Lai arī dažādām vakcīnām pret Covid-19 ir uzrādīti stipri
atšķirīgi iedarbīguma rādītāji un gana daudz iedzīvotāju šo rādītāju dēļ
ir ieņēmuši kritisku attieksmi pret vakcīnām ar zemāku uzrādīto
efektivitātes procentu, tomēr medicīnas speciālisti uzsver, ka šis nav
pavisam objektīvs rādītājs tam, cik sekmīgi vakcīna pasargā no Covid-19.
Kā apliecina praktizējoši ārsti, arī ar iedomāti “sliktāko vakcīnu”
potētie iegūst imunitāti pret jauno koronavīrusu un mediķu aprūpē
nenonāk biežāk kā “labo vakcīnu” saņēmēji.
Rudenī, kad parādījās ziņas par pirmo vakcīnu pret Covid-19 testiem,
publiskajā telpā uzmanība tika pievērsta arī dažādu ražotāju sniegtajai
informācijai par vakcīnu iedarbīgumiem, savukārt mazāk bija skaidrojumu,
ko ražotāju uzrādītie procenti ataino un kā tie radušies, piemēram,
iztrūka skaidrojumu, ka šie iedarbīguma un efektivitātes rādītāji būtu
jāskata kontekstuāli, nevis kā pilnībā salīdzināmi skaitļi, pēc kuriem
uzreiz var noteikt, kura no vakcīnām ir labāka vai sliktāka.
Kā skaidro Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska,
aplūkojot šos rādītājus, jāņem vērā, ka pētījumi, pēc kuriem šie
rādītāji noteikti, primāri fokusējās uz to, cik cilvēki pēc vakcīnas
saņemšanas un iziešanas “reālajā dzīvē” saslimuši ar simptomātisku
Covid-19 iepretim cilvēku grupai, kam iedota placebo vakcīna.
Eksperte uzsvēra, lai arī cilvēki mēdz vakcīnas novērtēt pēc ražotāju
pirmā uzrādītā efektivitātes procenta, patiesībā visas patlaban Eiropas
Savienībā apstiprinātās vakcīnas pret Covid-19 pilnībā pasargā no nāves
un smagas Covid-19 gaitas saslimšanas gadījumā. Nevienam no tiem, kam
tika ievadīta jebkura apstiprinātā vakcīna un kuri vēlāk saslima ar
Covid-19, pēc ekspertes paustā, nebija nepieciešama hospitalizācija.
Tas, kāpēc starp dažādu ražotāju vakcīnu iedarbīguma procentiem
pastāv būtiskas atšķirības, pēc Zavadskas vārdiem, skaidrojamas ne tikai
ar vakcīnas izgatavošanas bāzi, bet arī to, kurā brīdī un kurā valstī
tika veikti klīniskie pētījumi un kāda bija to dalībnieku daudzveidība.
Līdz ar to, savstarpēji salīdzinot vakcīnu iedarbīguma un efektivitātes
rādītājus, būtu jāņem vērā arī tādi aspekti kā pētījumā veikšanas laiks
un vieta, tobrīd tur esošā epidemioloģiskā situācija un cirkulējošie
SARS-CoV-2 paveidi.
“Piemēram, Latvijā, kur mums ir mazs iedzīvotāju skaits un kur
pētījumu veikšanas laikā faktiski vispār nebija Covid-19, nebija jēgas
veikt vakcīnu pētījumus,” atzīmēja profesore.
Pēc viņas sacītā, izvēloties valsti, kurā tiks veikti vakcīnu
iedarbīguma pētījumi, to veicēji ne tikai centās nodrošināt dažādu
etnisko grupu dalību, bet arī ņēma vērā epidemioloģiskos apstākļus –
kāda tajā brīdī bija Covid-19 izplatība konkrētajā valstī un kādi
paveidi cirkulēja. Piemēram, Lielbritānijā, kur noritēja daļa vakcīnu
pētījumu, to laikā izplatījās jauns, daudz lipīgāks koronavīrusa paveids
un būtiski pasliktinājās epidemioloģiskā situācija, attiecīgi
inficēties bija daudz lielāka varbūtība nekā valstī ar zemāku Covid-19
izplatību.
