Veselības ministrijai (VM) ir laiks pieņemt
lēmumu, ka Covid-19 balstvakcinācija dodama visiem, mikroblogošanas
vietnē “Twitter” viedokli pauda bijusī veselības ministre, Saeimas
deputāte Anda Čakša (JV).
Parlamentāriete rakstīja, ka kamēr citi “neprāši” pērk viltotus
Covid-19 sertifikātus, citi plāno, kā tikt pie trešās potes, redzot, ka
saslimt var arī pirms noteikta laika vakcinētie.
Viņasprāt, VM ir laiks pieņemt lēmumu, ka balstvakcinācija dodama visiem.
LETA jau vēstīja, ka no trešdienas Latvijā sākta senioru vecumā no 65
gadiem, sociālās aprūpes centru iemītnieku un konkrētu veselības
aprūpes sistēmā strādājošo personu balstvakcinācija, preses konferencē
pavēstīja Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas
vadītāja Eva Juhņēviča.
Balstvakcināciju varēs saņemt tie seniori, kuri ir sasnieguši 65 gadu
vecumu, nav izslimojuši Covid-19 un kuru gadījumā kopš “AstraZeneca”
vai “Pfizer”/”BioNTech” otrās devas ir pagājuši seši mēneši. Pieteikties
balstvakcinācijai ir iespējams vietnē “manavakcina.lv”, pa tālruni
8989, pie ģimenes ārsta, ārstniecības iestādē vai vakcinācijas punktā
tirdzniecības centrā, vai arī pašvaldību telpās.
Saskaņā ar Imunizācijas valsts padomes (IVP) pausto,
balstvakcinācijas deva šobrīd tiek ieteikta senioriem vecumā no 65
gadiem, jo “šai grupai reālās dzīves efektivitātes pētījumi norāda, ka
vakcīnu efektivitāte pret smagu vai vidēji smagu Covid-19 gaitu mazinās –
tā nav kritiska, bet tā mazinās,” skaidroja IVP vadītāja Dace Zavadska.
Pēc viņas paustā, šiem cilvēkiem kopumā arī vecuma dēļ imunitātes
sistēma var būt mazāk izturīga, “tādējādi aizsardzību nodrošinošā abu
imūnās atbildes veidu kopdarbība var būt mazāk efektīva”. Tāpat eksperte
skaidroja, ka šajā vecuma grupā pēc pirmajām vakcīnu devām vīrusu
neitralizējošo antivielu daudzums varētu būt mazāks nekā jaunākiem
cilvēkiem.
Balstvakcinācijas deva arī tiek rekomendēta sociālās aprūpes centru
un pansionātu iemītniekiem neatkarīgi no pacienta vecuma, taču ne
bērniem. Pēc Zavadskas sacītā, balstvakcinācija šajā gadījumā būtu
ieteicama tādēļ, ka aprūpes centru iemītniekiem ir paaugstināts risks
smagai Covid-19 slimības gaitai, tostarp hospitalizācijai un nāvei.
Tāpat Covid-19 izplatības risku veicina cieša daudzu personu dzīvošana
kopā.
Mediķu vai citu profesionālo grupu balstvakcinācijai zinātnisku vai
epidemioloģiski pamatotu datu pašlaik nav, tomēr, kā atzīmēja Zavadska,
“IVP, konsultējoties ar starptautiskām veselības organizācijām un VM,
uzskata, ka var tikt pieļauta balstvakcinācijas devas saņemšana tiem
darbiniekiem, kam ir ilgstoša saskarsme gan ar Covid-19 pacientiem, gan
pret Covid-19 nevakcinētiem pacientiem”.
Tāpat eksperte uzsvēra, ka balstvakcinācija nevar būt obligāta, tostarp lai saņemtu digitālo sertifikātu.
Jau ziņots, ka IVP ieskatā vakcinācija ar papildu devu būtu ieteicama
ne agrāk kā sešus mēnešus pēc otrās devas saņemšanas vai vēlāk.
Gadījumā, ja pirmā un otrā deva saņemta ar “Pfizer”/”BioNTech”, tad arī
trešā deva rekomendējama ar šī ražotāja vakcīnu. Savukārt ja pirmā un
otrā deva saņemta ar “AstraZeneca”, tad trešā deva rekomendējama ar
“Pfizer”/”BioNTech”, bet nepieciešamības gadījumā trešo devu var veikt
arī ar “AstraZeneca”.
Šī rekomendācija pašlaik neesot attiecināma uz primāro vakcināciju
pret Covid-19 saņēmušiem ar ražotāja “Moderna” vakcīnu, jo pagaidām
trūkstot zinātniska pamatojuma, pēc cik ilga laika būtu nepieciešama
“Moderna” trešā deva. IVP ieskatā, patlaban pieejamie zinātniskie
pierādījumi liecina, ka primārajā vakcinācijā ar šo vakcīnu aizsardzība
saglabājas vismaz astoņus mēnešus.
