Nauris Indzeris neklausās mūzikas ierakstus, kas viņam nepatīk.
Nauris Indzeris neklausās mūzikas ierakstus, kas viņam nepatīk
Tikai ungāra Imres Kālmāna operetē “Cirka princese” galvenais varonis ir noslēpumains, neviena neatpazīts, tāpēc visus piesaistošs. Gulbenieši šo kungu maskā labi pazīst, jo viņš ir savējais – lepni godāts par novadnieku Nauri Indzeri. Viņam tika veltīti nerimstoši aplausi arī Gulbenes pilsētas 80 gadu jubilejas koncertā, kurā Nauris priecēja ar savu samtaini skanīgo balsi. Viņš dziedāja savējiem.
Pēc koncerta, kad mistera X maska un sudrabainais apmetnis bija nolikti malā, Nauris līdz ar citiem priecājās par salūta zvaigžņu lietu, kas nolija pār pilsētas centrālo skvēru. “Cik daudz staigāts pa Gulbenes ielām, cik nedarbu savulaik sastrādāts!” domīgi saka Nauris. Tā vien gribas viņam pajautāt, vai tad operas mākslinieki arī bijuši blēņdari. “Nu, kurš gan izaudzis bez palaidnībām! Citādi jau nebūtu, ko atcerēties pēc gadiem,” smejas Nauris.
Man pietiks drosmes
Vērojot “Cirka princesi” operetei neierastā vidē Rīgas cirkā, ir tāds moments, kad misters X lec no cirka kupola augšas. Lai gan sēdēju gandrīz pie pašas arēnas, man neizdevās tikt skaidrībā, vai lēcienu veica kāds kaskadieris vai Nauris? Tiesa, par dziedātāja drosmi mazliet šaubījos. Nekas cilvēku tā nemoka, kā neziņa, tāpēc izmantoju iespēju, lai visu noskaidrotu. “Būtībā tas ir noslēpums, bet vai tiešām mums neizdevās tik veikli apmainīties, lai skatītāji to nepamanītu? Patiesībā es nelēcu. Man tas netika atļauts, lai gan biju ar mieru iztikt bez dubliera. Visi par manu drošību uztraucās krietni vairāk nekā es pats. Nolēkt no cirka kupola pašas augšas man nebūtu nekādu problēmu, jo es nebaidos no augstuma. Vienīgais, ka lēcienam tiek izmantots speciāls tehniskais aprīkojums, atbrīvošanās no tā mani kavētu vajadzīgajā brīdī iznākt arēnā,” stāsta Nauris. Viņš nekādā gadījumā neesot atmetis domu, ka vienreiz nolēkšot pats, jo tas izrādei kopumā un īpaši tās skatītājiem noteikti piedošot savu devu adrenalīna, kā arī celšot Naura pašapziņu, kas neesot mazsvarīgi.
Viss ir saistīts tikai ar dziedāšanu
Nauris stāsta, ka šobrīd visa viņa dzīve esot saistīta tikai ar dziedāšanu. Ar to viņš, būdams brīvmākslinieks, pelnot iztiku. “Projekti, kuros piedalos, ir visdažādākie. Lielākais starp tiem ir “Cirka princese”. Uzskatu, ka šis projekts ir izdevies. Cilvēkiem tas ļoti patīk. Operetes darbība arī pēc sižeta notiek cirkā, tomēr man gribētos “Cirka princesi” nodziedāt uz kādas lielas skatuves. Tas būtu pavisam cits skanējums un sajūtas. Iespējams, zustu cirka šarms, bet mūzika – tā noteikti nezustu. Šajā darbā ir lielas muzikālās vērtības, jo ir ļoti daudz cilvēku, kuri ir izauguši kopā ar šo muzikālo darbu. Vecākā paaudze noteikti atceras, kā mistera X āriju dziedāja slavenais igauņu mākslinieks Georgs Otss,” stāsta Nauris. Viņš mierina, ka ar katru izrādi “Cirka princese” arvien vairāk pilnveidojoties.
