Stāmerienas ezera “Lāčauss” pludmalē strādā arheologi, kas turpina izrakumus vidējā dzelzs laikmeta (no 7. līdz 9. gadsimtam) latgaļu kapu laukā – Smoņu kapos.
Stāmerienas ezera “Lāčauss” pludmalē strādā arheologi, kas turpina izrakumus vidējā dzelzs laikmeta (no 7. līdz 9. gadsimtam) latgaļu kapu laukā – Smoņu kapos.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arheoloģijas centra galvenā speciāliste Sandra Zirne stāsta, ka aheoloģiskos izrakumus finansiāli atbalsta Kultūrkapitāla fonds un Stāmerienas pagasta padome. Šādi darbi nepieciešami, lai apstādinātu Smoņu kapu iebrukšanu Stāmerienas ezerā.
“Mūsu uzdevums ir panākt, lai Smoņu kapi nebruktu ezerā. Stāmerienas ezers laika gaitā ir mainījis līmeni, tādēļ pieļaujam, ka daļa kapu ir zem ūdens.
Šogad esam fiksējuši trīs bērnu apbedījumu vietas. Kauli vairs nebija, bet par to liecināja mazās aprocītes un rotaslietas. Viens no interesantākajiem atradumiem ir mazs dzīvnieka zoba piekariņš važiņā, kas dots līdzi bērnam. Tas bijis kā amulets, un tas ir raksturīgi latgaļiem. Apglabājot mazu bērnu viņam deva līdzi to pašu, ko lielajam,” par izrakumiem stāsta S.Zirne.
Pie ezera nav bijusi tikai apbedījumu vieta, bet arī apmetne. Par to liecina atrastais kultūras slānis, keramikas izstrādājumu atliekas un krama atšķilas. Apmetne veidota vēlākā laika posmā.
Viņa vēlētos saņemt lielāku finansējumu un noteikt, kurās vietās vēl šajā teritorijā ir kapavietas. S.Zirne pieļauj, ka pēc kārtīgiem izrakumiem (pēc vairākiem gadiem) šajā vietā varēs strādāt ar traktoru un veidot pludmali. Bet arī tajā brīdī klāt vajadzēs būt arheologam. Smoņu kapos atrastās vērtības nonāk Latvijas Vēstures muzejā. Jau trīsdesmitajos gados pie ezera atrastas vairākas lietas, kas attiecināmas uz Smoņu kapiem.
“Šeit ir kapi, un būtu ētiski, ja atpūtnieki ar to rēķinātos,” saka arheoloģe. Apbedījumi krastā ir sekli, vietām tikai 30 centimetru zem velēnas. Ja zemē guldītie būtu bijuši slimi ar mēri, mūsdienās vairs nevar apdraudēt peldvietas atpūtnieku veselību.
