Nesen laikrakstā “Diena” lasītā informācija par Rīgas skolu latviešu valodas un literatūras skolotāju satraukumu par 2007.gadā gaidāmo centralizēto eksāmenu 12.klasē šajā priekšmetā rosināja izteikt pārdomas.
Nesen laikrakstā “Diena” lasītā informācija par Rīgas skolu latviešu valodas un literatūras skolotāju satraukumu par 2007.gadā gaidāmo centralizēto eksāmenu 12.klasē šajā priekšmetā rosināja izteikt pārdomas.
Ir projekts, ka 2007.gadā šis eksāmens pēc satura būs vienāds gan skolēniem, kam latviešu valoda ir dzimtā, gan tiem, kas pamatizglītību apgūst pēc mazākumtautību programmas. Mūsu skolā tas ir noticis jau šopavasar, jo 12.a klasē mācījās jaunieši, kuri 9.klasē lika eksāmenu valsts valodā. Šīs klases skolēni ir veiksmīgi nokārtojuši visus centralizētos eksāmenus, arī latviešu valodā un literatūrā, saņēmuši sertifikātus, kas ir ceļazīme uz turpmāko izglītību. Mācības latviešu valodā viņiem vairs nesagādā problēmas.
Abās divpadsmitajās klasēs latviešu valodu un literatūru mācīja skolotāja Iluta Podziņa, viņa jau pirms trim gadiem saprata, ka skolēniem, kam latviešu valoda ir otrā, nepieciešama izlīdzināšanas programma, lai pilnveidotu un attīstītu viņu zināšanas par latviešu valodas sistēmu, likumsakarībām, īpatnībām, cieši saistot gūto ar pielietojamo runā un rakstos. Skolotājas izstrādātā darba sistēma deva rezultātus, tagad I.Podziņa atziņās un darba paņēmienos pieredzē dalās ar skolas pārējām latviešu valodas skolotājām, kuras skolēniem latviešu kā otro valodu pēc dzimtās māca gan vidusskolas klasēs, gan pamatskolā
Pašai I.Podziņai nozīmīga šajā darbā bija pieredze, ko guvusi iepriekš, mācot valsts valodu, arī piedalīšanās centralizētā eksāmena valsts valodā vērtēšanā, palīdzēja kursi Latviešu valodas apguves valsts programmas vadības centrā. Tur apgūtās metodes noderēja arī pārējās vidusskolas klasēs, veidojot komunikatīvo, tas ir, saziņas, valodas un sociokultūras kompetenci, kā to nosaka izglītības reforma.
Šā darba rezultāti atspoguļojas skolēnu eksāmena rezultātos. Gandrīz 58 procenti no 33 Ilutas skolēniem centralizētajā eksāmenā uzrādīja kompetenci latviešu valodā un literatūrā B un C līmenī, tas ir – ļoti labi un labi (12.a – 40 %, 12.b – 72%), zemākais – F – līmenis nav nevienam, E līmenis – trijiem.
Protams, ikviens rezultāts ir atkarīgs no paša skolēna darba, arī vecāku attieksmes, atbalsta. Katru nedēļu laikrakstos lasāmi darba piedāvājumi un prasības pretendentiem, tostarp vismaz trīs valodu – latviešu, angļu, krievu – pārvaldīšana. Vecāki, kam patiesi rūp sava bērna laime, karjera, sen sapratuši, ka viņu atvasēm jāmācās valodas un, pirmkārt, jāzina valsts valoda. Tāpēc veidojas labdabīga attieksme ne tikai pret latviešu valodu, bet arī pret latviešiem, nostiprinās tolerance pret citādo, prasme dzīvot integrētā sabiedrībā.
Jau sesto gadu mazākumtautību pirmklasnieku vecāki priekšroku dod latviskai izglītībai. Bērni mācās latviešu valodā. Tas ir grūti, jo mājās valoda ir dzimtā (tas protams, ir pareizi un labi). Skolotāji to apzinās, novērtē mācību procesa sarežģītību šajās klasēs, izvēlas tādas mācību metodes, lai ņemtu vērā katra skolēna spējas, īpatnības, sagatavotības līmeni, vienmēr redzeslokā paturot visus bērnus, palīdz viņiem psiholoģiski un praktiski tikt galā ar mācībām, māca priecāties pat par vismazākajiem panākumiem, jo tā rūdās skolēnu raksturs, paaugstinās pašapziņa, veidojas prasme mācīties.
Milzīga nozīme ir arī visas skolas pedagoģiskā kolektīva darbam un attieksmei.
Šāgada latviešu valodas un literatūras eksāmena rezultātus 12.a klasē gaidījām ar īpašām izjūtām, interesi un domām – kā būs attaisnojies mūsu darbs, kas apzināti un mērķtiecīgi veikts vairāk nekā 10 gadus, arī valodu jomas latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskās komisijas organizatoriskajā un metodiskajā vadībā, kas izpaudās gan latviešu valodas un literatūras mācīšanas un mācīšanās procesa pilnveidē, gan daudzveidīgā ārpusskolas darbā, gādājot ne tikai par latviešu valodas perfektu apguvi, bet arī par latviešu tautas mentalitātes, dzīvesziņas izpratni, pamatvērtību izzināšanu, tradīciju apguvi un integrāciju Latvijas sabiedrībā.
Mūsu absolventi latviski spēlējuši teātri, dziedājuši, deklamējuši, piedalījušies radošajos konkursos, kas organizēti Latvija Republikas proklamēšanas svētku nedēļās, kopuši latviešu saulgriežu tradīcijas, bijuši latviešu valodas olimpiāžu dalībnieki, iesaistījušies projektos, rakstījuši referātus, kursa darbus komerczinībās un ekonomikā.
Eksāmenu rezultātos ir arī bilingvālās izglītības (mācības divās valodās) ieguldījums, tur atainojas skolotāju personiskais paraugs latviešu valodas apguvē un iedrošināšanās mācīt savu priekšmetu latviski, skolas vadības tālredzīgais veikums izglītības reformas īstenošanā, kā arī darbs ar skolēnu vecākiem.
Septembrī mēs sīki izanalizēsim eksāmena mācības; izvērtēsim, cik prasmīgi īstenojām jaunākās prasības valodas mācīšanā, cik saskaņoti un sadarbīgi bijām ar pārējiem valodas jomas skolotājiem, kurus izglītošanas aspektus ņēmām vērā un kurus mazāk ievērojām; izstrādāsim komisijas darba projektu, ko pakļausim mērķim – skolēniem sagādāt apstākļus un iespējas kvalitatīvas izglītības ieguvei.
Gaļina Odumiņa, Gulbenes 2. vidusskolas Valodu jomas latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskās komisijas vadītāja