Dziedātājs atzinīgi izsakās par ikvienu iestudējumu, kurā aicināts piedalīties. Arī par debiju Pinga lomā Džakomo Pučīni operā “Turandota” Nacionālajā operā.
Patīk klausītāju atzinība
Nauris neliedzas, ka viņam pēc izrādes patīkot saņemt ziedus. “Tas bija vārdos nepasakāmi, kad pēc “Cirka princeses” pirmizrādes cirkā es saņēmu lielu ziedu pušķi no saviem novadniekiem – gulbeniešiem. Tas nozīmē, ka viņi seko manām mākslinieka gaitām un ir gatavi priecāties par to, ko līdz šim esmu sasniedzis.” Ziedi Naura rokās gūla arī pēc uzstāšanās Gulbenes jubilejas koncertā. Tos nesa ne tikai dziedātāja radinieki un paziņas, bet pavisam sveši cilvēki. Līdz ar ziediem tika teikti arī novēlējumi turpmākajam. “Kad saņēmu uzaicinājumu dziedāt gulbeniešiem, ne mirkli nešaubījos un teicu, ka noteikti dziedāšu, lai gan tobrīd biju ļoti noslogots – izrādes, vairāki koncerti dienā, stundām ilgi mēģinājumi.” Uzstāšanās koncertā Naurim bijis pārdzīvojums un atbildība. “Tā man ir vienmēr, bet Gulbenē – jo īpaši,” viņš saka.
Desmitnieks itāļu valodā
Nauris uzskata, ka vispiemērotākā valoda dziedāšanai joprojām ir itāļu. Operas mākslinieks bez perfektām itāļu valodas zināšanām neesot iedomājams. “Protams, itāļi, klausoties savu valodu mūsu izpildījumā, noteikti saskata kļūdas, bet viņi ir tik solīdi, ka izliekas neko nemanām. Man ir draugi Itālijā, kas, noskatījušies mūsu izrādi, kur dziedam itāliski, ir teikuši, ka daudz ko nevarējuši īsti saprast. Tas ir saprotami,” neliedzas Nauris. Viņš uzskata, ka ikviena māksla esot jābauda tās oriģinālajā izpildījumā, lai gūtu patiesu baudījumu. Operā šim nolūkam darbojoties pat īpaša titru mašīna. Naurim ir pamats būt lepnam, jo savulaik itāļu valodas prasmi pedagogi novērtējuši ar desmit ballēm. “Man pietiek dažas dienas pavadīt Itālijā, lai visu perfekti saprastu, bet, ja vidē, kur visi runā tikai itāliski, pavadītu pāris nedēļas, ievērojami uzlabotu sarunvalodu.” Dzirdēti izteikumi, ka dziedātājiem jāievēro dažādas diētas, lai saglabātu balsi un tamlīdzīgi. Nauris pasmaidot atklāj, ka pirms lielas slodzes, kad jāpatērē daudz enerģijas, esot kārtīgi jāpaēd, jo ikviena uzstāšanās sadedzinot kalorijas un prasot daudz spēka.
Dziedātājs stāsta, ka pirms uzstāšanās esot jāatliek malā arī visas rūpes un problēmas, domājot tikai par sniegumu. Naura balss ir skanējusi arī tālu aiz Latvijas robežām – Austrijā, Vācijā, Klaipēdā un citur. Dziedātājs uzskata, ka nemitīgi esot daudz jāmācās un sevi jāpilnveido, klausoties citu mākslinieku izpildījumu, analizējot un salīdzinot to. “Es neklausos ierakstus, kas man nepatīk, jo tā ir laika izšķiešana. Mani favorīti, no kuriem daudz mācos, galvenokārt ir itāļu dziedātāji – leģendas. Ikviens liels vokālās mākslas meistars, kaut arī neklātienē, ir mans skolotājs,” saka Nauris.