Ekspertes skatījumā, vēl viens būtisks aspekts, kas iztrūcis
publiskajā diskusijā par vakcīnām, ir atšķirība starp vakcīnu
iedarbīgumu un efektivitāti. Pēc Zavadskas paustā, vakcīnu iedarbīgums
ataino to, cik no preparāta saņēmējiem pētījuma apstākļos pirms
reģistrācijas saslimuši ar simptomātisku Covid-19, savukārt vakcīnu
efektivitāte ataino šo aspektu reālās dzīves apstākļos – pēc
reģistrācijas.
Vakcīnas aizsardzību saņēmušie slimnīcās nenonāk
Arī ikdienā ar Covid-19 pacientiem strādājošie praktiķi uzsver – tam,
ar kuru vakcīnu cilvēks ir sapotēts, šobrīd nav nozīmes, jo palīdz tās
visas. Kā uzsver Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas
Covid-19 nodaļas virsārste, pneimonoloģe Zaiga Kravale, pacienti ar
pilnvērtīgu imunitāti, kas ir izgājuši pilnu vakcinācijas kursu,
stacionāros nenokļūst neatkarīgi no tā, kāda vakcīna saņemta.
Mediķe atklāj, ka sarežģījumi gan var rasties tiem vakcinētajiem
pacientiem, kuriem ir imūnsupresija, proti, veselības stāvoklis, kas
ierobežo imūnās sistēmas spēju, neatkarīgi no vakcinācijas fakta,
aizsargāties pret infekcijām. Taču šajā gadījumā veselības problēmas nav
saistītas ar vakcīnu, bet gan pacienta veselības stāvokli.
“Šobrīd no klīniskās pieredzes nevaram teikt, ka vakcīnas izvēlei
būtu nozīme,” akcentē mediķe, piebilstot, ka pamatā stacionāros nonāk
nevakcinēti pacienti vai tie, kuri nesen ieguvuši pirmo devu un kuriem
vakcīnas aizsardzība vēl nav nostiprinājusies.
Tomēr arī pacientu vidū, kuri ar Covid-19 saslimuši pirms vakcīnas
aizsardzības nostiprināšanās, neiezīmējas tendences, kas liecinātu, ka
kāda konkrēta vakcīna šajā aspektā būtu sliktāka. Kā norādīja mediķe,
nereti šo pacientu vidū ir personas, kas ir riska grupā hronisko slimību
vai citu faktoru dēļ. Tas joprojām nemainot faktu, ka arī šie pacienti
pēc vakcinēšanās ierasti slimo vieglākā formā.
Mediķe vērsa uzmanību uz pēdējā laikā novērotu tendenci – ar Covid-19
saslimst un stacionāros nonāk tieši nesen vakcinētie, kas vedina domāt,
ka cilvēki neizprot, kad iestājas imunitāte – viņi pēc vakcīnas
saņemšanas, pirms nostiprinājusies aizsardzība, atslābst un mazāk ievēro
drošības pasākumus.
Ārste uzsvēra, ka Stradiņa slimnīcā līdz šim ar Covid-19 nav stacionēts neviens pilnībā vakcinēts pacients.
Slimnīcā arī izcēla vakcinācijas efektu saslimstības mazināšanā
personāla vidū – ja janvārī ārstniecības iestādē aptuveni 200 darbinieki
slimoja ar Covid-19, tad maija sākumā, kad vakcinācijas aptvere
slimnīcā sasniedza ap 70%, tikai 16 darbiniekiem bija apstiprināta
saslimšana ar Covid-19.
