Beļavietes Jutas Dukas vaļasprieks kopš pagājušā gada rudens ir stikla pudeļu apgleznošana un piepildīšana ar dažādiem dabas materiāliem.
Beļavietes Jutas Dukas vaļasprieks kopš pagājušā gada rudens ir stikla pudeļu apgleznošana un piepildīšana ar dažādiem dabas materiāliem.
Tagad to ir tik daudz, ka pudeļu izvietošanai mājā atvēlēts neliels priekšnams. Saimnieces rosība liecina, ka arī tas drīz vien kļūs par mazu, tāpēc viņa iecerējusi pudeles izkārtot plauktos istabā.
Juta stāsta, ka jaunā aizraušanās bijusi nejauša. Viņa grasījusies iekurt plīti, tam izmantojot vecu avīzi. “Skatos, avīzē nofotografēta kāda sieviete, bet viņai rokās – stikla pudele, piepildīta ar krāsainiem materiāliem. Sāku lasīt fotogrāfijai pievienoto aprakstu par to, kādus materiālus iespējams izmantot, ka tiem tāpat kā traukam jābūt sausiem, ka jāizvēlas interesantas formas pudeles. Viss šķita vienkārši, tāpēc nolēmu pamēģināt,” stāsta Juta.
Pārlūko sauso produktu krājumus
Piepildīšanai vispirms viņa izvēlējusies stikla burkas, virtuvē pārlūkojot sauso produktu krājumus – putraimus, grūbas, zirņus. Nonākusi arī līdz cukuram, bet tā izmantošanai iebildusi meita.
“Viss šķita pārāk balts, tāpēc sāku raudzīt pēc krāsām. Salūkoju agrākajos gados ražotās vilnas un kokvilnas dziju krāsas un mēģināju krāsot cukuru un sāli. Izdevās. Salūkoju arī zilos graudiņus (kālija permanganāts). Arī tie noderēja, jo krāsojamais materiāls ieguva dažādu toņu nokrāsu,” stāsta Juta.
Pamazām pudeļu piepildīšanai viņa sākusi izmēģināt ne tikai pārtikas produktus. “Cītīgi sijāju granti, vācu melnzemi no kurmju rakumiem, ziemā to salūkoju pagraba apcirkņos, smalcināju ogles, lai iegūtu spilgti melnu toni. Izmantoju arī kafiju, bet tās ātri pietrūka. Esmu krāsojusi pat zāģskaidas. Kad izdevās piepildīt pirmās pudeles, kas visiem patika, nonācu azartā. Atliku malā pat mājas darbus.” Vecmāmuļas jaunā aizraušanās ieinteresējusi arī mazmeitu Liānu – 4.klases skolnieci.
Izmanto vakara un nakts stundas
Dienā Juta rosās piemājas saimniecībā, bet pudeļu pildīšanai ļaujas vakara stundās. Dažkārt viņa pat nepamanot, ka izskanējusi pirmā gaiļa dziesma.
“Man vajag telpu, lai izkārtotu pudeles, materiālus un krāsas, tāpēc izvēlos, laiku, kad pārējie ģimenes locekļi devušies pie miera. No rīta visus pārsteidzu ar jaunu darinājumu,” Juta skaidro vēlo rosību vakaros. Vasarā laika esot mazāk, tāpēc vaļaspriekam cītīgāk viņa nolēmusi ļauties ziemā. Pagrabā jau novietotas ar zemi pildītas kastes un spaiņi, vairāki grozi ar tukšām pudelēm. Tās salūkot palīdzējuši kaimiņi. Ik pa laikam kāds piedāvājot interesantas formas pudeli. Juta stāsta, lai pudelē veidotos dažādu toņu svītras, piepildīšanas laikā viņa pudeli neturot taisni, bet ik pa laikam pagāžot uz vienu vai otru pusi un pakratot, izmantojot pat adāmadatu. Ar tās apaļo galu viņa iebakstot, piemēram, cukura vai gaišo smilšu kārtā, tajā iepludinot tumšāku toņu materiālus.
