Apsver: kā novērst videi nodarīto kaitējumu. “Gauja vairs nav tāda, kāda bija pirms dažiem gadiem. Alatas, foreles, nēģi, kas bija raksturīgi šai upei, izzūd. Arī vēdzeļu skaits samazinās”.
Apsver: kā novērst videi nodarīto kaitējumu
“Gauja vairs nav tāda, kāda bija pirms dažiem gadiem. Alatas, foreles, nēģi, kas bija raksturīgi šai upei, izzūd. Arī vēdzeļu skaits samazinās. Šovasar nav redzēti nēģi, nav izdevies izmakšķerēt nevienu vimbu. Toties Gaujā dzīvo ezeru zivis – līņi, līdakas, karpas,” vakar žēlojās kāds kaislīgs vietējais makšķernieks, Gulbenes rajonā tiekoties ar Zemkopības ministru Mārtiņu Rozi.
Ministrs kopā ar Valsts zivsaimniecības pārvaldes, Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta un Latvijas Dabas fonda speciālistiem apmeklēja mazās hidroelektrostacijas (HES) Gulbenes rajonā, kas ir tikai neliela daļa no aptuveni 150 HES Latvijā. Eksperti apskatīja Gaujas, Lācīšu, Pilskalna un Sinoles HES, kas uzceltas uz Gaujas upes, un Āžu HES, kas atrodas uz Tirzas upes. Apskates gaitā notika vētrainas diskusijas. Ministrs pauda prieku, ka ir iespēja dzirdēt dažādus viedokļus, lai pēc tam vienotos, kā panākt kompromisu starp divām pretējām cilvēku vēlmēm – dabas ekspluatēšanu un saudzēšanu.
“Protams, Zemkopības ministrijas kompetencē nav lemt par šo mazo HES slēgšanu vai nojaukšanu,” uzsvēra ministrs. Taču viņš atzina, ka ministriju uztrauc zivju un koksnes resursu samazināšanās mazo HES ietekmē, kā arī dabiskās lauku ainavas pārveidošana. Tāpēc ministrija aicinās izvērtēt, vai HES nojaukšana neizraisīs tādu pašu ļaunumu kā uzcelšana. Tāpēc, pēc ministra domām, ir nepieciešams veikt kompleksu saimniecisko un ekoloģisko ekspertīzi.
Pasaules dabas fonda (World Wide Fund, WWF) direktors Uģis Rotbergs, viesojoties Gulbenes rajonā, nelokāmi paliek pie sava – HES iznīdē biotopus, ignorē Latvijas likumus, sabiedrība par to ir maz informēta. Pret šādiem izteikumiem iebilst HES saimnieki.
Aldis Dikmanis, kas Gulbenes rajonā ir piecu HES līdzīpašnieks, stāsta, ka Gauja piedzīvojusi jau trīs sausas vasaras, līdz ar to upei nav sanitārās caurteces.
U.Rotbergs uzsver, ka likums paredz atvērt HES slūžas zivju nārsta laikā. “Vai jūs pildāt šo likumu?” jautā viņš. A.Dikmanis atzīst, ka tas nav iespējams, jo zivju nārstošana ir “stiepjams jēdziens”. Taču viņš gādājis par Gaujas izpēti sadarbībā ar Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtu (LZPI) un par zivju resursu atjaunošanu upē. Savukārt U.Rotbergs paliek pie sava – ir iznīcināti dabiskie akmens krāvumi upē, aizsargjoslas. Tāpēc veltīgi cerēt, ka te mitināsies alatas un foreles.
Bioloģijas doktors Andis Mitāns, kas pārstāv LZPI, izsaka vairākus priekšlikumus. HES ekspluatācijas noteikumos ir jāparedz gan minimālā garantētā, gan ekoloģiskā caurplūduma ievērošana. Zivsaimnieciskajai ekspertīzei jāpakļauj arī HES tehniskais projekts un HES ekspluatācijas noteikumi. Zivsaimniecisko ekspertīžu rekomendācijām jābūt obligātām, tās var noraidīt tikai ar Valsts zivsaimniecības pārvaldes piekrišanu. Zivju resursu zaudējumu kompensācijai ir jābūt ievērojami lielākai, ja pārkāpti HES ekspluatācijas noteikumi vai veiktas patvaļīga saimnieciska darbība. Ir jāpilnveido normatīvie akti par biotopu un citām ekspertīzēm, kā arī par zaudējumu aprēķināšanu.
Gaujas HES mehāniķim Jānim Kamaram ir optimistiskāks viedoklis. “Nevaram iedomāties, ka mūsu pusē vairs nebūtu mazo HES. Ir sakopta vide, cilvēki makšķerē, peldas,” stāsta viņš. J.Kamars ir pārliecināts, ka nekad vairs cilvēki laukos nedzīvos tādā vidē, kāda bija pirms 1000 gadiem, kad Gaujā Gulbenes pusē mitinājās laši un kad arī cilvēki vēl nebija iemanījušies izmantot upi dzirnavām un elektrības ieguvei.
“Mazie HES šodien dod cilvēkiem darbavietas un iespēju pabarot ģimenes. Ja jau uzskata, ka HES nodara tik lielu ļaunumu, tad kāpēc dabas fondi nerīko akcijas, lai novērstu bebru nodarīto postu? Kāpēc nerīko talkas bebru veidoto aizsprostu nojaukšanai?” jautā Mazo HES asociācijas valdes loceklis Tālis Šelengovs, kam pašam pieder Palsmanes ūdensdzirnavu HES.
Latvijas Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Ivars Kabucis atgādina, ka likums “Par sugu un biotopu aizsardzību” aizliedz iznīcināt upju krastos esošos biotopus. Gulbenes rajonā uz Gaujas upes ir par daudz mazo HES, tāpēc esot skaidrs, ka “HES iznīcina upes dabisko vidi, sadalot gabalos un padarot upi par dīķu kaskādi, kur mitinās zivis, kas sastopamas jebkur”. Līdz ar to zūd Gaujas unikalitāte. “Dabai viennozīmīgi ir nodarīts zaudējums. Dabiskas upes vietā esam ieguvuši cilvēka veidotu vidi. Vietējie iedzīvotāji bieži vien neizprot šo zaudējumu. Viņiem patīk kopti un it kā sakārtoti upes krasti, bet rezultātā ir sakārtota dabiska, neskarta vide. Cilvēkiem jāmācās saskatīt skaistumu arī dabiskajā vidē. Tā ir unikāla vērtība, kuru nevar atjaunot. Dīķi mēs varam izrakt jebkur, bet upi – nevaram,” uzsver I.Kubucis. Viņš domā, ka Gulbenes rajona uzņēmējiem un iedzīvotājiem jāapzinās, ka angļu mauriņš Gaujas krastā nebūt nav tas labākais tūristu pievilināšanas veids. “Arvien populārāks kļūst tūrisma virziens, kurš dodot iespēju ieraudzīt neskarto dabu. Piemēram, Gauju, kāda ir tikai Latvijā. Nepaies ilgs laiks, un paši meklēsim neskartu vietu pie Gaujas, kur upe ir dzīva, nevis līdzinās dīķim,” stāsta eksperts. Viņš domā, ka, apzinoties šo patiesību, izturoties pret Gauju ar mīlestību, ir vēl iespējams atgūt sākotnējo Gauju. Taču tad tai ir pēc iespējas ātrāk jāļauj pašatjaunoties. Upes dabiskā atjaunošanās, kā prognozē I.Kabucis, varētu noritēt samērā ātri.
