Vārds, uzvārds: Imants Freibergs. Dzimis: 1934.gada 12.martā Valmierā.
Vārds, uzvārds: Imants Freibergs.
Dzimis: 1934.gada 12.martā Valmierā.
Emigrācija: 1944.gadā kopā ar vecākiem nonāca Vācijā, tad Francijā un Kanādā.
Izglītība: Toronto universitātes maģistra grāds inženierzinātnēs.
Laulības: ar Vairu Vīķi salaulājies 1960.gada 16.jūlijā, ģimenē izauguši divi bērni – Kārlis un Indra.
Karjera: ieguvis doktora grādu informātikā, 23 gadus bijis informātikas profesors Kvebekas universitātē Monreālā, asociētais profesors kopš 1999.gada, bijis viesprofesors Monpeliē universitātē Francijā un Oksfordas universitātē Anglijā.
Latvijā: repatriējies 1999.gada oktobrī, no 2000.gada marta informātikas speciālists Latvijas Universitātē.
Barontēva dainu skapī ir 350 000 dainu. Vecākās no tām sacerētas pirms divām tūkstošgadēm, tā zinātnieki lēš. Latvijas Universitātes Latviešu folkloras krātuves darbinieku mērķis ir visu šo bagātību padarīt plaši pieejamu datoru lietotājiem.
Tas notiek ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Bet sadarbībā ar Latvijas institūtu, Latvijas pastāvīgo pārstāvniecību UNESCO par ANO līdzekļiem tapis pieteikums, lai latviešu tautasdziesmas tiktu iekļautas ANO veidotajā cilvēces mutvārdu un nemateriālo pasaules kultūras šedevru sarakstā.
“Mana specialitāte ir informācijas tehnoloģijas. Padaru dainas pieejams plašākai publikai. Tas ir interesanti. Dainas tiek skenētas. Uz datora ekrāna tās var labāk saredzēt nekā oriģinālos. Jau ir ieskenētas 80 000 dainas. Šinī procesā katrai tautasdziesmai veltītas divas minūtes. Tas nozīmē, ka tās visas varēs lasīt internetā. Tās vēlamies papildināt ar skaidrojumiem. Vēlamies parādīt, ka tautasdziesmu var nodziedāt, var nodejot. Tātad varētu veidot videoklipus,” pavēsta Imants Freibergs, kas strādā Latvijas Universitātes Latviešu folkloras krātuvē.
Vienlaikus tiek domāts par to, lai dainas varētu lasīt grāmatā. Papildus jau esošajiem pieciem dainu sējumiem, kas izdoti vēl padomju laikā, atmodas gados klajā nākuši divi. Turklāt jāizdod vēl astoņi, lai būtu visi piecpadsmit.
Viss sākās ar Saules dainām
“Saules dainas” – pirmā Kanādas latviešu zinātnieku grāmata, kas ieraudzīja dienas gaismu Latvijā 1988.gadā. 4000 dziesmu iznāca grāmatā, kuru veidoja un apkopoja divi vienas ģimenes cilvēki – Vaira Vīķe – Freiberga un Imants Freibergs. Viņš izgatavojis Saules dainu indeksu.
“Mēs abi ar viņu (Vairu Vīķi – Freibergu) kopā strādājam no sešdesmito gadu beigām. Vaira izdevusi divas apceres sērijā “Trejādas saules” – “Kosmoloģiskā saule” (1997.gadā) un “Hronoloģiskā saule” (1999. gadā). Top vēl divi krājumi. Līdz ar to būs četras skaidrojošās grāmatas par Saules dainu tēmu. Tas ir ģimenisks pasākums. Esam komanda. Pašlaik gan prezidentei nav laika ar to nodarboties,” stāsta Imants Freibergs.
Dzīvesbiedres darbu viņš vērojis ar interesi. Izrādās, ka “četrrinde ir mīkla”, jo “pirmajā acu uzmetienā nav skaidrs, kas ir pateikts”. Jāzina latviešu lauku dzīve, kāda bijusi tad, kad sacerēta daina.
“Saule ir nozīmīga latviešu apziņā. To varētu uzskatīt par dievību. Ne jau tā kā Dievu, mūsu Tēvu, debesīs, bet kā dabas dievību, dabas augstāko būtni. Saule ir pirmā, ko kopā ar Vairu mēs tematiski izpētījām latviešu dainās,” stāsta Imants Freibergs. Esot jau savāktas un apkopotas dainas arī par Laima. Tas būšot nākamais izpētes temats.
Visbiežāk dainās pieminētais vārds ir…
Piedāvājam minēt. Kāds ir dainās visbiežāk pieminētais vārds? Saule? Laime? Māra? Zeme? Izrādās, ka statistika liecina ko citu. “Es” ir visbiežāk pieminētais vārds dainās.
“Tas nenozīmē, ka latvieši ir egoisti. “Es” tiek lietots liriskā, personiskā nozīmē. Vēl bieži pieminētie vārdi ir “zelts” un “sudrabs”, “kumeļš”, “māte”, “meita”,” stāsta Imants Freibergs.
Viņš atzīst, ka dainas, kad to krājumi diendienā tiek virināti, “pārsteidz ar bagātībām”. Taču, “lai to īsti apgūtu, daudz jāstrādā”, bet, “jo dziļāk rokas, jo vairāk atrod”, un vēl paliek daudz neatklātā.
Daina bieži vien liekoties kaut kas dziļi personisks. Kas tāds, ko teicis viens cilvēks. Bet “katrs, kas dainu dzird, jūt it kā viņš pats to teiktu”. Daina attiecas uz jebkuru no latviešiem.
Tautas dziesmas vajag tulkot
Dainas tulko. Zinātnieki domājot un skaidrojot četrrindēs pausto jēgu. “Tas ir interesanti. Barontēva dainu skapī ir četrrindes, kurās viņš pats nosvītrojis vienu vienīgu vārdu un aizstājis to ar citu. Par to vien jau varētu rakstīt disertācijas. Variācijas, dažādība, izdoma… Daina kā tāda. Cik meistarīgi būvēta dzeja tā ir! No mutvārdu literatūras viedokļa tā ir piemērojama dažādākās dzīves situācijās. Kāzu dziesmu ir tūkstošiem. Tur parādīta visa kāzu norise, kāzu jēga. Dziesmas varētu savirknēt, un tur iznāktu opera,” saka Imants Freibergs.
Dainas tulko arī citās valodās. Mēģināts angliski, vāciski, krieviski. Nekas lāgā tur nesanākot jo svešā mēlē daina neskan, taču iepazīt latviešu folkloru var.
“Jātulko angliski. Tā ir valoda, ko šodien lieto visplašāk. Dainas vajadzētu darīt visiem zināmas. Mēs domājam par Eiropas Savienību. Dažādām tautām būtu interesanti iepazīties ar mums,” domā Imants Freibergs. Viņš prāto, ka “plika folklora” maz ko dotu. Jāizmanto modernās tehnoloģijas, papildinot lasīto vārdu ar mūziku, attēlu un skaidrojumu. Tas nozīmē, ka latvieši stāstītu par sevi tā, “lai arī citi varētu saprast tautas bagātības”.
