Sākums 20. un 22.jūlijā numurā. Diena, kad braucām vērtēt Beļavas pagasta sakoptību, bija vienīgā, kad nedaudz lija, bet tas netraucēja skatīties, pārdomāt, diskutēt un jokot.
Sākums 20. un 22.jūlijā numurā.
Diena, kad braucām vērtēt Beļavas pagasta sakoptību, bija vienīgā, kad nedaudz lija, bet tas netraucēja skatīties, pārdomāt, diskutēt un jokot.
Pagastā strādā 25 uzņēmēji, tomēr darba meklējumos ļaudis dodas arī citur. Rosās arī zemnieku saimniecības. Viena no tām ir Zentas Tauriņas zemnieku saimniecība “Bērziņi”, kur novietnē ar rūpīgi sakoptu apkārtni mitinās 50 slaucamas govis un 30 teles.
Rada darba iespējas
Zemnieku saimniecībā “Avoti”, kas nodarbojas ar kokapstrādi, īpašnieks Sarmis Mednis radījis darba iespējas apmēram 20 cilvēkiem. Vairāki no viņiem brauc uz Beļavu strādāt no citiem pagastiem. Uzņēmējs ne tikai pilnveido un modernizē ražošanas procesu, bet sagādā patīkamus pārsteigumus iestādēm, kas atrodas pagasta pakļautībā. Piemēram, pirmsskolas izglītības iestādes bērni var vizināties rotaļu ratā, kas līdzinās nelielam karuselim.
Jāpiebilst, ka Beļavas pirmsskolas izglītības iestādē, kurā ir vieta 120 bērniem, ir vienas no lielākajām telpām rajonā. Vasarā bērnudārzu slēdz uz diviem mēnešiem. Ikdienā tajā uzturas 25 līdz 32 mazuļi. Vairāki bērni te pavada arī sestdienas un svētdienas. Tas ir tāpēc, ka bērnu vecāki darbu raduši citos pagastos vai pat aiz rajona robežām.
Lielākā audzētava Latvijā
Beļavas pagasta Letēs zvērkopju ciemats līdzinās mazai pundurvalstiņai ar 300 iedzīvotājiem, kur valda gadiem nemainīga kārtība, arī domāšana. Vienīgās darba iespējas cilvēkiem ir SIA “Gulbenes zvērsaimniecība”, kur nodarbinātas 38 personas.
Zvērkopības saimniecības direktore Jevgēnija Kallase, izrādot saimniecību, stāsta, ka ārzemēs šādā lapsu novietnē strādājot tikai seši cilvēki. Lielāko darba daļu veic automatizēti. Izrādās, ka Gulbenes zvērsaimniecība ir lielākā Latvijā, kur audzē sudrablapsas un polārlapsas. Šobrīd būros mitinās 6000 polārlapsu un 5000 sudrablapsu. No tām vaislai paredzēts paturēt 2000, bet pārējos dzīvniekus izmantot ādu ieguvei.
Direktore izpētījusi, ka Latvijas tirgū pieprasījums pēc lapsu ādām ir mazs, tāpēc tiek meklētas jaunas realizācijas iespējas. Ar starpnieku palīdzību ādas realizē Grieķijā, Anglijā, Somijā, Kanādā un citur. Perspektīvā iecerēts skaitliski vairāk audzēt sudrablapsas, jo to ādas ir vairāk pieprasītas. J.Kallase bilst, ka ir gatava darīt visu, lai saglabātu ražotni, jo pretējā gadījumā cilvēki paliks bez darba.
Citādāk dzīvot neprot
Letēs ir Bērzu iela, tajā ir individuālās mājas – cita par citu skaistākas. Tāpat kā dzīvojamās ēkas, tāpat rindojas dārzi, kas šogad izceļas ar kartupeļu stādījumiem, tie šovasar padevušies labi. Vagas rūpīgi izravētas. Pensionāriem, kas te ir lielākā iedzīvotāju daļa, dārzs ir iztikas gādātājs, tāpēc katrs tajā cenšas izaudzēt iespējami vairāk, lielāko daļu atvēlot tām kultūrām, ko uzturā lieto visvairāk. Vienam tie ir kāposti, citam – burkāni un bietes, vēl kādam – kartupeļi un gurķi.
Bērzu ielas 21.namā dzīvo kādreizējais zvērkopības saimniecības direktors Guntis Elstiņš ar dzīvesbiedri. Saimnieks stāsta, ka esot pievērsies trušu audzēšanai. Šobrīd tiekot galā ar 29 šķirnes trušiem. Par dzīvniekiem gādājot, esot īsāks laiks. Viņš var lepoties ar rūpīgi koptu un tik perfekti frizētu klinteņu dzīvžogu, ka uz tā var droši uzgulties, – tas izturēs. “Kas tad pensionāram, laika visam pietiek,” saimnieks smaida.
Ar pāris soļiem nonākam Bērzu ielas 19.nama pagalmā, kur saimnieko Ilga un Ilgvars Būdas. Ilga ir kādreizējā pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja.
“Mums jau te nekā nav. Tā dzīvojam ikdienā,” viņa kautrīgi bilst, kad lūdzam atļauju apskatīt sētu. Stādījumu izkārtojumu nevērtējam pēc daiļdārzniekiem zināmiem noteikumiem, arī dobju precizitāti ar lineālu nemērām, bet šis ir kārtējais piemērs tam, ka cilvēks spēj visu, ja vien to vēlas.
Ilga var stāstīt par katru augu, kur tas iegādāts vai no paziņas iemainīts, kad tas pirmo reizi uzziedējis, ko salnas nokodušas. Tādas zinātājas kā viņa, rodamas katrā pagastā. Kad atvadāmies no viesmīlīgajiem saimniekiem, atkal dzirdam vārdus: “Citur noteikti ir skaistāk!”.
Turpmāk – vēl.
