Policija brauc uz visiem izsaukumiem, kad tiek apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība.
Policija brauc uz visiem izsaukumiem, kad tiek apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība
Šajā gadā policija pastiprināti pievērš uzmanību narkotiku apkarošanai. Uz šo un citu lasītāju jautājumiem, aktuālām problēmām, piemēram, kā Gulbenē norisinās cīņa ar nelegālā alkohola tirdzniecības vietām, “Dzirkstelei” atbildes sniedza Gulbenes policijas pārvaldes priekšnieks Dzintars Čerbakovs un viņa palīgs Gaidis Eglītis.
Kādi pasākumi Gulbenē tiek veikti, lai cīnītos pret narkotikām?
Dz.Čerbakovs: – Šajā gadā jau ir uzsākti divi kriminālprocesi par narkotisko vielu glabāšanu. Pašlaik norisinās izmeklēšanas process. Ir sastādīti vairāki administratīvo pārkāpumu protokoli par narkotisko un psihotropo vielu glabāšanu, kā arī ir vairāki materiāli – analīžu paraugi, kas gaida ekspertu atzinumu, vai ir lietotas narkotiskās vielas vai ne. Konkrēti izdalīt vecuma grupu Gulbenē, kuri lieto narkotikas, nevar. Vecuma grupa ir diezgan plaša diapazona. Nepilngadīgie gan dotajā mirklī nav konstatēti. Gaidis Eglītis ir izveidojis jaunu prezentāciju skolēniem “Narkotikas – mīti un realitāte”. Viņš ar nepilngadīgo lietu inspekcijas darbiniekiem brauc un arī turpinās braukt uz skolām un runā par šo tēmu. Gulbenē narkotiku problēma vēl nav tik aktuāla. Gribu uzrunāt skolas vadību, ja viņi konstatē faktu, ka skolēniem ir narkotikas, tad nevajag to slēpt, bet gan ziņot, jo ir skolu direktori, kuri ir metuši narkotiku devas tualetes podā, kaut gan vēl paši īsti nebija pārliecināti, vai tās bija narkotikas vai ne. Beigās izrādās, ka šīs narkotikas neslīkst, un direktors nezina, ko tālāk darīt. Šādā veidā, slēpjot notikušo, problēma netiek risināta, jo ātrāk kaut ko uzzināsim, jo operatīvāk varēsim strādāt.
G.Eglītis: – Mūsu rajonā vēl ir laba situācija. Ir jau lauku bērni, kuri vēlas līdzināties narkomāniem, jo viņiem ir pārprasts priekšstats par to, kas īsti ir narkomāns. Daži domā, ka būt narkomānam – tas ir moderni.
Kāda situācija ir cīņā ar nelegālo alkoholu?
Dz.Čerbakovs: – Cīņai ar nelegālo alkoholu tiek pievērsta uzmanība visu laiku – gan iepriekšējos gados, gan arī šogad. Tas arī ir devis rezultātus, jo pēc mūsu rīcībā esošas informācijas “točku” skaits mūsu rajonā ir samazinājies. Sākotnēji katrā pagastā varēja saskaitīt 20 – 30 “točkas”, tagad šo vietu skaits ir stipri sarucis, ņemot vērā to, ka ir veiktas izmaiņas gan administratīvajā kodeksā, gan krimināllikumā un ka tagad pie atbildības var saukt arī personas, kuras ir iegādājušās nelegālo alkoholu. Tas katrā ziņā atvieglo policijas darbu. Jāpiebilst, ka tagad “točkām” ir šaurs klientu loks. Protams, sēdēt, dežurēt, fotografēt un filmēt, kas būtu nepieciešams, lai atklātu “točku”, mums kā mazai pārvaldei tādu līdzekļu nav. Mēs nevaram pie katras “točkas” nolikt veselu brigādi, kaut gan agri vai vēlu vainīgais tiek noķerts. Jo alkatība mazina modrību, un vainīgie iekrīt.
