Marta nogalē redakcijā saņēmām informāciju par to, ka 28.martā aprit 15 gadi, kopš Zviedrijas Radio starptautiskais kanāls “Radio Sweden” pirmo reizi raidīja ziņas latviešu valodā.
Marta nogalē redakcijā saņēmām informāciju par to, ka 28.martā aprit 15 gadi, kopš Zviedrijas Radio starptautiskais kanāls “Radio Sweden” pirmo reizi raidīja ziņas latviešu valodā.
Ilgu laiku radio bija neatkarīgs informācijas tilts starp demokrātisko Zviedriju un astoņdesmitajos gados tikko modušos Latviju. Pārraižu mērķis – veicināt patstāvības centienus un spēcināt demokrātiju Latvijā.
Informācijas autore bija gulbeniete Ieva Valaine, kas šobrīd mācās un strādā Zviedrijā. Aprīļa sākumā viņa bija ieradusies apciemot vecākus un labprāt piekrita sarunai par dzīvi ārzemēs.
Pirms sākt stāstīt par darbu Zviedrijas radio, Ieva bilst, ka tur nodarbināta sešas, septiņas dienas mēnesī, tāpēc sevi neuzskata par pastāvīgu darbinieci. Viņas galvenā nodarbošanās esot maģistra grāda ieguve starptautiskajā politikā Upsalas universitātē. Gandrīz katru dienu viņa mēro ceļu no Stokholmas uz Upsalu. Paralēli studijām jauniete nesen kļuvusi par laikraksta “Diena” korespondenti Zviedrijā. Ieva domā, ka viņas nodarbes ir vispusīgas.
“Tas, ko studēju maģistratūrā, nesaistās tikai ar politiku tādā nozīmē, kā mēs saprotam šo vārdu. Tā ir attīstības politika. Pēc kursa beigšanas došos uz Indiju, lai strādātu attīstības projektos. Viens no tiem saistīts ar īpašu skolu izveidi tiem bērniem, kas strādā, bet nemācās. Šāda politika, manuprāt, meitenei ir pa spēkam,” pajoko Ieva.
Latvieši nav toleranti
Pirms četriem gadiem, pārceļoties uz Zviedriju, Ieva sapratusi, ka jārod darba iespējas, lai sevi nodrošinātu finansiāli un turpinātu garīgi pilnveidoties. Viņa, izmantojot elektronisko pastu, uzrakstījusi vēstuli Zviedrijas radio, kurā jautājusi, vai nav vajadzīga darbiniece. Drīz vien Ieva saņēmusi darba piedāvājumu. Ar sajūsmu viņa stāsta par redakcijas ļaudīm, no kuriem Ieva daudz mācījusies. Pirms tam viņa ar žurnālistiku nav nodarbojusies, jo Vidzemes Augstskolā studējusi politoloģiju. Tas radījis zviedru interesi. Viņa pārliecinājusies, ka zviedriem piemīt īpašības, kādu pietrūkst latviešiem. Tās ir pacietība un iecietība.
“Viņi ir tolerantāki pret citu tautību cilvēkiem, nenorāda atšķirību starp laukiem un pilsētu, kas ir pamatīgi izjūtama Latvijā. Arī sadzīve ir labāka nekā pie mums. Tur neviens neatļaujas kāpt otram uz kājas vai grūstīties. Ja tas notiek nejauši, uzreiz atvainojas,” Ieva raksturo zviedrus.
Labprāt paliktu Zviedrijā
Jauniete nenoliedz, ka pēc maģistra grāda saņemšanas labprāt strādātu Zviedrijā, bet tad darbam jābūt vērstam uz Latviju. “Saprotu, ka visi mūsu politiķi vēlas, lai ārzemēs studējošie latviešu jaunieši atgrieztos un strādātu Latvijā, bet tam, kur tu dzīvo, nav nozīmes. Galvenais – ka tu strādā Latvijai.” Ieva sevi uzskata par centīgu skolnieci, jo pamazām arvien labāk pārvaldot zviedru valodu, bez kuras neesot iespējams iztikt. To viņa nav mācījusies speciālos kursos, bet vērīgi ieklausoties sarunās. Ieva labi runā angliski un uzskata, ka šī valoda jāzina katram jaunietim.
Salīdzinot studijas Latvijā un Zviedrijā, Ieva pārliecinoši bilst, ka Vidzemes augstskolā viņa iemācījusies nekad nepadoties, rast ikvienas situācijas risinājumu un neļaut iestāstīt, ka nav pelnījusi to, ko vēlas. Vērtējot akadēmisko izglītību, topošā maģistre uzskata, ka Vidzemes augstskolā profesori ir gados jauni cilvēki, tāpēc viņiem dzīves pieredze esot mazāka. Turpretim Zviedrijā lekcijas lasot mācību spēki cienījamā vecumā. “Diemžēl vairāk esmu guvusi, studējot Zviedrijā.”
