Pagājušajā mācību gadā Gulbenes rajonā 12.klasi absolvēja 187 skolēni. Ir aizritējis jaunā mācību gada pirmais mēnesis.
Pagājušajā mācību gadā Gulbenes rajonā 12.klasi absolvēja 187 skolēni. Ir aizritējis jaunā mācību gada pirmais mēnesis. “Dzirkstele” centās noskaidrot, ko absolventi dara šobrīd.
Gulbenes rajona Izglītības pārvaldes speciāliste Aīda Rozentāle informē, ka lielākā daļa pagājušā mācību gada absolventu ir sākuši studijas augstskolās.
“Daudzi skolēni turpina mācības koledžās, tehnikumos, medicīnas skolās, vēl daži apgūst arodu. Viens skolēns atkārtoti mācās 12.klasē. Liela daļa skolēnu pēc vidusskolas absolvēšanas sākuši strādāt. Ir arī tādi, kas pašreiz ne mācās, ne strādā,” norāda A.Rozentāle.
38 Gulbenes rajona vidusskolu absolventi pašreiz studē Latvijas Universitātē. Daudz mūsu rajona jauniešu mācās Rīgas Tehniskajā universitātē (14 jaunieši) un Latvijas Lauksaimniecības universitātē,
(12 jaunieši). Astoņi absolventi izvēlējušies studēt Vidzemes Augstskolā, bet seši – Rēzeknes Augstskolā.
Gulbenes ģimnāzijas absolventi ir izvēlējušies studēt filoloģiju, komunikāciju un sabiedriskās attiecības, vēsturi, pedagoģiju, tūrisma organizāciju un vadību, uzņēmējdarbību, ekonomiku, jurisprudenci, informācijas tehnoloģijas un datorzinības, ģeogrāfiju un zemes zinātnes un citas specialitātes. 15 bijušie ģimnāzisti studē par valsts līdzekļiem. Savukārt Lejasciema vidusskolas absolventu lielākā daļa izvēlējusies studēt ekonomiku un politoloģiju. Septiņi jaunieši mācās budžeta grupā.
“Skolās skolotāji cenšas pierādīt skolēniem, ka izglītībai ir liela vērtība. Šogad rajona absolventu tālākziglītības rādītāji ir labi, tomēr varētu vēlēties, lai vēl vairāk jauniešu turpina izglītoties,” saka A.Rozentāle.
Salīdzinot šāgada un pagājušā gada datus, tie atšķiras pavisam nedaudz, bet interesanti fakti atklājas, aplūkojot 2002./2003.mācību gada absolventu turpmākās gaitas.
“No 222 absolventiem augstskolās mācījās 65 procenti, citās skolās mācības turpināja 22 procenti, bet tikai 10 procenti jauniešu pēc vidusskolas absolvēšanas sāka strādāt. Šogad ir daudz vairāk jauniešu, kas sāka strādāt. Iespējams, ir mainījusies izglītības kvalitāte, bet varbūt jaunieši baidās par savu zināšanu kvalitāti, tādēļ meklē iespēju strādāt,” spriež A.Rozentāle.
Viņa aicina skolu kolektīvus aptaujāt skolēnus un noskaidrot, vai izglītības vērtība nav mainījusies.
***
Fakti
– 118 pagājušā gada absolventu šobrīd studē augstskolās.
– 19 mācās koledžās, tehnikumos un medicīnas skolās.
– 7 jaunieši apgūst arodu.
– 37 absolventi strādā.
– 4 nemācās un nestrādā.
– Par 2 jauniešu turpmākajām gaitām ziņu nav.
