– Oficiant, es atsakos maksāt! Tas nebija ēdiens, bet gan īsta inde! – Atvainojiet, šis nav rēķins, bet gan testaments. Par vakariņām jau samaksāja jūsu sieva!
– Oficiant, es atsakos maksāt! Tas nebija ēdiens, bet gan īsta inde!
– Atvainojiet, šis nav rēķins, bet gan testaments. Par vakariņām jau samaksāja jūsu sieva!
***
Zobārste, ņemdama rokās urbi, līdz riebumam laipni jautā pacientam:
– Vai tu atceries, Aivar, kā skolā, kad sēdēji aiz muguras, visu laiku bez apstājas bakstīji ar pildspalvu man mugurā?
***
Skatītāji sarunājas savā starpā:
– Es šajā izrādē esmu ļoti vīlies. Vēl jo vairāk tāpēc, ka no manas vietas neko nevarēja ne redzēt, ne dzirdēt!
– Tad ko man teikt? Man to visu nācās gan noskatīties, gan noklausīties.
