Zāļu valsts aģentūra informē, ka antivielu līmeņa daudzuma
organismā noskaidrošana vien nesniedz pilnu informāciju par
nodrošināto aizsardzību pret Covid-19, jo aizsardzībai vienlīdz
svarīgas ir gan antivielas, gan organisma šūnu radīta imunitāte.
Par to Zāļu valsts aģentūras informē Sabiedrisko
attiecību nodaļas vadītāja Dita Okmane.
Turklāt liela daļa komerciāli pieejamo antivielu testu nenosaka
specifiskas antivielas, kuras veidojas vakcinācijas rezultātā. Lai
gan ir testi, kuri nosaka antivielas pret pīķa proteīnu, taču vēl
nav pieejams pietiekami daudz zinātnisko datu, lai pilnvērtīgi
interpretētu šo testu rezultātus.
Covid-19 vakcīnas cilvēka organismā stimulē gan antivielu
veidošanos, gan šūnu imunitāti, kurā iesaistītas tādas šūnas
kā citotoksiskie T limfocīti jeb galētājšūnas un līdzētājšūnas.
Abi šie imunitātes pamata mehānismi ir vienlīdz nozīmīgi
kopējai aizsardzībai pret saslimšanu ar Covid-19. Līdz ar to
atšķirīgi antivielu līmeņi pēc vakcinācijas vēl nenozīmē
atšķirīgu aizsardzību pēc vakcinācijas.
Jāņem vērā arī, ka imūnsistēmai piemīt atmiņas funkcija,
proti, spēja atpazīt un atcerēties konkrētu slimības izraisītāju
(koronavīrusu) un mobilizēt organisma resursus cīņai pret to,
stimulējot jaunu antivielu un aizsargājošo šūnu veidošanos pēc
saskares ar šo vīrusu.
Lai gan pasaulē ir pieejami dažādi testi antivielu noteikšanai
jeb seroloģiskie testi, šos testus izmanto, lai noskaidrotu, vai
cilvēks jau iepriekš bijis inficēts ar Covid-19. Ar testiem vērtē
antivielu veidošanu pret vienu vai diviem vīrusa proteīniem –
pret pīķa proteīnu (jeb S proteīnu) vai nukleokapsīdu. Pozitīvs
tests, nosakot antivielas pret pīķa proteīnu, var norādīt gan uz
jau iepriekš iegūtu infekciju, gan uz saskaršanos ar vakcīnu.
Antivielu testi nav apstiprināti, lai vērtētu imūno atbildes
reakciju pēc vakcinācijas vai salīdzinātu dažādu vakcīnu
efektivitāti, un testu klīniskā lietderība šādam nolūkam nav
pierādīta. Pirmkārt, testi nav standartizēti, atšķiras to
jutīgums un specifiskums. Otrkārt, pašlaik vēl nav zināms, cik
daudz antivielu nepieciešams, lai cilvēks būtu pasargāts no
jaunas vai atkārtotas saslimšanas, tāpēc antivielu testu
rezultāti ir grūti interpretējami. Treškārt, antivielu testi
nesniedz nekādu informāciju par šūnu imunitāti, kas arī ir
svarīga daļa no kopējās imūnsistēmas atbildes reakcijas.
Latvijā Covid-19 testēšanā plaši izmantotā koronavīrusa
ribonukleīnskābes (RNS) noteikšanas polimerāzes ķēdes reakcijas
(PKR) testa rezultāti uzrādīsies pozitīvi tikai tad, ja cilvēks
testēšanas laikā būs inficējies ar koronavīrusu, kas izraisa
saslimšanu ar Covid-19. Tests ir paredzēts vīrusa RNS klātbūtnes
cilvēka organismā noteikšanai. Vakcinējoties pret Covid-19,
cilvēka organismā netiek ievadīts vīruss, tāpēc šis tests nav
lietderīgs, lai pārliecinātos par vakcīnas iedarbību.
Vakcīnu klīniskajos pētījumos galvenais vakcīnu efektivitātes
rādītājs bija laboratoriski apstiprināti simptomātiski Covid-19
gadījumi, salīdzinot šādu gadījumu skaitu pētījuma dalībnieku
grupā, kuri saņēma Covid-19 vakcīnu, un kontroles grupā. Visas
pašlaik izmantotās vakcīnas uzrāda pietiekamu efektivitāti visās
vecuma grupās, kurās tās tiek izmantotas.
