Mūs kopā atkal aicināja vecā, mīļā skola, kas katram atmiņās ir tikai viena vienīgā. Atgriešanās bērnībā un jaunībā vienmēr ir patīkama, jo sirsnīgāka tā iznāk, ja redzi, ka esi gaidīts, ka joprojām esi savējais.
Mūs kopā atkal aicināja vecā, mīļā skola, kas katram atmiņās ir tikai viena vienīgā. Atgriešanās bērnībā un jaunībā vienmēr ir patīkama, jo sirsnīgāka tā iznāk, ja redzi, ka esi gaidīts, ka joprojām esi savējais.
Sakām vissirsnīgāko paldies Litenes pamatskolas vadībai par mums, vecākajai paaudzei, sagādāto pārsteigumu nesen notikušajā skolas absolventu salidojumā. Paldies skolas tagadējai direktorei un skolotājiem, ka šī tikšanās bija sagatavota ar sirds mīļumu. Tas nekas, ka gadījās ķibele ar elektrību, tas, ko gribējāt mums parādīt un dāvāt, sasniedza savu mērķi. Pats galvenais, ka sirsnība un laba izdoma bija jūtama visa vakara garumā. Mēs priecājāmies, ka jaunieši tik daudz vēlējās uzzināt par skolas vēsturi un mūsu atmiņas. Paldies mazajiem skolas bērniem, jo jutām arī viņu mīļumu. Pabijām ne tikai savā skolā, bet arī uz sava tiltiņa un pie pašu stādītājiem bērziem. Paldies par visu un uz tikšanos atkal citugad!
Litenes vidusskolas 1952., 1953., 1954., 1955. un 1956.gada absolventu vārdā – Aija Pole Valmierā
