Ģimenes ārstiem šomēnes jāizvērtē lauku feldšerpunktu turpmākā nepieciešamība. Pērn feldšerpunktus uzturēja par atsevišķu finansējumu, kas tika piešķirts ar pašvaldības starpniecību.
Ģimenes ārstiem šomēnes jāizvērtē lauku feldšerpunktu turpmākā nepieciešamība. Pērn feldšerpunktus uzturēja par atsevišķu finansējumu, kas tika piešķirts ar pašvaldības starpniecību. Līdz ar to feldšeriem nebija nekādas saiknes ar ģimenes ārstu. Šogad šāda kārtība vairs nebūs.
“Slimokase slēdz līgumus ar 14 ģimenes ārstiem Gulbenē, kam katram jau ir savs palīgs. Viss finansējums uz rajona teritorijā esošo iedzīvotāju skaitu tiek iedalīts ģimenes ārstiem. Taču rajonā ir arī lauku feldšerpunkti. Līdz ar to ir finansiālas problēmas. Ģimenes ārstiem jāizvērtē, vai savā finansējumā jādalās vēl ar otru palīgu – feldšeri,” stāsta Ziemeļaustrumu slimokases Gulbenes teritoriālās daļas vadītāja Inta Luguze.
Viņa uzsver, ka “liekas naudas” feldšerpunktu uzturēšanai vairs nav.
“Primārās aprūpes (ģimenes) ārsti slēdz līgumus ar pagastu feldšeriem kā ar ārstu palīgiem. Tas ir Ziemeļaustrumu slimokases konceptuāls lēmums. Līdz ar to ģimenes ārstiem jādalās savā finansējumā. Vai feldšeri ir vajadzīgi laukos, to turpmāk noteiks ģimenes ārsti,” laikrakstam apstiprina Ziemeļaustrumu slimokases direktors Jānis Grīnvalds. Pavisam astoņos rajonos – Alūksnes, Balvu, Cēsu, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Valkas un Valmieras, ko pārrauga Ziemeļaustrumu slimokase, ir 193 primārās aprūpes (ģimenes) ārsti. Tiem katram jau ir pa vienam palīgam. Bet tagad papildus jāuzņemas atbildība, izlemjot, vai turpmāk nepieciešami apmēram 70 lauku feldšeri.
