Tā ir pieredze, tas ir piedzīvojums, tās ir emocijas – tā gribas teikt pēc projekta, saskaņā ar kuru mēs, pieci jaunieši no Gulbenes ģimnāzijas 12.b klases – Elīna Pāpe, Lana Kobiļuka, Vika Vorobjeva, Artis Pugačs, Āris Gailītis – nedēļu dzīvojām kopā.
Tā ir pieredze, tas ir piedzīvojums, tās ir emocijas – tā gribas teikt
pēc projekta, saskaņā ar kuru mēs, pieci jaunieši no Gulbenes ģimnāzijas 12.b klases – Elīna Pāpe, Lana Kobiļuka, Vika Vorobjeva, Artis Pugačs, Āris Gailītis – nedēļu dzīvojām kopā ar jauniešiem no Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas viesu mājā Igaunijā, kura atradās mežā 10 kilometru attālumā no tuvākās civilizācijas.
Projekts “Sociālās vides ierobežojumu pārvarēšana Eiropā”, kurā, atšķirībā no vairuma projektu, saziņa notika krievu valodā, norisinājās no 25.novembra līdz 3.decembrim Igaunijā, Tajevaskojā (apmēram 40 kilometru attālumā no Tartu). Jāpiebilst, ka mums vienīgajiem krievu valoda nebija dzimtā, tādēļ no sākuma mazliet satraucāmies, taču tas nepavisam netraucēja. Interesanti, ka Krieviju pārstāvēja arī puisis, kurš patiesībā ir no Bolīvijas, taču mācās Krievijā.
Kā jau bija paredzēts, dienā intensīvi darbojāmies, diskutējām par aktuālām tēmām, piemēram, diskrimināciju, mazākumtautībām, dažādām robežām, noskatījāmies arī “Oskaru” ieguvušo filmu “Sadursme”, ko pēc tam pārrunājām, dalījāmies pieredzē, mācījāmies uzklausīt citus un pieņemt viņu viedokli, klausījāmies dažādas lekcijas, piemēram, “Sabiedrība visiem”, piedalījāmies tematiskās spēlēs, prezentējām mājasdarbu – “Sabiedrība visiem. Ko tas mums nozīmē? Vai tas ir iespējams?”, kā arī darbojāmies radoši. Mūs mācīja pareizi fotografēt, jo projekta beigās bija paredzēta fotoizstāde Tartu Universitātes bibliotēkā.
Vakaros tika prezentētas valstis. Igaunijas pārstāvji iemācīja mums tautas deju. Savu valsti prezentējām ar Latvijas reklāmklipiņa un “Brainstorm” dziesmas “Welcome to my country” palīdzību, stāstījām arī par savu pilsētu – Gulbeni. Ļoti lielu atsaucību guva iespēja pašu rokām gatavot kaņepju sviestu, kurš ar interesi arī tika nogaršots. Krievi visus pārsteidza ar gardām plānajām pankūkām, savukārt baltkrievi – ar kartupeļu pankūkām, turklāt viņi mums arī iemācīja dejot menuetu.
Taču ne jau visu laiku pavadījām mežā. 28.novembrī devāmies uz Tartu, kur daži iegriezās Tartu jaunatnes centrā “Lille maja”. Šajā centrā notiek dažādas aktivitātes bērniem un jauniešiem, piemēram, jogas, baleta nodarbības, lidmašīnu modelēšana, ir podnieka darbnīca un ir arī īpašas telpas un nodarbības māmiņām ar maziem bērniem. Jāsaka gan, ka šīs nodarbības nav par brīvu. Sastapām arī meiteni – brīvprātīgo no Francijas. Citi apciemoja organizāciju invalīdiem “Handikapp”.
Pēc tam devāmies apskatīt pilsētu, neaizmirstot arī fotografēt izstādei. Tartu ir ļoti skaista vecpilsēta, bijām arī Tartu Universitātē, kura atstāja tiešām varenu iespaidu.
1.decembrī devāmies ekskursijā uz Ida-Virumā. Pa ceļam iegriezāmies Kuremajē apskatīt sieviešu klosteri. Pēc tam devāmies uz Narvu, kurā pārsvarā dzīvo krievi. Pēc pusdienām sākās suvenīru medības tuvējos veikalos. Pēcpusdienā ciemojāmies bērnu un jauniešu centrā “Labie darbi”, kur bērni un jaunieši no nelabvēlīgām ģimenēm var sevi pilnveidot karatē, dziedāšanas, fitnesa, sporta un citās nodarbībās, kā arī saņemt atbalstu un padomu un, protams, atpūsties.
Pēc siltās tējas un gardā pīrāga devāmies apskatīt cietoksni, kas atrodas pie pašas Igaunijas – Krievijas robežas. Bija tiešām savādi stāvēt pie simtgadīgiem mūriem un redzēt pāri upītei Krievijas pilsētas ugunis…
Mājupceļā uz Tajevaskoju iegriezāmies aplūkot Igaunijā augstāko – Valastes – ūdenskritumu. Skats – iespaidīgs, jo ūdenskritums bija izgaismots, turklāt tiešām ļoti augsts. 3.decembrī, kas bija projekta pēdējā diena, sakravājuši somas, devāmies uz Tartu Universitātes bibliotēku, kur bija paredzēta mūsu fotoizstādes “Integrācija” atklāšana. Pēc tās – mājup…
Atgriezušies mājās – Latvijā, jutāmies mazliet apjukuši, jo tik daudz kas tika piedzīvots – skumji un priekpilni brīži, darbs, atpūta, iespaidi un emocijas, ieguvām jaunus draugus, vērtīgu pieredzi, mācījāmies uzklausīt, pieņemt citu viedokļus. Tā bija pieredze. Tas bija piedzīvojums. Tās bija emocijas. Paldies skolotājai Valentīnai Stepanovai par atbalstu!
