Gulbenes novada amatierteātri nepiedalīsies XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos amatierteātru programmā “Teātri spēlējas ar Dziesmu dziesmu spēlēs”, jo pēc žūrijas lēmuma dalībai netika izvirzīti, neskatoties uz to, ka tika iegūts augsts vērtējums. Par to “Dzirksteli” informē Gulbenes novada Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece amatiermākslā Ieva Mūrmane.
“Ozolkalna amatierteātris “Spēlmaņi” (vadītāja Tatjana Ābeltiņa) ieguva 42 punktus, kam no mūsu novada teātru kolektīviem ir visaugstākais punktu skaits,” stāsta I.Mūrmane. Amatierteātris režisores T.Ābeltiņas vadībā iestudēja Ineses Tālmanes lugu “Cerību ēnā”.
Rokas nenolaiž un aktīvi strādā pie citām lugām
“No visām “Cerību ēnām”, ko amatierteātri iestudējuši Latvijā, mums ir visaugstākais punktu skaits. Protams, tas mums ļoti glaimo un mēs jūtamies pagodināti, bet ir palicis rūgtums, jo, neskatoties uz to, ka mums ir tik labs rezultāts reģiona skatē, nedodamies uz Dziesmu svētkiem. Bet mēs nenolaižam rokas un aktīvi strādājam pie jaunām lugām. Ik pa laikam piedāvājam arī novadā un ārpus mūsu novada noskatīties “Cerību ēnu” mūsu izpildījumā,” saka T.Ābeltiņa.
“Dzirkstele” jau rakstīja, ka ar izrādi “Cerību ēnā” amatierteātris pretendēja uz dalību Dziesmu un deju svētkos. Arī vēl citi mūsu novada amatierteātri bija izvēlējušies šo lugu ar mērķi vasarā kuplināt šos svētkus Rīgā. Bijušais Kultūras pārvaldes vadītājs Atis Barinskis toreiz laikrakstam skaidroja, ka vairākiem kolektīviem ir viens un tas pats darbs, un tas ir sakarā ar svētku organizatoru nosacījumiem nolikumā – pēc reģiona skates žūrijas ieteikuma dalībai svētkos var izvirzīt amatierteātri, kas ir piedalījies reģiona skatē ar iestudējumu no Latvijas Nacionālajā lugu konkursā godalgoto lugu krājuma. Tajā ir tikai pāris lugas, no tām mūsu kolektīvi, izvērtējot savu kapacitāti, varēja realizēt tieši šo lugu.
Latvijas Nacionālajā kultūras centrā “Dzirkstelei” uzsver, ka līdz galam nav izprasts nolikums. Centra amatierteātru mākslas eksperte Dace Vilne skaidro, ka Ozolkalna amatierteātris “Spēlmaņi” nav virzīts dalībai dziesmu svētku amatierteātru programmā “Teātri spēlējas ar Dziesmu dziesmu spēlēs”, jo izrādes formāts nav atbilstošs pasākuma programmai – dziesmu spēles. Savukārt, D.Vilne arī skaidro, ka amatierteātris, kas ar latviešu autora darbu ir piedalījies skates “Gada izrāde 2022” finālā pēc žūrijas ieteikuma tiek rekomendēts dalībai svētkos; svētkos piedalās arī amatierteātri, kas ar latviešu autora darba iestudējumu ir piedalījušies skates “Gada izrāde 2018”, “Gada izrāde 2019”, “Gada izrāde 2020” vai “Gada izrāde 2021” finālos; pēc reģiona skates žūrijas ieteikuma dalībai svētkos var izvirzīt amatierteātri, kas ir piedalījies reģiona skatē ar iestudējumu no Latvijas Nacionālā lugu konkursā godalgoto lugu krājuma; pēc reģiona skates žūrijas ieteikuma dalībai svētkos var izvirzīt amatierteātri, kas ir piedalījies reģiona skatē ar iestudējumu “Teātri spēlējas ar Dziesmu dziesmu spēlēs”.
“Tatjanai bija laba izrāde, bet ne tik laba. Un viņa pati ir ļoti laba režisore jūsu novadā. Manuprāt, viņa ir labākā novadā, ja ne viena no labākajām,” slavē D.Vilne.
Akceptējuši dalību
I.Mūrmane stāsta, ka no vairākiem amatierteātriem dalībnieki dosies uz gājienu. Uz gājienu tika aicināti doties tie amatierteātri, kas piedalījās reģionālajā skatē. Akceptējuši dalību ir Gulbenes Tautas teātris, Litenes tautas nama amatierteātris “Nebēdnieki”, Jaungulbenes tautas nama amatierteātris “Kuriozs”, Tirzas kultūras nama amatierteātris “Mūžam Tavs”.
— Inita Savicka
- Šodien: 22.11.2024
- Sveiki! Pieslēgties
Te nav skaidrs. Ja izvēlas un iestudee lugu no piedāvātajām (spec.grāmataa izdotajaam), iegust augstako novertejumu sai lugai Latvuja un netiek uz Dziesmu svetkiem, tad tas izklausaas stulbi no verteetaju puses.