Gulbenes pilsētas domes un rajona padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs kā vienīgais Latvijas pārstāvis no 2. līdz 6.oktobrim vēroja vietējo un reģionālo pašvaldību vēlēšanu norisi Gruzijā.
Gulbenes pilsētas domes un rajona padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs kā vienīgais Latvijas pārstāvis no 2. līdz 6.oktobrim vēroja vietējo un reģionālo pašvaldību vēlēšanu norisi Gruzijā.
Turp viņš devās kā Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Latvijas delegācijas pārstāvis. Pēc šā pienākuma veikšanas 7.oktobrī N.Stepanovs paspēja atgriezties Latvijā un piedalīties 9.Saeimas vēlēšanās. Viņš saka – pēc Gruzijas apmeklējuma ar prieku atgriezies mājās, Latvijā. Bijusi sajūta, ka patiešām dzīvojam Eiropā, kur sadzīve, dzīves līmenis tomēr ir augsts, ja ir iespēja salīdzināt.
Sarežģījumi Maskavas lidostā
Brauciens N.Stepanovam saistījās ar sarežģījumiem. No Rīgas lidostas viņš devās uz Maskavu, lai tur satiktu kolēģi no Igaunijas un kopā tās pašas dienas vakarā nokļūtu Tibilisi. Taču tas nebija iespējams. Maskavas lidostā deviņos vakarā paziņots, ka sakarā ar notikumiem Gruzijā aeroflote atsakās lidot uz turieni. “Izskanēja neapmierinātība, kāpēc mēs vispār braucam uz Gruziju. Bijām diplomātiski un neitrāli, skaidrojām, ka darbs ir saplānots,” saka N.Stepanovs. Kaut arī bija nopirktas biļetes, lidot nevarēja.
“Ieskaidrot neko nevarēja. Nelīdzēja atsaukšanās uz Eiropas cilvēktiesību konvenciju. Neviens neko neņēma vērā. Bija divas iespējas – lidot atpakaļ uz mājām vai lidot uz Erevānu. Kad jautājām, ko tālāk Erevānā, mums atbildēja: “Tā ir jūsu problēma.” Bija sarūgtinājums. Redzēju, kā gruzīns, kas tikko atlidojis no Pekinas, Maskavas lidostā arī bija neziņā, kā nokļūt dzimtenē. Viņš lidostas darbiniekiem jautāja, ko darīt, vai lidot atpakaļ uz Pekinu, un saņēma atbildi: “Protams!” Tas izklausījās nenopietni,” stāsta N.Stepanovs.
Naktī – pāri kalniem
Viņš klāsta, ka kopā ar igauņu kolēģi konsultējušies ar savas grupas vadību telefoniski un vienojušies, ka lidos uz Erevānu, kur viņus sagaidīs automašīna, kas naktī vedīs uz Tibilisi vairāk nekā 300 kilometrus garā ceļā pāri kalniem, pāri divām pārejām. Beidzot īsi pirms pusnakts abi ceļabiedri izlidojuši uz Erevānu. Tā bija divstāvīga lidmašīna – pilna ar gruzīniem, biznesa cilvēkiem. “Viss jau būtu labi, bet Latvijai un Igaunijai ar Armēniju nav bezvīzu režīma, tāds ir tikai ar Gruziju. Erevānā atkal problēmas. No lidostas netikām laukā. Kamēr izskaidrojām, pierādījām, kamēr mums iedeva tranzīta vīzas, tas prasīja laiku. Apmēram pulksten četros no rīta automašīnā izbraucām no Erevānas. 20 minūtes pāri deviņiem no rīta bijām pie viesnīcas Tibilisi, bet pulksten desmitos sākās darbs. “Nolikām somas viesnīcā abi ar igauņu kolēģi un sākām strādāt,” saka N.Stepanovs.
Divreiz tiekas ar prezidentu
Vispirms bijušas sarunas, kādas politiskās partijas, kādi politiskie spēki piedalās vietējo un reģionālo pašvaldību vēlēšanās šoreiz, kādi piedalījušies iepriekš. “Tikāmies ar pozīcijas un opozīcijas pārstāvjiem. Īpašu jaunumu man nebija. Kā jau parasti opozīcija ir ar kaut ko neapmierināta, bet pozīcija aizstāvas. Tā ir demokrātija. Tur gan atbilstoši mentalitātei pozīcija savu viedokli pauž spilgtāk,” saka N.Stepanovs. Gruzijā vēlēšanās reģionālajā līmenī balsoja par personālijām un par politiskajām partijām. Kopumā Gruzijā vēlēšanās uzvarējuši Valsts prezidenta pārstāvētie labējie politiskie spēki.
