Septembra beigās Gulbenē viesojās tulkotāja no Eiropas Komisijas Līga Mitenberga. Tulka un tulkotāja darba specifika ir ļoti atšķirīga.
Septembra beigās Gulbenē viesojās tulkotāja no Eiropas Komisijas Līga Mitenberga.
Tulka un tulkotāja darba specifika ir ļoti atšķirīga. Tulks tulko mutvārdos, bet tulkotājs – rakstiski. L.Mitenberga ir tulkotāja, kas tulko rakstiski.
“Latvijas tirgū starp šīm profesijām nav lielas atšķirības, bet Eiropas Savienībā nav tādu tulku, kas strādā gan par tulku, gan par tulkotāju. Tomēr par spīti darba specifikas atšķirībai darba rezultātam ir jābūt vienādam – ir jānodrošina kvalitatīvs valodas plūdums kā rakstiski, tā mutiski,” stāsta tulkotāja.
Kāpēc ir nepieciešama tulkošana?
“Iespējams, mēs visi varētu iemācīties angļu valodu un runāt angliski, taču tad daudzi jautājumi paliktu ļoti sarežģīti un neinteresanti. Ja, piemēram, likumdošanas process notiktu vienā valodā, tas būtu ļoti attālināts no tiem, uz ko šī likumdošana reāli attiecas. Taču jebkuram Eiropas Savienības pilsonim ir tiesības piedalīties likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procesā, jebkuram ir tiesības izteikt savu viedokli, taču tāpēc nav jāmācās angļu, franču vai vācu valoda. Ikvienam ir tiesības izteikties un saņemt atbildi savā dzimtajā valodā. Tas arī veicina iestādes atvērtību, vairo tiesiskumu, uzlabo saziņas efektivitāti, jo dzimtajā valodā vienmēr būs vieglāk un ērtāk izteikties. Tiesiskais pamatojums tam ir 1958.gadā Eiropas Savienībā pieņemtā regula. Tieši tādēļ izveidoti tulkošanas dienesti, kas nodrošina mutisku un rakstisku tulkojumu,” stāsta L.Mitenberga.
Stundā iztulko
līdz trim lappusēm
Tulkojamo materiālu apjoms nemainās no tā, cik daudz ir valodas lietotāju. Lai iztulkotu visas Eiropas Savienības regulas, nepieciešams tikpat daudz tulku kā Vācijai, Nīderlandei, Francijai, tā arī Latvijai. Kopš 2004.gada Tulkošanas ģenerāldirektoriātā ir iztulkots vairāk nekā miljons lappušu. Pieredzējis tulks vienā stundā var iztulkot līdz trim lappusēm, taču tikpat labi tā var būt arī tikai puslappuse. Lielu darba apjomu paveic štata tulki, bet daudz – apmēram 23 procentus darba apjoma – padara arī tā dēvētie līgumtulki.
Kopumā Tulkošanas ģenerāldirektoriātā tiek nodarbināti 1600 tulki, no tiem 550 ir pastāvīgie darbinieki, kas strādā Briselē un Luksemburgā. Šim dienestam ir arī pārstāvniecība Rīgā, kurā pašreiz strādā deviņi darbinieki. Savukārt līgumtulki var strādāt jebkur, kur ir dators un internets.
“Līgumtulki pārsvarā ir cilvēki, kas ļoti labi pārzina kādu nozari un labi prot angļu valodu. Viņi tulko ļoti specifiskus vienas nozares dokumentus. Atšķirīgi ir arī darba apjomi un tulkošanas termiņi,” stāsta L.Mitenberga.
Jāiztur pārbaudījumi
Lai kļūtu par pastāvīgu darbinieku Eiropas Komisijā vai kādā citā Eiropas Savienības iestādē, jāiztur konkurss, kurā tiek pārbaudītas gan vispārējas zināšanas par Eiropas Savienību, gan spēja spriest, gan arī valodas zināšanas. “Var strādāt arī kā pagaidu darbinieks, kas strādā kādā projektā, tad konkurss nav tik plašs. Var arī stažēties dažādās Eiropas Savienības iestādēs,” skaidro tulkotāja. Konkursiem uz tulkotāja vietu var pieteikties ikviens Eiropas Savienības pilsonis. Ja cilvēks vēlas strādāt par mutisku tulku, viņam ir jābūt attiecīgai universitātes izglītībai, tulkotājam augstākā izglītība tulkošanā vai filoloģijā nav obligāta, cilvēkam var būt augstākā izglītība jebkādā nozarē un jāprot divas svešvalodas.
