Ksenija Rence ir dzimusi Krievijā. Vācu okupācijas laikā vācieši viņu atveduši uz Latviju. Šeit viņu Alūksnes rajona Mārkalnes pagastā ģimenē uzņēmuši audžuvecāki. Februārī K.Rencei paliks 70 gadu.
Ksenija Rence ir dzimusi Krievijā. Vācu okupācijas laikā vācieši viņu atveduši uz Latviju. Šeit viņu Alūksnes rajona Mārkalnes pagastā ģimenē uzņēmuši audžuvecāki. Februārī K.Rencei paliks 70 gadu. Šobrīd viņa piespiedu kārtā ir gulbeniete, kaut faktiski par mājvietu uzskata Stradu pagastu.
Viņa ir pensionāre, taču liktenis, pašas raksturs un priekšstati par taisnīgumu neļauj atpūsties, rokas klēpī saliekot. Jau vairākus gadus viņa kopā ar kaimiņiem tiesiskā ceļā cīnās par dzīvokļu atgūšanu Stradu pagastā.
Savu dzīvokli K.Rence 1933.gadā ir privatizējusi par kolhoza pajām. Vēlāk izrādījies, ka notikušo privatizāciju var itin viegli apstrīdēt persona, kas uzskata sevi par mājas mantinieku. Tomēr K.Rence un vēl citi šajā pašā mājā privatizēto dzīvokļu īpašnieki nepadevās. Pirmās instances tiesas lēmums bija dzīvokļu īpašniekiem nelabvēlīgs. “Mēs nemaz nezinājām, ka tāds tiesas process notiek. Uzzinājām tikai tad, kad no mums – dzīvokļu īpašniekiem – sāka prasīt īres naudu,” stāsta K.Rence. Bet apgabaltiesa lēma dzīvokļu īpašniekiem par labu. Taču tiesāšanās vēl nav beigusies. “Ceru atgriezties mājās, kur pavadīta liela mūža daļa, kur izauguši abi bērni. Tur palicis mans dārzs,” stāsta K.Rence.
Viņa klāsta, ka ierādītajā dzīvoklī Stradu pagastā sākusi mitināties 1972.gada maijā. Pēc 30 gadiem – 2002.gadā -bijusi spiesta no turienes aiziet. Arī pārējie četri dzīvokļi šajā mājā stāv tukši. Iemesls – ieilgušais strīds par mājas piederību. K.Rencei sāp sirds, ka bez cilvēkiem “māja iet bojā”.
“Mājas saimnieks mira 1969.gadā. Pirms nāves viņš šo māju bija pārdevis Kirova kolhozam. Tāpēc arī dzīvokļus varējām privatizēt par kolhoza pajām. Notikusī privatizācija anulēta nebija, tāpēc nešaubījāmies, ka dzīvokļi ir mūsu privātīpašums. Mēs nevienam nemaksājām īres naudu,” stāsta K.Rence.
Iedzīvotāji jau 1998.gadā grasījušies īpašuma tiesības ierakstīt zemesgrāmatā, taču pašvaldībā atrunāti, ieteikts vēl nesteigties.
K.Rence stāsta, ka bijušajā Kirova kolhozā sākusi strādāt 1962.gadā. Bijusi slaucēja, darījusi meža darbus, gājusi par strādnieci lauku brigādē. No 1970.gada līdz aiziešanai pensijā strādājusi putnu fermā “Dūnas” par cāļu kopēju. Viņa uzskata, ka par grūto darbu kolhozā ir nopelnījusi privatizēto dzīvokli Stradu pagastā.
