Pagājušajā nedēļā visā Latvijā norisinājās reģionālie pusfināli Latvijas Jauno zemnieku kluba rīkotajam konkursam „Lauki – manas mājas”.
Pagājušajā nedēļā visā Latvijā norisinājās reģionālie pusfināli Latvijas Jauno zemnieku kluba rīkotajam konkursam “Lauki – manas mājas”. Tā laikā skolēni tika aicināti izstrādāt maketu par kādas vientuļas vietas attīstību savā pagastā, kura tiktu atdzīvināta ar pilnīgi jaunu izcelšanās stāstu, vai jaunu uzņēmējdarbības ideju, kas veicinātu konkrētā pagasta vai ciemata attīstību.
Kaut gan man bijusi iespēja iepazīties tikai ar vienu šā konkursa vajadzībām veidoto darbu, redzētais kļuva par kārtējo apstiprinājumu tam, ka jauniešiem ideju netrūkst. Ne mazāk svarīgs aspekts, manuprāt, ir kuplais dalībnieku skaits, kas liek domāt, ka tādu jauniešu, kas būtu gatavi iesaistīties sava pagasta vai pilsētas attīstībā, ir ne mazums.
Protams, konkurss paliek konkurss, tāpēc kā uzvarētāji tajā tiks godināti tikai nedaudzi. Tiesa, atšķirībā no citiem konkursiem šoreiz man sevišķi gribētos cerēt, ka rezultātā ikviens no viņiem jutīsies kā ieguvējs, jo man šķiet, ka skolēnu izrādītā iniciatīva un lielā interese ir daudz vairāk vērtas par konkursa izskaņā piesolītajām balvām.
Galu galā jau pati konkursa ideja savā būtībā ir krasi pretēja vispārpieņemtajam uzskatam, ka vienīgās iespējas kaut ko vērtīgu izdarīt un sasniegt meklējamas tikai lielajās pilsētās. Nav šaubu, ka tur šo iespēju patiešām ir vairāk, tomēr tas nenozīmē, ka tādas nevar atrast, dzīvojot laukos, turklāt manās acīs tās pat ir daudz vērtīgākas.
Ir jau viegli doties tur, kur atrast to, ko meklē, ir daudz vienkāršāk un ātrāk, taču šis konkurss un tā dalībnieki ir spilgti apliecinājuši, ka pastāv arī cits variants. Līdz ar to es ceru, ka konkursa gaitā tapušie darbi nav tikai nereāli sapņi, bet visai reālas ieceres, kas, iespējams, kādreiz tiks īstenotas pašu jauniešu spēkiem, padarot laukus par savām mājām ar nākotni.
