Dienā bija noteikta norma, un ,ja tika izpildīta, agrāk varēja tikt mājās. Es gan strādnieks vēl nebiju, man bija seši gadi, taču mežā lasīju bērzu pumpurus un vilkām atpakaļceļā arī malku.
(2.turpinājums)
Dienā bija noteikta norma, un ,ja tika izpildīta, agrāk varēja tikt mājās. Es gan strādnieks vēl nebiju, man bija seši gadi, taču mežā lasīju bērzu pumpurus un vilkām atpakaļceļā arī malku. Pie graudu vētīšanas strādājot, graudi tā nejauši sabira apavos, un tad vakariņas sanāca labu labās. Sevišķi garšīgi bija zirņi un linsēklas. Man kājās bija kādi pieci – seši pāri vilnas zeķu un cepuru komplekts sašūts viss viens uz otra, jo velteņu nebija.
Aukstums bija pamatīgs, reizēm pārsniedza pat -50 grādi. Sniegs uzsniga ap oktobra vidu un bez atkušņiem turējās līdz maija vidum. Vasaras turpretī bija sausas un karstas. Pastāvīgi dega tālumā taiga, un cilvēki nodzēst nespēja.
Pēc pirmās ziemas apguvām dabas virtuves noslēpumus: pirmie dīga meža ķiploki (kolbes), nātres (ļoti garšīga zupa, ēdam arī šeit), savvaļas liliju sīpoli ļoti saldi un sulīgi, priežu jaunie dzinumi, tad pļavās auga gari suņuburkšķiem līdzīgi stobri. Vietējie prata sveķus izvārīt un tad košļeņu vietā kodīt. Reiz mēs ar Ati arī vārījam sveķus, bet vienīgi piecūkājām vienīgo katliņu, un arī mutēs bija sveķu garša.
Istabas trešdaļu aizņēma krievu krāsns, uz kuras vecie cilvēki gulēja neizģērbjoties un piniem (velteņiem) kājās. Starp krāsni un lāvu, uz kuras visi rindā gulējam, parasti dzīvoja kāds sivēns. Vēlāk mamma strādāja cūku fermā, un, ja sivēnmātei bija kāds lieks jeb kraaplīts, tad tas pienācās kopējai. Atradās arī pircēji un mammai tika lieka kapeika (tas, protams, pēdējos gados).
Krievietes dikti baidījās
strādāt cūku fermā, un tā sanāca, ka visas četras kopējas (Polka, Anna, Hamane Herta, Šmite Lonija un Dzene Ludmila) bija latvietes. Vienīgi vadītāja bija krieviete Ņura. Kaimiņu istabiņas Šura pat pagādāja bērnu, lai nebūtu jāstrādā fermā.
Blakus lāvai vēl bija galds, izgatavots no paciņu kastīšu finieriem, un zem lāvas kaste ar drēbēm, no kuras vienmēr kāds dvielis vai cits gabals tika pārdots par pienu.
