimes hormona jeb endorfīna izdalīšanos, citam –
meditācija, garas pastaigas svaigā gaisā vai peldēšana, nomierinoša mūzika un
kontakts ar dabu un dzīvniekiem.