3.oktobrī N.Stepanovam Eiropas Savienības delegācijas sastāvā bija iespēja tikties ar Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili. Pieņemšana bijusi īsa. Novērotāji saņēmuši labus vēlējumus, lai veicas darbs. Otrreiz ar prezidentu bija iespēja tikties pēc vēlēšanām. “Nedēļas laikā man divreiz bija iespēja paspiest Gruzijas prezidenta roku. Viņš ir jauns enerģisks cilvēks, kas ir par demokrātiju, par virzienu uz Eiropu. Viņš grib, lai pēc iespējas agrāk gruzīnu tauta dzīvotu labāk. Tas nav viegli, problēmu ir pietiekami daudz, bet tās viņiem pašiem ir jārisina,” ar gandarījumu saka N.Stepanovs.
Gruzijā pases nav
“Tad mūsu grupā visi tikām sadalīti pa pāriem. Ceturtdienas rītā trijos izbraucām uz Ahlahari. Tā ir pilsēta, kas atrodas vistālāk – aptuveni 400 kilometrus – no Tibilisi. Tā ir kalnos. Braucām ar auto, bija šoferis, kā arī tulks. Darba valoda bija angļu. Taču tā derēja tikai tiem, kas absolūti nesaprot krieviski. Man nācās būt gan par tulku, gan runas vīru, skaidrotāju, precizētāju. Pirms astoņiem bijām pie pirmā vēlēšanu iecirkņa rajona centrā. Paskatījāmies, kā atver iecirkni, kā tas sāk darbu. Pilsētiņa iedzīvotāju skaita ziņā bija aptuveni tikpat liela kā Gulbene. Pēc tam devāmies uz laukiem, vērojām vēlēšanu norisi tur. Bijām vairākos vēlēšanu iecirkņos. Dažviet bija aptuveni 250 vēlētāju, citviet – pāri 1000 vai 2000. Neko dramatisku nekonstatējām. Iecirkņos vēlēšanu komisijas strādāja atbilstoši instrukcijai. Vēlēšanu zīmes vēlētāji pirms iemešanas urnās ievietoja speciālās aploksnēs. Tās bija nepraktiskas, palielas. Koridoros sliktā apgaismojumā bija apskatei izlikti visi deputātu kandidātu saraksti,” stāsta N.Stepanovs.
Vēlēšanu iecirkņi lielākoties atradušies klubos, pasta ēkās, skolās. Bijusi pamestības sajūta, jo dažām ēkām trūcis logu. Taka uz vēlēšanu iecirkni vietumis bija aizaugusi ar dadžiem. Trūkums un zems dzīves līmenis – tas bijis redzams ik uz soļa. Vēlēšanu iecirkņos nācies konstatēt, ka ir neprecīzi vēlētāju saraksti. Tie ietvēruši arī mirušos cilvēkus. Raksturīgi, ka Gruzijā pases nav, ja vien cilvēks neizbrauc uz ārzemēm. Tiem, kas pastāvīgi dzīvo uz vietas, pases vietā ir personu apliecinošs dokuments – apliecība.
Pārtiek, audzējot kartupeļus
Mikrorajonā, kur vēlēšanas Gruzijā vērot bija devies N.Stepanovs, valda naturālā saimniecība. Te pamatā dzīvojot tikai armēņi, kas runā armēņu valodā. Lielākā daļa gruzīnu valodu nemaz nesaprot, toties saprot krieviski. Ļaudis lielākoties nodarbojas ar kartupeļu audzēšanu, jo tur ir auglīga zeme un parasti raža ir laba. Taču šogad sausuma dēļ raža tik laba neesot bijusi. Šajā apvidū ziemā esot līdz -30 grādu. Tuvumā ir Turcijas robeža.
“Te ielūkoties paspējām aptuveni 14 vēlēšanu iecirkņos. Ahlahari pilsētu apskatījām divas reizes,” stāsta N.Stepanovs. Viņš bilst, ka pēc tam noskaidrojis, ka Gruzijā nomales atšķiras. Kalnos iedzīvotāju nabadzība ir lielāka. “Agrāk es neticētu, ka tā ir, bet tagad redzēju savām acīm un zinu. Runājamies par to, ka vietējie ļaudis vēlas, lai krievu karaspēks pēc iespējas agrāk iziet no Gruzijas. Opozicionāri kritizēja prezidentu. Bija tādi, kas sacīja: “Kāpēc šurp braucāt? Ko gribas redzēt? Ko varat mums palīdzēt?” Sacīju, ka atbraucām vērot, cik demokrātiskas ir vēlēšanas,” saka N.Stepanovs. Viņš saka, ka pēc Gruzijas apmeklējuma arī bijušas siltas jūtas pret šo valsti un tās iedzīvotājiem, jo nācies izjust, ka Latviju un tās iedzīvotājus Gruzijā ciena.
Mājup caur Vīni
Uz mājām Latvijā N.Stepanovs lidojis cauri Vīnei. Tas tāpēc, ka no Tibilisi uz Maskavu joprojām aizlidot nebija iespējams. Gruzijā viņš pārliecinājies, ka Krievijā plašsaziņas līdzekļos izplatītā informācija par krievu un gruzīnu neiecietību, konfliktiem neatbilst patiesībai.
