Tuvojoties sulu mēnesim, aiz loga vērojamie laika apstākļi gan it kā spītīgi aicināja nevis urbt bērzā, bet vēlreiz tvert pēc slēpēm un likt galvā silto cepuri.
Tuvojoties sulu mēnesim, aiz loga vērojamie laika apstākļi gan it kā spītīgi aicināja nevis urbt bērzā, bet vēlreiz tvert pēc slēpēm un likt galvā silto cepuri. Valstiski svarīgos notikumos iesaistītajiem gan nebija laika sēdēt un atvēsināties.
Pirmais “simtiņš” nostrādāts
Nedēļa lielā mērā aizvadīta valdības pirmo 100 dienu zīmē – tieši sestdien aprit zīmīgais atskaites punkts, pēc kura novērtēt, cik veiksmīgs bijis kārtējās, Ivara Godmaņa vadītās, izpildvaras ieskrējiens uz varas skrejceļa. Lai arī virknei simts dienu plānā iekļauto darbu premjers izpildes termiņu noteicis ar zināmu nobīdi, tomēr nedēļas nogalē būs vērts atskatīties, kā veicies ar iepriekš izvirzītajām prioritātēm. Premjers jau tagad gluži kā skolmeistars sācis ministru veikuma pārbaudi un piekodinājis būt ārkārtīgi kritiskiem savās valsts attīstības prognozēs.
Baigo gadu
atceroties
Uzreiz pēc garajām brīvdienām kalendārs vēstīja par latviešu tautai baigo datumu – 25.martu, kurā pirms nepilniem 60 gadiem tūkstošiem padomju varas par naidīgām tās uzskatītu ģimeņu lopu vagonos tika deportētas uz Sibīriju. Pieminot komunistiskā genocīda upurus, arī šogad šajā dienā visā Latvijā notika atceres pasākumi. Paralēli tam noskaidrojās, ka visai būtisks ir to iedzīvotāju īpatsvars, kas nemaz nezina, kādēļ šajā dienā izkārti karogi ar sēru lentēm. Pie Brīvības pieminekļa sapulcējušos, domājams, mazliet apbēdināja fakts, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers, pretēji sākotnēji ziņotajam, neuzstājās ar runu, tikai apsveicinājās ar klātesošajiem.
Kurš zvanīja?
Turpinājās arī taisnošanās riņķa dancis saistībā ar Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētāja Ābrama Kleckina paziņojumu, ka pirms vairākiem mēnešiem Latvijas Televīzija saņēmusi “zvanu no ietekmīgas organizācijas” ar ultimātu atcelt dokumentālās filmas “Putina sistēma” demonstrēšanu. Saprotams, ka NRTP priekšsēdētājs joprojām atturas konkrēti nosaukt organizāciju, no kuras zvanīts, jo neko jau nevar pierādīt, taču tas paver brīvu telpu spekulācijām par to, no kurienes tad īsti zvanīts. Starp iespējamajiem “telefonētājiem” tiek minētas gan ārvalstu vēstniecības, gan pašmāju ministrijas. Viena – Ārlietu ministrija – šonedēļ vairākkārt kategoriski noraidīja iespēju, ka varētu būt iesaistīta šajā skandālā. Pēc cik ilga laika ieraudzīsim “savādus” telefonsarunu atšifrējumus?
Par daudz divnieku karaļu
Pēc visa spriežot, daļa valsts skolu turpina grimt nesekmības dūksnājā – atbildīgā ministrija apstiprinājusi, ka atsevišķos Latvijas rajonos pat 15 procentu skolēnu mācības beidz ar nesekmīgām atzīmēm. Turklāt izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe norādījusi, ka nepieciešams veidot jaunus izglītības standartus, turklāt cīņai pret nesekmību izstrādāta pat īpaša datorprogramma. Izrādās, visvairāk neapmierinošo vērtējumu ir pirmajās klasēs, piektajā, kā arī vidusskolā. Uz to, ka izglītības kvalitāte Latvijā krietni pieklibo, norādīts jau sen. Tagad jautājums – kāda būs šīs problēmas ilgstošās ignorances augļu raža…
Kā “nosēdīsies” ekonomika?
Puses Latvijas būvfirmu bankrots, uzņēmumu pārcelšanās uz citām valstīm, aizvien lielākas grūtības ar parādu atdošanu mājsaimniecībām, apgrozījuma kritums lielveikalos un vairāk darba parādu piedzinējiem – tik neiepriecinoša ir valsts tuvākās nākotnes vīzija ekonomikas laukā. Pēc strauji uzplaukušā un negaidīti noplakušā celtniecības buma vēl nesen bieži ar uguni meklētie šīs jomas speciālisti pamazām sāk piesēst uz “rezervistu” jeb krietni mazāk nodarbināto soliņa. Vai valsts ekonomikai gaidāma mīksta vai smaga “nosēšanās”, to varētu rādīt jau tuvākie mēneši.
