Oktobra beigās ar Covid-19 ik dienu saslims
aptuveni 3400 cilvēki, savukārt slimnīcās ik dienu palīdzība būs
nepieciešama 130 līdz 230 cilvēkiem, ceturtdien preses konferencē
prognozēja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību
riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs
Perevoščikovs.
Eksperts skaidroja, ka pēdējo septiņu dienu laikā no 100 testētajiem
cilvēkiem pozitīvs tests ir bijis katram septītajam. Gadījumā, ja
cilvēkam parādās klepus, temperatūra, pat iesnas, vismaz 10 % gadījumu
varētu būt, ka viņam ir Covid-19 infekcija, tādēļ ir jāpaliek mājās un
jāsazinās ar ģimenes ārstu.
Perevoščikovs brīdināja, ka strauji jeb par 46% palielinājies septiņu
dienu kumulatīvais stacionēto Covid-19 pacientu skaits. Vidēji vienā
dienā stacionārā nonāk 85 pacienti. Turklāt no visiem stacionētajiem 11%
pacientu ir smaga slimības gaita, kas septiņu dienu laikā ir audzis par
13 %. Arī nāves gadījumu skaits pēdējās septiņās dienās ir palielinājies
par 25 %, sasniedzot 60 gadījumus, kamēr pirms astoņām līdz 14 dienām
septiņu dienu kumulatīvais nāves gadījumu skaits bija 48 gadījumi.
Epidemiologs stāstīja, ka patlaban visaugstākā saslimstība Eiropā ir
vērojama visās trijās Baltijas valstīs, kā arī Rumānijā un Ungārijā, kas
skaidrojams ar zemu vakcinācijas aptveri visās šajās valstīs.
Salīdzinot datus ar pagājušo gadu, Perevoščikovs uzsvēra, ka,
pateicoties vakcinācijai, ir mazāks hospitalizēto skaits, kas liecina
par vakcīnu efektivitāti.
Viņš skaidroja, ka patlaban 100 slimi cilvēki inficē 127 citus
cilvēkus. Pēdējās nedēļas laikā ir reģistrēti 7719 Covid-19 saslimšanas
gadījumi, un no viņiem jau ir inficējušies 9800 cilvēki, no kuriem
ārstēšana stacionārā būs nepieciešama vismaz 1080 – 1180 cilvēkiem.
Perevoščikova ieskatā, nekavējoties ir jāsamazina cilvēku
kontaktēšanās intensitāte, lai reproduktivitātes koeficientu samazinātu
vismaz par 40 %. Turklāt tas saslimstību nemazinās uzreiz, bet gan pēc
vairākām nedēļām.
Kā vēstīts, šodien notiks Krīzes vadības padomes sēde (KVP), kurā
paredzēts lemt par turpmākiem Covid-19 izplatību ierobežojošajiem
pasākumiem.
Vienlaikus pastāv varbūtība, ka uzreiz pēc KVP sēdes, kuras raksturs
ir vairāk konsultatīvs, konkrēti lēmumi varētu tikt pieņemti arī
ārkārtas Ministru kabineta sēdē, kas gan būtu jāizsludina.
Valsts operatīvā medicīniskā komisija ceturtdien nolēma Latvijas medicīnas nozarē izsludināt ārkārtas situāciju.
Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties
ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan
neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.
Veselības ministrijā iepriekš skaidroja, ka ārkārtas situācija
medicīnā uztverama kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija
ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta, un ir nepieciešams ikviena
atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.
Ārkārtējo situāciju medicīnā izsludina gadījumos, ja tūlītēji
pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam
cietušo vai saslimušo skaitam.