“Tulkotājam nevajag obligāti runāt svešvalodā, viņam tikai ir labi jāsaprot šī valoda, lai viņš tajā spēj spriest un lingvistiski analizēt,” stāsta L.Mitenberga.
Netulko teikumu
pēc teikuma
Eiropas Komisijā teksti pārsvarā tiek sastādīti angļu valodā. Otra lielākā valoda ir franču. Citās valodās tiek sastādīts ļoti neliels daudzums tekstu. Šie teksti tulkotājiem ir jāpārtulko dzimtajā valodā.
“Ir jātulko visdažādākie teksti. Visvairāk tiek tulkoti administratīvie dokumenti un tiesību aktu projekti, kā arī dažādas publikācijas, kas paredzētas dažādām profesionālajām auditorijām,” atklāj tulkotāja.
Tulkotāja darbs nav nemaz tik vienkāršs. “Mēs netulkojam teikumu pēc teikuma no oriģināla. Pirmkārt, tulkotājam ir jānodrošina teksta saskanīgums ar kādu citu jau iepriekš tulkotu tekstu, jo tulkojamais materiāls, ko esmu saņēmusi, iespējams, ir tulkots jau arī pirms desmit gadiem. Tolaik bija citāda izpratne par tulkošanu, tas ietekmēja arī valodas skanējumu. Es kā tulkotāja nonāku dilemmas priekšā būt profesionālim, ievērot visas likumības un citēt citātu, kā tas ir, vai to uzlabot un tad – cik kardināli vai minimāli to darīt,” stāsta L.Mitenberga.
Viņa atklāj, ka tulkotājiem ir jāizmanto dažādi atsauces darbi, iepriekš tulkoti teksti, gan arī ar konkrēto tulkojamo materiālu nesaistīti Eiropas Komisijas darbi, kuros tulkotājs var smelties zināšanas par to, kā runā konkrētās nozares, kam ir paredzēts tulkojamais materiāls, speciālisti, kādus profesionālos terminus un cik daudz viņi lieto. Tulkojot kādu jaunu tēmu, ar ko līdz šim nav bijis jāsaskaras, tulkotājiem ir jākontaktējas ar konkrētās nozares speciālistiem un visiem cilvēkiem, kas par šo tēmu kaut ko var pastāstīt, jo tulkotājam teksts ir jārada tāds, lai cilvēku lokam, kam tas būs domāts, tas būtu saprotams.
Meistarība izteikties dzimtajā valodā
Tulkotāja darbs notiek elektroniski. “Mēs izmantojam dažādas vārdnīcas, kas ir atrodamas Eiropas Savienības iekšējā saziņas tīklā, arī internetā, taču neaizstājams instruments ir tā dēvētā tulkojuma atmiņa. Eiropas Savienībā tulkojumi tiek veikti jau ļoti sen. Kopš astoņdesmito gadu vidus tiek izmantota programmatūra, kas funkcionē kā tulkošanas atmiņa. Katru tekstu, ko tulkoju no angļu valodas, es tulkoju, izmantojot šo īpašo programmu, kas visu manis radīto tekstu noglabā atmiņā. Ja, piemēram, rīt man ir jātulko pēc struktūras vai temata līdzīgs dokuments, ar zināmu funkciju palīdzību es varu izmantot jau iepriekš tulkoto darbu. Tā, protams, nav brīnumnūjiņa, ar kuras palīdzību viss tiks iztulkots, taču tas ievērojami atvieglo tulkotāju darbu. Pastāv arī mašīnas tulkojums, taču es domāju, ka mašīna nevar aizstāt tulkotāju, turklāt latviešu valodā tas nav tik aktuāli,” norāda L.Mitenberga.
Ļoti svarīga ir tulkojuma kvalitātes nodrošināšana, tādēļ tulkotāji pārlasa cits cita darbu, tas nodrošina to, ka cilvēki, kam domāts tulkojums, saņem tiešām kvalitatīvu darbu. “Lai tiešām labi spētu iztulkot, nav svarīgi perfekti pārzināt svešvalodu, daudz svarīgāk ir ļoti labi zināt savu dzimto valodu. Tulkotājam ir jāprot meistarīgi izteikties dzimtajā valodā, lai teikumi būtu plūstoši un viegli uztverami. Tulkotāja darbam ir jābūt nemanāmam, lai cilvēkam šķistu, ka teksts ir sastādīts dzimtajā valodā, tieši tādēļ tulkotais teksts tiek pulēts vēlreiz un vēlreiz,” stāsta tulkotāja.
