Lizuma pagasta zemnieku saimniecībā “Kalniņi” kopā ar ģimeni saimnieko Ivars Bumburs. Pēc profesijas būdams elektriķis, Ivars šobrīd ir bez darba, jo iepriekšējā darbavieta zaudēta tāpēc, ka vajadzējis kopt slimo, nu jau aizsaulē vadīto tēvu.
Lizuma pagasta zemnieku saimniecībā “Kalniņi” kopā ar ģimeni saimnieko Ivars Bumburs.
Pēc profesijas būdams elektriķis, Ivars šobrīd ir bez darba, jo iepriekšējā darbavieta zaudēta tāpēc, ka vajadzējis kopt slimo, nu jau aizsaulē vadīto tēvu. Viņš rēķina, lai uzturētu ģimeni, ar rosību nelielajā saimniecībā ir par maz, tāpēc aktīvi tiek raudzīts pēc darba.
“Lizumā darbu var sameklēt, jo ir vairāki uzņēmēji, kas ar katru gadu arvien vairāk paplašina darbības apjomu,” saka I.Bumburs.
Arī tad, kad viņš vēl strādājis, mēģināts rast papildu ienākumu avotu – audzēt šķirnes trušus. Šīs apņēmības sākums bijis nejaušs. Kāds paziņa Ivaram dzimšanas dienā uzdāvinājis trusi. Tad sekojis brauciens uz Cēsu rajona zemnieku saimniecību “Zaķīši”, kur saimnieki nodarbojas ar truškopību. Pirmajā reizē iegādāti septiņi šķirnes truši. Pamazām dzīvnieku skaits palielinājies līdz 150 trušiem. Saimnieka gatavotos būros izmitināti “Vīnes zilais”, “Šinšilla”, “Jaunzēlandes” un “Kalifornijas” šķirnes dzīvnieki. Trušus Ivars sākumā izmitinājis divās kūts telpās. Vasarā daļu plašā tēva māju pagalma viņš iežogojis, lai truši varētu dzīvot aplokā.
“Iepriekšēju zināšanu truškopībā man nebija, darbojos pēc grāmatas par truškopību, interesējos, kā tos audzē citi. Biju nolēmis nopietni nodarboties ar truškopību, bet apņēmību pārtrauca trušu slimība, kas satrauca ne tikai mani, bet arī citus trušu īpašniekus. Mēģināju cīnīties pret to, bet velti,” stāsta saimnieks.
“Apzinājos, ka dzīvniekus vajadzēja vakcinēt, bet tam nepietika līdzekļu, tāpēc šodien trušu skaits ir ievērojami sarucis. To ir daži desmiti. No malas raugoties, viss šķita vienkārši, bet, kad sāku ar to nodarboties, domas mainījās.”
Ivars pārliecinājies, ka truši būtībā ir kaprīzi dzīvnieki, uzņēmīgi ne tikai pret dažādām slimībām, bet arī izvēlīgi ēdienkartē. Saimnieks stāsta, ka vasarā dzīvniekiem izēdinot zāli, kā arī paša audzētus graudus un trušiem paredzēto speciālo barību. Daudzveidībai tiekot audzētas arī bietes, burkāni un kartupeļi.
“Neesmu atteicies no domas pēc kāda laika atkal pievērsties truškopībai, tāpēc dezinficēju koka būrus, no kādreizējās Lizuma vistu fermas iegādājos metāla būrus, lai tos pielāgotu trušiem,” stāsta Ivars. Viņš sevi neuzskata par neveiksminieku. Ja arī kaut kas saimniekošanā neizdodas, ir gatavs pēc kāda laika to pašu mēģināt atkal vai uzsākt kaut ko citu.
Zemnieku saimniecībā ir 40 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Daļu no tās “Kalniņi” iznomā SIA “Brīvzemnieki”. Pavasarī Ivars plāno iesēt vairāk graudaugu. Viņš cer, ka ar graudkopību veiksies labāk nekā ar truškopību. Saimniecībā neesot daudz lauksaimniecības tehnikas, bet, pārdomāti to izmantojot, iespējams tikt ar visu galā.