Jutas dekoratīvās pudeles līdz šim aplūkojis Krišjāņa Valdemāra pamatskolas kolektīvs un Beļavas pagasta ļaudis. Pati uz izstādēm nebraucot, kautrējoties, tomēr priecājoties par atzinīgiem vērtējumiem.
Ainavas glezno ar pirkstiem
Juta uzskata, ka viņai nepiemīt zīmētājas talants, bet bijis prieks par krāsām, kas paredzētas stikla apgleznošanai. Tās sarūpēt palīdzējusi skolotāja Herunda Zuša. Kopā ar mazmeitu abas veidojušas zīmējumus uz pudelēm. Tajos skatāmi gan dzīvespriecīgi dzīvnieki, gan dažādi ziedi. Savulaik Jutas aizraušanās bijusi sveču liešana no parafīna. Tās vēl šodien rindojas plauktos ne tikai pašas mājā, bet kā dāvana aizceļojušas pie kaimiņiem, radiniekiem un draugiem.
“Sveču liešanai esmu metusi mieru. Arī parafīns vairs aptiekās nav nopērkams. Ja dažkārt gribas izveidot jaunu sveci, tad pārkausēju agrāk veidotās. Veidojot dekoratīvās pudeles, pārliecinājos, ka tām piestāv parafīna ziedi. Ir vajadzīga pacietība, lai tos izveidotu,” stāsta Juta. Jau divus gadus pirms Sveču dienas ciemos nākot pamatskolas bērni, kam viņa ierada sveču liešanas mākslu.
“Labprāt iegādātos dārgākus dekoratīvos materiālus, diemžēl pagasta veikalos to nav, bet līdz Rīgai – pārāk tālu, tāpēc iztieku ar to, ko atrodu mājās.”
Bijis brīdis, kad Jutas mājās nav bijis nevienas tukšas pudeles, bet vēlme izpausties bijusi nevaldāma. Viņa salūkojusi baltas plastmasas eļļas kannas un guaša krāsas, mērkusi tajās pirkstus un uz kannām zīmējusi dabas ainavas. Kad darbs bijis galā, jutusies pārsteigta par tīkamo rezultātu.
Blakām pudelēm rindojas arī stikla krūzes un karafes, kas piepildītas ar krāsotām pupiņām, stikla gabaliņiem, smiltīm, pelniem un citiem materiāliem.
Idejas nepiesavinās, bet izsapņo
“Man patīk, ja varu realizēt dzīvē savu fantāziju, tāpēc no žurnālos un grāmatās redzētā neiespaidojos. Vakaros, dodoties pie miera, es aizveru acis un fantazēju – zīmēju rakstus, līnijas, kombinēju krāsas. Tiklīdz rodas iespēja, iztēle pārtop realitātē,” stāsta Juta. Viņas sapnis esot strādāt ar mālu, bet, lai kaut ko veidotu, tam jābūt kvalitatīvam. Diemžēl Beļavā māla raktuvju neesot.
Juta nenoliedz, ka dekoratīvajās pudelēs izmantotie krāsu toņi un rotājumi raksturojot viņas noskaņojumu. Tas ietekmējot arī darinājumus no sausajiem augiem, kas arī ir Jutas vaļasprieks.
“Ļoti vēlos izveidot no tiem gleznu, bet tam nepieciešamas zināšanas. Mazmeita pirmo gadu mācās Gulbenes mākslas skolā, tāpēc esmu apņēmusies kļūt par viņas skolnieci,” piebilst Juta. Viņa ar nepacietību gaida brīdi, kad varēs pievērsties darinājumiem no papīra, apgleznot zīdu un šķīvjus, kā arī, sekojot mazmeitai, apgūt citas prasmes. Juta ir gandarīta, ka dekoratīvo pudeļu veidošanai pievērsusies arī kaimiņiene. Vēl gan neesot bijis laika viņu apciemot, jo bijuši steidzami rudens darbi, bet ziemas vakari esot gari, visam pietikšot laika.