Pie līdzīgiem secinājumiem nonākuši arī mediķi Rīgas Austrumu
klīniskajā universitātes slimnīcā. Ārstniecības iestādes Neatliekamās
medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs
maija vidū valdības sēdē atzīmēja, ka līdz šim ārstniecības iestādē ar
Covid-19 tikuši stacionēti vien pacienti, kuri saslimuši pirms
vakcinācijas cikla noslēgšanas, savukārt no pilnībā vakcinētām personām
neviena slimnīcā ar Covid-19 nav nonākusi.
SAC “Rūja”: Aprūpes nama iemītnieki paglābti no nāves
Valsts sociālās aprūpes centrā (SAC) “Rūja” pēc “AstraZeneca”
vakcīnas pirmās devas Covid-19 pozitīvs tests marta beigās tika
konstatēts 33 klientiem. Tobrīd centrā ar šo vakcīnu jau bija vakcinēti
gan klienti, gan darbinieki, turklāt iemītnieku vidū vakcinācijas
aptvere bija sasniegusi 95%. Vaicāts, kādi secinājumi izdarāmi,
salīdzinot šo aprūpes centru ar citiem, kur ar Covid-19 saslimušie
nebija vakcinēti, SAC “Zemgale” direktors Kristaps Keišs, kura
pakļautībā ir arī “Rūjas” filiāle, aģentūrai LETA sacīja, ka vakcīna
noteikti aplecinājusi savu iedarbību.
Vakcinētajiem, kuri saslima ar Covid-19, slimība pamatā
norisinājusies bez simptomiem, lai gan atsevišķos gadījumos
sasirgušajiem bija nedaudz paaugstināta temperatūra. Tomēr, kā uzsver
Keišs, vakcīna pasargāja centra iemītniekus gan no hospitalizācijas, gan
no nāves.
Salīdzinot situāciju ar citiem aprūpes centriem, kur Covid-19
uzliesmojumi notikuši vēl laikā, kad nedz iemītnieki, nedz darbinieki
nebija vakcinēti, Keišs īpaši izcēla faktu, ka “Rūjā” uzliesmojums
neprasīja upurus.
“Mums sākotnēji bija bažas par to, ka pozitīvi testi atklāti daudziem
iemītniekiem. Es kopā ar “E.Gulbja laboratoriju”, epidemiologu un
ģimenes ārstu cieši sekojām līdzi notiekošajam, bet mēs tiešām
izslimojām tikai statistiski – bez smagām slimības gaitām vai nāves
gadījumiem,” notikušo atminas Keišs.
Vakcīnas pozitīvi ietekmē epidemioloģisko situāciju
Valstis ar lielāko vakcinācijas aptveri ir pieredzējušas ievērojamu
sarukumu saslimstībā ar Covid-19. Šī tendence īpaši vērojama tādās
valstīs kā Lielbritānija, Izraēla un ASV. Lai gan dramatisks kritums
saslimstībā nav panākts tikai vakcinācijas rezultātā, šobrīd šajās
valstīs var vērot pakāpenisku atgriešanos “normālajā dzīvē”.
Neskatoties uz to, ka šobrīd Latvijā vakcinācijas aptvere vēl
atpaliek no šo valstu rādītājiem, jau patlaban, pēc Slimību profilakses
un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un
profilakses departamenta direktora Jurija Perevoščikova paustā,
saslimstības samazināšanās arī Latvijā daļēji skaidrojama ar
vakcinācijas pozitīvo efektu.
Perevoščikovs aprīļa izskaņā valdības sēdē prezentēja datus, kas
liecina, ka vakcinētām personām saslimšanu ar Covid-19 atklāj kopumā 7,3
reizes retāk nekā nevakcinētām. Pie šāda secinājuma SPKC nonācis,
apkopojot datus par laboratoriski apstiprinātajiem Covid-19 gadījumiem
un dalot tos divās grupās – vakcinētajos un nevakcinētajos.
