Lasot laikrakstā “Dzirkstele” par pensionāru padomes aktivitātēm, var tikai priecāties. Padomē ir cilvēki ar augstāko izglītību: bijušie direktori, skolotāji, ierēdņi, pilsētā cienījami un pazīstami cilvēki.
Lasot laikrakstā “Dzirkstele” par pensionāru padomes aktivitātēm, var tikai priecāties. Padomē ir cilvēki ar augstāko izglītību: bijušie direktori, skolotāji, ierēdņi, pilsētā cienījami un pazīstami cilvēki. Tomēr, izņemot pāris kopējus pasākumus visiem pensionāriem, padome dzīvo savu dzīvi. Laikrakstā gan laipni aicina piedalīties sēdēs visus interesentus.
Tas bija pirms pāris gadiem, kad, izlasot par man interesējošu tēmu, uzdrīkstējos ierasties kā klausītāja uz pensionāru padomes sēdi. Man jautāja: “Kā jūs te?”, atbildēju, ka laikrakstā visi interesenti laipni lūgti nākt. Protams, tajā sēdē nosēdēju, bet otrreiz neuzdrošināšos iet.
Esam visi gaidīti
Gulbenē ir 2600 pensionāru. Tas ir ļoti daudz. Ja arī ir kur piedalīties, bieži jāpārdomā, vai es to varu atļauties. Bet ir pasākumi, kuros bez maksas esam visi gaidīti. Tā novembrī Gulbenes Romas katoļu dievnamā uz “Trio” koncertu bija daudz brīvu vietu. Trīs meitenes ar brīnišķīgu sniegumu priecēja mūsu sirdis. Viņas bija starptautiska konkursa zelta balvas ieguvējas.
Decembrī kultūras namā viesojās deju kolektīvs no Alūksnes. “Jukuma” vadītājs ir bijušais Gulbenes zēns Agris Veismanis. Kolektīva dejotāji izcēlās ar tautas tērpu dažādību. Ar skumjām jāsaka, lai gan koncerts bija bez maksas, tas bija pieticīgi apmeklēts.
Vēl decembrī īpaši priecēja mežu darbinieku vīru kora “Silvicola” koncerts. Brīnišķīgi dziedāja vīri, skaisti koncertu vadīja un dzeju runāja Smiltenes meitene. Patīkama šajā vakarā bija Gulbenes zēnu kora dziedāšana. Simbolisku mīļas cieņas apliecinājumu koncerta beigās – degošu svecīti – saņēma gulbeniete Māra. Klausītāju zāle bija pilna, tikai daži cieņu pelnījuši cilvēki nebija ieradušies, jo viņiem domātie skaistie ziedi palika.
Februāra nogalē izmantoju trešdienu, lai ielūkotos Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja izstāžu telpā. Mani priecēja Rīgas fotomākslinieces izstāde. Savdabīgi skaista daba un skaists ķermenis. Otra izstāde bija Kalnienas skolas rokdarbnieku veikums. Īstas apbrīnas vērti. Darbs ar koku, adījumi, tamborējumi, gobelēni, floristu veikums. Visu jau nevar nosaukt, tas ir jāredz. Un par to nav jāmaksā mums, pensionāriem. Vai būtu vērts apskatīt? Manuprāt, jā. Todien gan biju vienīgā.
Tas bija sen
Kad mani vecāki bija pensionāri, viņi piedalījās talkās un citos pasākumos, tas gan bija sen, pilsētu toreiz vadīja Kitija Serdjukova. Veci ļaudis kopa Pensionāru dārzu, piedalījās pilsētas rīkotajās talkās, brauca uz pansionātu. Bet brauca arī ekskursijās uz Alūksni, Ļeņingradu un citur.
Būtu skaisti kopā
Tagad brauc pensionāru padome, jo viņi paši maksājot. Domāju, ka ir arī citi braukt gribētāji. Būtu skaisti kopā aizbraukt uz Druvienu, Piebalgu un Ates dzirnavām. Arī Alūksne ir vienmēr bijusi skaista un īpaši tagad. Jauki būtu Rīgā apskatīt “Lido” kompleksu un Melngalvju namu, tik daudz ko neesam redzējuši Rīgā, bet kur vēl skaistā Jūrmala, Latgale ar neatkātojamām izjūtām Aglonas bazilikā. Varbūt visi kopā kādu mazumiņu varam redzēt, un tas jau arī vasarā, kad nemaksāsim par apkuri, būtu iespējams, ja organizēšanu uzņemtos kāds pensionāru padomes loceklis, jo viņi ir aktīvi, būdami pilsētas domē, atbalstīs mūs, vecos, jo mēs par viņiem balsosim. Žēl, ka sarakstu ir tik daudz, jo arī labu cilvēku ir daudz.
Re, cik aktīvi ir Latgaliešu kluba biedri! Nedomāju, ka vajadzētu vidzemniekiem savu klubu, bet, ja būtu Pensionāru klubiņš, arī būtu interesanti.
Gribējās parunāties. Ceru, ka nevienu īpaši neapvainoju, tāpēc jau arī uzvārdi nav minēti, jo mēs jau daudzkārt tos esam lasījuši.
Pensionāre Gulbenē
