Sestdiena, 20. decembris
Arta, Minjona
weather-icon
+2° C, vējš 0.89 m/s, R-DR vēja virziens

Nepatikšanas ar konfektēm

Spilgtā atmiņā palicis viens gadījums, kas saistīts ar konfektēm.

Spilgtā atmiņā palicis viens gadījums, kas saistīts ar konfektēm.
Mani kā mazāko no ciema bērniem un vēl ne visai stabilu skrējēju lielie bērni negribēja pieņemt viņu rotaļās un citās ēverģēlībās, jo man bieži gadījās klupt un ceļgali vienmēr bija apdauzīti. Viss beidzās ar raudāšanu un vainīgā meklēšanu manos kritienos. Tā brīvā laika jau arī bērniem nebija daudz – vienīgi pa vakariem vai pusdienas laikiem, kad govis bija kūtīs. Tad salasījās mūsu vai kaimiņu pagalmos un padraiskojās. Citreiz arī šķūņos slidinājās no siena tāfelēm. Man bija kādi nepilni četri gadi, bet māsa Dzidra bija par mani četrarpus gadu vecāka. Tā piedalījās visos darbos un nedarbos. Vienreiz man lielie bērni teica tā: “Ja tu mums atnesīsi konfektes, tad arī tu varēsi piedalīties mūsu spēlēs.” Nu man to nevajadzēja divreiz lūgt. Gāju uz bodi. Tās labākās šokolādes konfektes “Saules spožums” atradās augstākā plauktā – tā slīpi mazās kastītēs, vairākām kārtām saliktas. Apakšā uz grīdas bija sodas kaste, es pakāpos uz tās un paspēju pieķerties arī pie konfekšu kastītes. Bet tavu nelaimi – sodas kaste gāzās un sita man pa ceļgalu, bet konfekšu kastīte ar stūri nāca man tieši pierē. Sodas kastes saturs izbira uz grīdas un arī konfektes vēl sodā iekšā. Ko lai daru – pierē puns un celī arī pušums. Skaļi raudāt nedrīkstēju, jo nebiju atļauju prasījusi konfektes ņemt. Citreiz jau tētis arī atļāva uzcienāt citus bērnus. Tobrīd tētis un mamma nebija mājās. Vienīgā glābēja vecāmamma. Tā nu tad arī darīja, ko varēja. Sakārtoja konfektes kastītē, uzslaucīja grīdu un uzlika man uz pieres un kājas kompreses. Tā bija viena no manām neveiksmīgākajām dienām manā nepilnu četru gadu mūžā. No lieliem kreņķiem aizgāju gulēt. Domāju – kā to izstāstīšu tētim ar mammu. Nekad jau gan es no saviem vecākiem žagarus netiku dabūjusi, jo visos nedarbos atzinos.
Mani draugi staigāja ap logiem un sauca mani ārā, bet es nerādījos. Viņi palika bez konfektēm. Man sevī bija viss jāpārdomā un sava neveiksme jāpārdzīvo.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.