Svētdiena, 21. decembris
Toms, Tomass, Saulcerīte
weather-icon
+4° C, vējš 1.79 m/s, ZA vēja virziens

Lieldienu brīnums ir skaists

To, ka cilvēks ir grēcīgs, atzīst katrs. Cits pasmejoties. Cits izjūtot sirds dziļumos. Bet patiesība ir viena un sāpīga – cilvēks pats sevi nespēj mainīt.

To, ka cilvēks ir grēcīgs, atzīst katrs. Cits pasmejoties. Cits izjūtot sirds dziļumos. Bet patiesība ir viena un sāpīga – cilvēks pats sevi nespēj mainīt. Ir vajadzīgs pestīšanas notikums, lai katrs apzinātos, ka mani, kaut vislielākie un smagākie grēki, Jēzus krusta nāvē tiek piedoti. Ka augšāmcelšanās rīts ir augšāmcelšanās ikvienam, kas tam patiesi tic.
Manuprāt, to, ko Jēzus mūsu labā ir izdarījis, atspoguļo kāds bērnišķīgs stāsts. “Meitenītei Marijai, kas kopā ar mammu dzīvojusi lielā lauku mājā, bijusi iemīļota vistiņa Raibīte. Kādu dienu vistiņa, pastaigājoties pa lauku, aizgāja aiz lielā, vecā šķūņa, novija mīkstu ligzdiņu un izdēja desmit olas. Viņa vairs neatgriezās pie citām vistām, bet palika ligzdā, lai sildītu izdētās olas. Kādu rītu Raibīte meitenei parādīja savus desmit pūkainos cālīšus. Kad tiem draudēja briesmas, patvērumu viņi meklēja zem vistas spārniem.
Tomēr kādu vakaru notika nelaime. Netālu no Marijas mājām aizdegās mežs. Uguns bija atnākusi gandrīz līdz mājām, kaimiņi līdzēja to nodzēst, lai tā neaizdegtos. Nākamajā rītā Marija atcerējās Raibīti. Kur viņa ir? Varbūt, ka cālēni cietuši ugunsgrēkā? Kad Marija piegāja pie vistiņas un tai pieskārās, Raibīte nokrita uz sāniem. Vistiņa jau sen bija mirusi, bet zem mirušās Raibītes čiepstēja desmit cālīši. Vistiņa bija atdevusi dzīvību, lai izglābtu savus cālēnus. Sevi nežēlojot, pārdzīvojot ciešanas un sāpes, atcerējās, ka zem viņas patvērumu meklē desmit citas dzīvības.” Tāpat darīja arī Pestītājs. Viņš mira, lai mēs dzīvotu. Dievs zina, ka mēs nevaram dzīvot laimīgi šeit virs zemes un nokļūt Debesīs, ja mūsu grēki nav piedoti. Tam grūti noticēt? Dzīve daudzkārt pierādījusi, ka katrs ir atbildīgs par savu dzīvi, ka dažkārt par visu slikto nākas samaksāt.
Atnāks Lieldienu rīts. Ceru, ka skaists un priecīgs. Cilvēki atpūtīsies, dosies uz baznīcu, Lieldienu pasākumiem. Katrs šos svētkus izjutīs citādāk. Bet pāri visiem būs nebeidzamā, dievišķā mīlestība.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.