SIA “Austrumvidzeme” solārija administratore Gunita Zvirgzdiņa pabeigusi Tālivalža Jundža Juridiskās koledžas pirmo kursu.
SIA “Austrumvidzeme” solārija administratore Gunita Zvirgzdiņa pabeigusi Tālivalža Jundža Juridiskās koledžas pirmo kursu. Tajā jāmācās divi gadi, un tad iegūs pirmās pakāpes augstāko izglītību. Viņu mācības sajūsmina.
“Šai koledžai ir noslēgts līgums ar sešām Latvijas augstskolām un, pabeidzot šo koledžu, ir iespējams iestāties jau augstskolas trešajā kursā. Jāpārkārto tikai tie eksāmeni, kuros koledžā vērtējums bijis mazāks par septiņām ballēm. Jau tagad zinu, ka pēc šīs koledžas studēšu augstskolā. Šo mācību iestādi izvēlējos tādēļ, ka tur mācību maksa sadalīta pa mēnešiem. Turklāt tur nav sesijas, bet eksāmeni notiek uzreiz pēc mācību priekšmeta pabeigšanas. Mācības gan notiek 11 mēnešus gadā. Tikai viens mēnesis – augusts – ir atpūtai,” par mācībām stāsta Gunita. Studijas notiek katru sestdienu Rīgā.
Viņa pirms tam ieguvusi mediķa izglītību, strādājusi par medicīnas māsu. “Visu laiku domāju, ka jāstudē. Tagad ir tāds interesants laiks, kad nevar apstāties. Es domāju, ka ap 40 gadiem vēlētos sākt savu biznesu, un tam man ir vajadzīgas zināšanas,” domā Gunita.
Viņa stāsta, ka tie gulbenieši, kas mācās T.Jundža koledžā, draudzīgi apvienojas. Kopā dodas uz Rīgu. Jau pierasts, ka katra sestdiena jāvelta mācībām. “Man patīk rakstīt sacerējumus, tādēļ referātu rakstīšana grūtības nesagādā. No interneta jau gatavus referātus nekad neesmu izmantojusi. Protams, rakstu arī špikerus, bet, kamēr tos uzrakstu ar maziem burtiņiem, tikmēr viss jau ir arī galvā, un eksāmenā tie praktiski nav jāizmanto,” saka studente.
Viņa atzīst, ka nav žēl studijām atvēlētās naudas. Par izglītību ir vērts maksāt. “Citi mācās, lai paliktu darbā, iegūtu tikai dokumentu. Es mācos tādēļ, lai gūtu zināšanas. Mācos ģimenes tiesības, Civillikumu, saistību tiesības. Tas ir interesantas,” ir pārliecināta Gunita.
Viņa atzīst, ka bez neatlaidības nekas nesanāk. Tādēļ cenšas darbu rakstīšanu un mācīšanos neatstāt uz pēdējo dienu vai pat nakti. “Es varu ar pilnu atdevi studēt, jo man ir labi kolēģi, kas mani atbalsta, arī vecāki palīdz finansiāli. Protams, arī man pienāk reize, kad slinkums gūst virsroku, jo sestdienu rītos jāceļas četros no rīta. Tad mani māsa sapurina un atgādina, ka man ir jādodas uz skolu. Un es klausu,” smejot saka Gunita.
