Vairumā saimniecību, kurās nodarbojas ar skābbarības gatavošanu, sulas izdalīšanās nenotiek. Šis process galvenokārt notiek tad, ja zāle netiek apvītināta vai tās apvītināšana nav iespējama.
– Vairumā saimniecību, kurās nodarbojas ar skābbarības gatavošanu, sulas izdalīšanās nenotiek. Šis process galvenokārt notiek tad, ja zāle netiek apvītināta vai tās apvītināšana nav iespējama. Lai skābbarības sula nepiesārņotu apkārtējo vidi, vietās, kur tā izplūst, nepieciešams noklāt salmus, kūdru, zāģskaidas.
Skābbarības sulu ir iespējams uzkrāt un uzglabāt vircas krātuvēs vai šim nolūkam ierīkotās pazemes cisternās. To var uzglabāt arī šķidro mēslu krātuvē, ja tās apjoms nepārsniedz 5 procentus no šķidro mēslu apjoma. Nav pieļaujama skābbarības sulas sulas noplūšana apkārtējā vidē.
Skābbarības sulas savākšanas tvertne tāpat kā kūtsmēslu kaudze ir jāiekārto vietā, kur tā nerada vides piesārņojumu. Vides jutīgajā teritorijā to novieto ne tuvāk par 100 metriem un pārējā teritorijā
30 metrus no upes, strauta, jebkura grāvja, meliorācijas sistēmu akām, kā arī no akas, kurā tiek ņemts ūdens mājsaimniecībai.
Tur, kur skābbarības kaudzi veido katru gadu, tās pamats ir jāizbetonē, kā arī tai apkārt jāveido grāvītis sulai. Uz lauka stirpas apakša jāizklāj ar plēvi.
Pēc izdevuma “Vides prasības lopkopības saimniecībām”
