Trešdien Stāmerienas ezera “Lāčauss” pludmali apmeklēja Vides pārvaldes speciāliste, kas pludmales nomniecei Lāsmai Čerņikai izteica aizrādījumu par peldvietas nesakārtotību.
Trešdien Stāmerienas ezera “Lāčauss” pludmali apmeklēja Vides pārvaldes speciāliste, kas pludmales nomniecei Lāsmai Čerņikai izteica aizrādījumu par peldvietas nesakārtotību.
“Lāčauss” peldvieta ir reģistrēta zemesgrāmatā uz Stāmerienas pagasta pašvaldības vārda. Šī peldvieta uz 49 gadiem ir iznomāta Lāsmai Čerņikai. Nomas līgums paredz, ka viņai jāuztur kārtībā visa esošā teritorija.
Vai iekasēt naudu?
“Neticu, ka šo teritoriju kāds apkopj. Pirms vairāk nekā diviem mēnešiem šeit bijām, fotografējām visus atkritumus. Līdz jūnijam devām laiku teritoriju sakopt. Tomēr nekas nav mainījies, atkritumi atrodas turpat un nav savākti. Pieļauju, ka zāli nomniece var arī nepļaut, tomēr bail iedomāties, ka drīz vien krūmi būs pārņēmuši visu atpūtas zonu, nemaz nerunājot par teritoriju ap tualetēm. Viņai nav liegts veidot biznesu, rūpējoties, lai šī būtu sakopta vide, no kuras var gūt arī peļņu. Pagaidām te nav vietas, kur veidot teltis, kur atpūsties, neuztraucoties par to, ka var sagriezt kājas uz stikla lauskām,” saka Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Brezinskis. Viņš saka, ka pašvaldībai ir tiesības pārtraukt nomas līgumu, ja no iedzīvotājiem saņemtu rakstisku sūdzību. Pagaidām saņemtas mutiskas sūdzības par nekārtībām “Lāčauss” apkārtnē. Par “Lāčausi” uzrakstīts viens akts pērn un divi akti šogad no pašvaldības un Vides pārvaldes.
A.Brezinskis uzskata, ka “nesakārtotā vieta atpūtniekus pārliecina, ka viņi var nedomāt, kur atstāj atkritumus. Ja te būtu nopļauts, būtu soliņi, cilvēki arī respektētu vietu”. Nomniece Lāsma Čerņika skaidro, ka tādā gadījumā viņai nāktos pieprasīt samaksu par pludmales izmantošanu. Tas, viņasprāt, ir nereāli.
“Atnāks stāmerenietis, kas šeit atpūšas jau 30 vasaras, un uzskatīs, ka viņam nav jāmaksā. Pašiem atpūtniekiem būtu jādomā, kādu viņi aiz sevis atstāj pludmali. Turklāt veidot uzņēmējdarbību tikai uz trim mēnešiem gadā būtu nerentabli,” saka L.Čerņika. Protams, no atpūtniekiem, kas izmantotu tikai zemes gabalu atpūtai, naudu iekasēt nav likumīgi. To varētu iekasēt tikai par automašīnas iebraukšanu pludmales zonā, telšu vietu un šašliku ceptuves izmantošanu.
“Lāčauss” nav oficiāla atpūtas vieta
“Jāuzsver, ka šī oficiāli nav pludmale vai atpūtas zona. Padomju laikos to sāka izmantot atpūtai, tā tas ir joprojām. Tas ir zemes gabals, kurā ir vēsturisks mantojums – Smoņu kapi, tāpēc šim zemes gabalam ir daudz apgrūtinājumu – nevar ne celt, ne būvēt, ne rakt zemi. Būtībā pat bērni ar mazajām lāpstiņām tur nevarētu spēlēties un celt smilšu mājas,” saka L.Čerņika.
Vides pārvaldes speciāliste Inese Sedleniece saka, ka likums nebūtu pārkāpts, ja L.Čerņika būtu nokārtojusi atkritumu apsaimniekošanu un noslēgusi līgumu ar kādu atkritumu savācējfirmu, kas nodrošinātu, lai “Lāčauss” apkārtnē būtu atkritumu konteineri, kurus regulāri izved. “Jāņem vērā, ka šeit notiek arī arheoloģiskie izrakumi un šī ir senu kapu vieta. No estētiskā viedokļa šeit peldēties nemaz nebūtu ieteicams. Tomēr tā ir katra cilvēka privāta lieta,” domā I.Sedleniece.
Doma par atpūtas vietas veidošanu
Lai ievērotu šīs prasības, L.Čerņikai būs jāmaksā par pakalpojumiem, tas rada iespēju, ka ap zemi viņa uzliks sētu un iecienīto pludmali norobežos. “Man bija doma, ka šeit var veidot plašu atpūtas vietu, bet to nedrīkst. Es nevaru pagaidām te iekārtot volejbola vai basketbola laukumu, ne arī būvēt jaunu tualeti un pārģērbšanās kabīnes. Senie kapi būtībā aizņem lielāko “Lāčauss” teritoriju. Ceru, ka kādreiz arheoloģiskie pētījumi beigsies un manas ieceres varēs pilnveidot. Ja pagaidām cilvēkus neapmierina “Lāčauss” sakoptība, viņi var meklēt citas peldētavas,” saka L.Čerņika.
Vides pārvaldes speciālistei viņa solīja tuvākajā laikā slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekošanas firmu.
