-
Neuzturēties ilgi saulē
-
Sargāt ādu no apdegšanas
-
Var saasināties vēnu problēmas
-
Jāuzmanās sirds un asinsvadu slimniekiem
Ilgstošais karstais laiks daudziem saasina veselības problēmas,
tāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību savai pašsajūtai un
veselības stāvoklim, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un
hronisku slimību pacientiem.
Farmaceite Anna Kivleniece skaidro: “Karstā laikā ierasts
vairāk sekot līdzi bērnu, senioru un to cilvēku veselībai, kuri
sirgst ar sirds un asinsvadu saslimšanām, kustību traucējumiem un
vielmaiņas slimībām. Lai arī šīs ir augstāka riska grupas,
tikpat svarīga ir vērīga attieksme pret savu pašsajūtu arī
tiem, kuri jūtas veseli un stipri. Diemžēl pieredze rāda, ka
tveicē pārāk bieži veselības problēmās iedzīvojas arī jauni
un aktīvi cilvēki, kuri steidz baudīt vasaru, sauli un pārvērtē
savus spēkus. Karstā laikā un jo īpaši ilgstošos karstuma
periodos īpaši jāpiesargājas ikvienam.”
Saules dūriens
Saules dūriens ir karstuma dūriena veids, ko izraisa pārāk
ilgstoša uzturēšanās tiešos saules staros. Tā ietekmē
paplašinās galvas smadzeņu asinsvadi, radot asins sastrēgumu, kas
smagākos gadījumos var izraisīt asinsvadu plīsumu. Pirmās
pazīmes, kas var liecināt par saules dūrienu, ir pēkšņs vājums
un miegainība, izdalās auksti sviedri, var parādīties galvassāpes
vai reibonis, bet atsevišķos gadījumos novērojama pat vemšana un
samaņas zudums.
Lai izvairītos no saules dūriena, nav vēlams ilgstoši
uzturēties saulē, vienmēr jāvalkā galvassega. Nav ieteicama
pārlieku aktīva fiziskā slodze, nevajadzētu smēķēt un lietot
alkoholu.
Ja ir aizdomas par saules dūrienu, cietušais jānogādā vēsā
vietā vai ēnā, uz viņa pieres jāuzliek vēsas, mitras kompreses
vai samitrināts dvielītis. Cietušajam jādod padzerties vēss
ūdens un jāatbrīvo no cieša apģērba krūškurvja un kakla
rajonā. Par tālāko rīcību nepieciešams sazināties ar ārstu,
bet, novērojot smagus simptomus, jāizsauc Neatliekamās
medicīniskās palīdzības dienests.
Ādas veselības problēmas
Saule un karstums var negatīvi ietekmēt ādas veselību,. Lai
gan mūsdienās iededzis augums saistās ar skaistumu, jebkuras
izmaiņas tomēr ir ādas bojājums un laika gaitā uz ādas var
parādīties dažādi ļaundabīgi jaunizveidojumi – katrs ādas
apdegums vairākas reizes paaugstina ādas vēža attīstības risku.
“Visdrošāk saulē atrasties ir rīta stundās, līdz plkst.
11.00, vai pēcpusdienā, pēc plkst. 16.00, jo tad saules
intensitāte ir mazāka. Vēlams lietot saules aizsargkrēmu ar
atbilstošu SPF, nēsāt brīvu, gaišu apģērbu, kas nosedz
ķermeni, un galvassegu ar platām malām. Jāatceras, ka saules
aizsargkrēmu nepieciešams atkārtoti uzklāt arī pēc peldes, jo
daļa filtru ūdenī noskalojas. Saules apdeguma gadījumā āda
jāatvēsina ar mitrām, vēsām kompresēm vai termālo ūdeni,
jālieto dziedējoši, nomierinoši krēmi,” stāsta Anna
Kivleniece.
Vēnu problēmas
Karstuma ietekmē vēnas paplašinās, veidojot lielāku slodzi
vēnu vārstuļiem, kā rezultātā var rasties asins sastrēgums,
diskomforts un sāpes kāju apvidū. Vēnu veselības problēmas
veicina arī tādi faktori kā vienveidīgs, stāvošs vai sēdošs
darbs, mazkustīgs dzīvesveids, iedzimtība, liekais svars, vecums
un pārmēru ciešs, nepiemērots apģērbs. Lai gan vēnu varikoze
biežāk skar sievietes, tā novērojama arī vīriešu vidū.
Lai izvairītos no vēnu saslimšanām, jācenšas pēc iespējas
vairāk kustēties un pēc iespējas mazāk ilgstoši atrasties
nemainīgā stāvus vai sēdus pozā. Atrodoties transportlīdzeklī,
jāizmanto iespēja piecelties vai piestāt, lai izkustētos un
izapļotu pēdas. Karstā laikā jādzer pietiekami daudz šķidruma,
izvairīties no alkohola lietošanas, noderēs arī kompresijas
zeķes, bet profilaktiski var lietot uztura bagātinātājus vēnu
sieniņu stiprināšanai.
Sirds veselības traucējumi
Karstuma ietekmē asinsvadi paplašinās, un tā rezultātā var
pazemināties asinsspiediens un paātrināties sirdsdarbība.
Turklāt, pastiprināti svīstot, tiek zaudēts šķidrums un
minerālvielas, ko ir svarīgi uzņemt papildus. Sevišķi svarīgi
tas ir cilvēkiem, kas sirgst ar sirds un asinsvadu slimībām.
Pirmie simptomi, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība, ir galvas
reiboņi, nespēks, ģīboņa sajūta. Tādā gadījumā pirmkārt ir
jāuzņem šķidrums, tad jāapsēžas vai jāapguļas, lai nezaudētu
samaņu.
“Karstā laikā būtu ieteicams izvairīties no pārmērīgas
fiziskās slodzes. Situāciju var pasliktināt arī alkoholisko
dzērienu lietošana, kā arī pārmērīgs sāls un kafijas
patēriņš. Uzturā būtu jāiekļauj pietiekami daudz
antioksidantu, ko vasarā var viegli uzņemt, ēdot vietējos
sezonālos zaļumus – lapu salātus, sīpollokus, spinātus.
Regulāras fiziskās aktivitātes tāpat ir nepieciešamas, tomēr
tās labāk veikt tajā dienas daļā, kad gaisa temperatūra ir
komfortabla, vai arī ir iespēja atrasties ēnā,” uzsver
farmaceite Anna Kivleniece.