Raida latviešu valodā
Ievas balsi iespējams dzirdēt vakaros Latvijas radio 1.programmā, kad Zviedrijas radio raida tautiešiem Latvijā. Dienā viņa gatavo ziņas, bet vakaros, kad tās nav jālasa, veido reportāžas. Dažkārt veicot producentes pienākumus, izvērtējot, kas latviešiem šķitīs interesants. Ieva stāsta, ka pirmie Zviedrijas latviešu mēģinājumi uzsākt radioraidījumus bijuši sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados, tomēr rīkojums “Radio Sweden” sākt darbību triju Baltijas valstu valodās bijis jāgaida līdz astoņdesmito gadu beigām.
Pirmo reizi ziņas latviešu valodā no Zviedrijas skanējušas 1989.gada 28.martā. Sākumā pārraides ilgušas piecas minūtes. Pēc tām saņemtas neskaitāmas klausītāju vēstules no Latvijas. Interese par sociālo un politisko situāciju, zviedru raksturu un dzīves standartiem bijusi ārkārtīgi liela. Pašlaik tiekot veidota kopēja “Baltijas jūras radio” redakcija, bet latviešu redakcijas darbinieki kopā ar igauņu, poļu un vācu redakciju sākuši gatavot raidījumus zviedru valodā.To mērķis ir veicināt zviedru izpratni par procesiem Baltijas jūras reģionā.
“Lai pateiktu, cik liela ir zviedru interese par latviešiem, no politiskās attieksmes jānodala katra cilvēka individuālā attieksme. Diemžēl Svensoni, kā mēs dēvējam vidējā dzīves līmeņa zviedrus, par Latviju nezina neko. Lai gan valstis atrodas tuvu, viņi ir kā baltas lapas. To ņemam vērā, gatavojot raidījumus zviedriem. Zviedru attieksme pret Baltijas valstu politiku ir pozitīva, jau tāpēc vien, ka Zviedrijas ārlietu ministre ir latviete,” Ieva raksturo situāciju.
Ir maz brīva laika
Uz mājām, apciemot vecākus, Ieva brauc tik bieži, cik vien iespējams. Tomēr viņas izteikumi mudina domāt, ka diezin vai jauniete atgriezīsies Latvijā pavisam. Viņa nerod atbildi, ko varētu te darīt, kam būtu vajadzīga. Stokholmai pieder arī Ievas sirds, jo četrus gadus viņa ir kopā ar zviedru puisi. Brīvajā laikā, kura nav daudz, meitene dodas atpūsties pie jūras, ļaujoties saules, vēja un ūdens glāstiem. Tiem, kas vēl domā par studiju iespējām ārzemēs un jūtas nedroši, lai spertu pirmo soli, Ieva iesaka nebaidīties.
“Ja rodas iespējas studēt ārzemēs, nekad nevajag teikt “nē”. Dažkārt ir grūti psiholoģiski, problēmas saistās ar finansēm, bet Latvijā ir Jaunās akadēmijas fonds, kur iespējams pieteikties, lai saņemtu papildu stipendiju. Neesmu pārliecināta, vai pareizi rīkojas tie, kas uz ārzemēm dodas darba meklējumos. Esmu redzējusi, kā pret latviešiem izturas ārvalstīs, tāpēc iesaku vairākkārt pārdomāt un pārliecināties, kur jūs braucat. Pēdējā praksē strādāju vēstniecībā. Tur dzirdēju tādus šausmu stāstus, ka nevienam negribu ieteikt meklēt laimi ārzemēs. Visi šie stāsti visbiežāk beidzas kā Sprīdītim, kuru gulbis atved atpakaļ uz laimīgo zemi – mājām,” atzīst Ieva.
***
Vizītkarte
– Vārds, uzvārds: Ieva Valaine.
– Dzimusi: 1980.gada 10.martā Cēsīs. Vecāki šobrīd dzīvo Stradu pagastā.
– Mācījusies: Gulbenes pamatskolā, Gulbenes ģimnāzijā, Vidzemes Augstskolā, šobrīd studē Upsalas universitātē Zviedrijā.
– Darbs: strādā Zviedrijas Radio latviešu redakcijā.
– Moto: Neļauj iestāstīt sev, ka neesi pelnījis to, ko ļoti vēlies.
