Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn palielinājies mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums, sasniedzot 87 latus cilvēkam, bet piektā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo nabadzībā.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn palielinājies mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums, sasniedzot 87 latus cilvēkam, bet piektā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo nabadzībā.
Gulbenes informācijas centra statistiķe Sarmīte Pošeiko stāsta, ka pagājušajā gadā mājsaimniecību apsekojumā piedalījās aptuveni 4000 saimniecību, tai skaitā 66 ģimenes no Gulbenes rajona. Ja valstī ienākumi bija 87 lati vienam mājsaimniecības loceklim, tad laukos tikai 63 lati, bet Latgales reģionā pat 57 lati. Faktiski ienākumi palielinājās Rīgā, Rīgas reģionā, kā arī lielākajās pilsētās. Laukos, Latgales reģionā mājsaimniecībās ienākumi ir pat samazinājušies, un sakarā ar inflācijas pieaugumu šo iedzīvotāju reālā pirktspēja ir samazinājusies vēl vairāk.
“Turklāt plaisai starp Rīgu, tās reģionu un pārējo Latviju ir tendence palielināties. Cilvēki reizēm smaida par šiem skaitļiem un saka, ka tik lielu ieņēmumu viņiem nav. Jāpaskaidro, ka mājsaimniecības rīcībā esošo ienākumu veido ne tikai naudas ienākumi, bet arī materiālie labumi no piemājas saimniecības, no citām mājsaimniecībām, kā arī no darba devēja vai sociālās palīdzības,” skaidro S.Pošeiko.
Lauku mājsaimniecībās ieņēmumi pērn veidoja 16 procentus no to ienākumiem, bet pilsētās – tikai 3,7 procentus. Tai pat laikā mājsaimniecības rīcībā esošo ienākumu veido algotā darba samaksa, neto ienākumi no uzņēmējdarbības, pašnodarbinātības, ienākumi no īpašuma un rentes, arī pensija un citi ienākumi.
Šādi apsekojumi notiek regulāri, arī šogad Statistikas pārvaldes darbinieks jau ir apmeklējis ģimenes Gulbenē, Strados, Rankā, Lizumā, Līgo un turpinās darbu Gulbenē un Lizumā, kā arī apmeklē ģimenes Litenē.
“Nedomāju, ka ģimenes apsekojuma laikā uzrādītu lielākus ieņēmumu nekā tie ir. Drīzāk jau cilvēki cenšas kaut ko noklusēt un par finansēm runā nelabprāt,” domā S.Pošeiko.