Apkopojot jaunākos datus līdz maija sākumam, SPKC aģentūrai LETA
pavēstīja, ka vakcinēto personu vidū ir atklāts pat par 13 reizēm mazāk
Covid-19 gadījumu. Ar šiem datiem, centra ieskatā, var pamatot, ka
nevakcinētām personām iespēja inficēties ar Covid-19 varētu būt aptuveni
13 reizes lielāka.
Vai vakcinētajiem jābaidās no jaunajiem SARS-CoV-2 paveidiem?
SPKC regulāri ziņo par jauniem Covid-19 paveidiem, kas tiek atklāti.
Vispirms ar bažām tika gaidīts britu paveids, kas tagad kļuvis par
valstī dominējošo. Kā par pēdējo jaunatklāto izskanējušas ziņas par
Indijas SARS-CoV-2 koronavīrusa variantu. Šo vēsti pavadīja Nacionālās
references laboratorijas vadītāja Sergeja Ņikišina sacītais, ka šim
vīrusa variantam ir paaugstināta izplatīšanās spēja, turklāt iepriekš
iegūtas imunitātes ietekme pret to ir zemāka.
Tomēr šobrīd, pēc zinātniekiem pieejamās informācijas, lai gan
pētījumu par šo paveidu ir maz, nav pamata atmest ar roku esošajām
vakcīnām un strauji mesties iekšā jaunu pošu izgatavošanā. Arī Pasaules
Veselības organizācija ir paziņojusi, ka visas apstiprinātās vakcīnas ir
efektīvas pret jebkuru vīrusa celmu.
Kā uzsver Zavadska, šobrīd ir četras vakcīnas, kas ir reģistrētas
lietošanai Eiropas Savienībā, un tās sniedz aizsardzību pret smagu
Covid-19 slimības gaitu vai nāvi visu vīrusa paveidu gadījumā.
To apliecina arī vakcīnu pēcreģistrācijas pētījumi. Piemēram, saskaņā
ar medicīnas žurnālā “The New England Journal of Medicine” publicētu
pētījumu, Izraēlā no 24.janvāra līdz 3.aprīlim veiktā pētījumā
“Pfizer”/”BioNTech” vakcīna pēc abu devu saņemšanas uzrādīja aptuveni
92% efektivitāti, novēršot simptomātisku saslimšanu ar Covid-19
apstākļos, kur Lielbritānijas koronavīrusa paveids veidoja vismaz 80% no
kopējiem vīrusa gadījumiem.
Vakcīnu efektivitāte laika periodā no 2020.gada 8.decembra līdz
2021.gada 15.februārim tika analizēta arī žurnālā “Journal of Medical
Internet Research” publicētā Lielbritānijas pētījumā. Šajā laika periodā
Lielbritānijā jau plaši cirkulēja Kentas koronavīusa paveids, un
saslimstības rādītāji bija visai augsti. Tomēr pētnieki secinājuši, ka
ar “AstraZeneca” vakcinētajiem bija par 74% zemāks risks, ka viņiem tiks
atklāta saslimšana ar Covid-19, kamēr ar “Pfizer”/”BioNTech”
vakcinētajiem – par 78% zemāks risks.
Kā norādīja profesore Zavadska, abu vakcīnu tehnoloģiju gadījumā, ja
tas būtu nepieciešams, vakcīnā esošā pīķa proteīna kodu jeb secību var
visai viegli izmainīt atbilstoši kādam jaunam vīrusa variantam. Tomēr
adaptēšanās ātrums dažādiem vīrusa celmiem atšķiras arī starp vakcīnu
tehnoloģijām, proti, mRNS vakcīnām (“Pfizer”, “Moderna”) pielāgot savu
preparātu jauniem paveidiem esot vieglāk, un, pēc profesores sacītā, tas
prasītu aptuveni divas nedēļas. Savukārt vektora vakcīnām
(“AstraZeneca”, “Johnson&Johnson” šis process esot nedaudz ilgāks,
jo jaunais paveids ir jāiestrādā iekšā adenovīrusa ģenētiskajā kodā, kas
ir sarežģītāk nekā mRNS gadījumā.
