Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn lielākais gaisa piesārņojums uz vienu iedzīvotāju “saražots” Gulbenes rajonā, kur gadā uz vienu iedzīvotāju gaisā izplūduši 108 kilogrami kaitīgo vielu, 93,7 procentus piesārņojuma radījušas katlumājas.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn lielākais gaisa piesārņojums uz vienu iedzīvotāju “saražots” Gulbenes rajonā, kur gadā uz vienu iedzīvotāju gaisā izplūduši 108 kilogrami kaitīgo vielu, 93,7 procentus piesārņojuma radījušas katlumājas.
Otrajā vietā ir Ventspils, kur uz vienu iedzīvotāju izplūduši 73 kilogrami kaitīgo vielu (53,9 procentus “saražojušas” katlumājas). Līdzīgi šie skaitļi bija arī 2002.gadā – 110 kilogrami Gulbenes rajonā un 78 kilogrami Ventspilī.
Gulbenes pilsētas domes un rajona padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs laikrakstam saka, ka šāda informācija, viņaprāt, ir kļūdaina.
Informāciju uzskata par kļūdainu
“Lai Centrālā statistikas pārvalde pasaka, no kādiem objektiem ir savākti dati. Neviens normāli domājošs cilvēks nevar atbildēt, kur mums rajonā ir tādi rūpniecības uzņēmumi, kas iedzīvotājiem ber uz galvas atkritumus,” saka Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs.
“Dati par Gulbenes rajonu kā Latvijā lielāko gaisa piesārņotāju uz vienu iedzīvotāju neatspoguļo reālo situāciju, jo nav ņemts vērā niecīgais iedzīvotāju blīvums, kas šajā teritorijā ir – tikai 12 cilvēku uz vienu kvadrātkilometru,” apgalvo Madonas reģionālās Vides pārvaldes vadītājs Jevgēnijs Sobko. Viņš saka, ka tāpēc šī Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija par 2003.gadu nav īsti korekta.
Netīrāks gaiss nekā kaimiņrajonos
Centrālās statistikas pārvaldes speciāliste Silvija Janovska laikrakstam bilst, ka piesārņojums uz vienu iedzīvotāju aprēķināts, ņemot vērā divus skaitļus – gaisa piesārņojumu un iedzīvotāju skaitu. Gulbenes rajonā 1877 kvadrātkilometru platībā pērn dzīvoja 27 556 iedzīvotāji. Gulbenes pilsētā ir tikai aptuveni 9000 iedzīvotāju. Gaisa piesārņojums Gulbenes rajonā pērn bijis 2989,5 tonnas.
“Salīdzinājumam varu teikt, ka Alūksnes rajonā pērn gaisa piesārņojums bijis tikai 950,5 tonnas. Gulbenes rajonā gaisā pērn ir bijis vairāk izmešu nekā Cēsu rajonā un tikai divreiz mazāk nekā Rīgā,” saka S.Janovska.
“Šie dati par Gulbenes rajonu neliecina, ka šī ir Latvijā piesārņotākā teritorija,” ir pārliecināts J.Sobko. Viņš uzsver, ka, ņemot vērā katlumāju skaitu, izmešu daudzums uz vienu cilvēku iznāk liels, kaut arī cilvēki šajā rajonā dzīvo izkaisīti.
“Tajā pašā laikā Gulbenes rajonā nebūt nav vairāk katlumāju, salīdzinot ar citiem rajoniem. Vienkārši Gulbenes rajons ir starp mazākajiem Latvijā,” saka J.Sobko.
Nožēlo informācijas publiskošanu
S.Janovska saka, ka gulbeniešiem būtu jāizvērtē, ar kādu kurināmo strādā rajona katlumājas, cik videi draudzīgs ir šis kurināmais un kāda ir katlumāju aizsardzības sistēma, lai samazinātu izmešu kaitīgumu.
“Statistikas dati liecina, ka gaisa piesārņojumā konstatēts liels sēra dioksīda un slāpekļa dioksīda daudzums. Tas nozīmē, ka piesārņojums, visticamāk, ir uzkrājies, par kurināmo lietojot mazutu. Taču viennozīmīgi šo statistiku vērtēt nevar, jo gulbeniešiem ir jāpriecājas, ja ražošanas uzņēmumi rajonā palielina jaudu un nodrošina darba vietas. Nav konstatēts, ka kāds no lielajiem uzņēmumiem būtu pārkāpis izmešu normas,” klāsta S.Janovska.
Tagad viņa nožēlo, ka Centrālā statistikas pārvalde vispār publiskojusi datus par gaisa piesārņojumu uz vienu iedzīvotāju, jo apzinās, ka šī informācija izraisījusi ažiotāžu.
Gulbene strauji tuvinās Rīgai
Vidēji Latvijā uz vienu iedzīvotāju 2003.gadā gaisā izplūduši 22 kilogrami kaitīgo vielu, līdzīgi kā 2002.gadā. Aptuveni 73 procenti piesārņojuma ir katlumāju izmeši.
Absolūtajos skaitļos lielākais gaisa piesārņojuma “ražotājs” ir Rīga – no Latvijas galvaspilsētā izvietotajām katlumājām un citiem stacionāriem piesārņojuma avotiem gaisā nonākušas 6843 tonnas kaitīgo vielu. Rīgas rajonā “pienesums” gaisa piesārņošanā ir 6164 tonnas, Liepājā – 4209, Ventspilī – 3234 un Cēsu rajonā – 2179. Vismazākais piesārņojums “saražots” Ventspils rajonā – 233 tonnas, Rēzeknes rajonā – 324, Ogres – 420, Ludzas – 473,2 un Balvu rajonā – 473,7 tonnas. Pavisam no nekustīgiem piesārņojuma avotiem Latvijā pērn gaisā nonāca gandrīz 61 000 tonnu kaitīgo vielu.