G.Eglītis: – Nepietiek tikai ar sievas liecību, ka, piemēram, vīrs pērk “točkā” nelegālo alkoholu un dzer, vajag taustāmus pierādījumus. Process, ko policijas darbinieki velta, lai atklātu kādu nelegālā alkohola tirdzniecības vietu, ir smagnējs un ļoti darbietilpīgs. Un, ja kādu atklāj, tad ir bijuši gadījumi, kad pēc neilga laika šī “točka” sāk darboties ar divtik lieliem apgriezieniem. Pēc tam, jautājot vainīgajam, vai tad jūs nenobijāties un neizdarījāt nekādus secinājumus, viņš atbild, ka tagad ir jādabū nauda, lai samaksātu sodu, ko tiesa piespriedusi par nelegālā alkohola tirdzniecību. Likumdošanai šo procesu būtu jāpadara vieglāku, piemēram, vairāk vajadzētu ticēt policijas darbiniekiem un cietušajiem.
Kad dežūrdaļa var atteikt braukt uz izsaukumu?
Dz.Čerbakovs: – Dežūrdaļai ir jābrauc uz visiem izsaukumiem, kas liecina, ka tiek apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība. Ja, piemēram, piezvana un pasaka, ka kaķis iesprūdis kanalizācijas caurulē, tad, protams, ka dežūrdaļa nebrauks, jo tā ir cita dienesta kompetence, tad visdrīzāk dežūrdaļa sazināsies ar šo attiecīgo dienestu. Dežūrdaļai ir jānoskaidro apstākļi, kas ir noticis, vai ir nepieciešams uzreiz izbraukt dežūrdaļai vai aizsūtīt, piemēram, iecirkņa inspektoru, vai varbūt ir jābrauc operatīvajai grupai. Dežurantam ir jāizvērtē katra situācija. Ir bijuši zvani, kad, mainoties mēness fāzēm, cilvēkam “saiet uz īso”, viņam rādās, ka citplanētieši viņu ielenc. Tad arī mēs braucam, lai tikai nomierinātu cilvēku. Bieži ir tā, kad ierodas policija, tad vairs nekas nenotiek. Un tad atkal cilvēki sūdzas – mēs jūs gaidījam 15 minūtes un “jūsu nebija”. Nav tāda normatīva, kas noteiktu termiņu, kādā ir jāierodas policijai notikuma vietā. Tas ir pēc apstākļiem. Ja notiek kautiņš, kur iesaistīts liels skaits cilvēku, tad, protams, paiet laiks, kamēr tiek atrasti vairāki policisti, kas izbrauks uz notikuma vietu. Protams, ja ir nepamatots izsaukums, mums ir tiesības šim izsaucējam sastādīt administratīvo protokolu.
G.Eglītis: – Jāpiebilst gan, ka pēdējā laikā nepamatotu izsaukumu nav. Varbūt cilvēki ir palikuši prātīgāki. Vairāk ir emocionālu izsaukumu. Bieži ir zvani, kad notiek dzeršana ģimenē. Kad dežūrdaļa jautā, kas konkrēti notiek, vai ir sišana, draudi, tad dežūrējošais policists saņem atbildi – atbrauksiet, redzēsiet. Protams, policija brauc, bet, ierodoties notikuma vietā un sakot, ka būs jāraksta iesniegums, sieva parasti atsakās, jo vīru ir gribējusi tikai pabaidīt ar policiju. Tā nedrīkst darīt.
Kā nepieciešamības gadījumā cilvēks no laukiem vakarā vai naktī var sazināties ar savu iecirkņa inspektoru?
Dz.Čerbakovs: – Viņam ir jāzvana uz dežūrdaļu un jāizstāsta, kas ir noticis. Savukārt dežūrdaļa tālāk sazinās ar iecirkņa inspektoru, kurš dodas pie izsaucēja uz notikuma vietu. Un ir jāsaprot, ka iecirkņa inspektors neieradīsies 10 minūtēs. Ja naktī tuvākajos pagastos notiek kaut kāds incidents, tad izbrauc dežūrdaļa, bet tālākajos pagastos ir jāgaida, kad ieradīsies iecirkņa inspektors. Tāda ir sistēma mūsu valstī.
G.Eglītis: – Iecirkņa inspektors reizēm ir bīstamā stāvoklī, jo uz notikuma vietu brauc viens pats un nezina, kas viņu sagaida. Ja nav steidzams jautājums, tad iecirkņa inspektoram pagastā ir pieņemšanas laiks un cilvēks var iet un stāstīt, kas noticis.
Nenorimst runas par traģisko atgadījumu Balvos, kad policists sabrauca jaunieti, bet noziegumā iesaistītā policijas darbiniece Solvita Vīgante turpina darbu Gulbenes policijā.
Dz.Čerbakovs: – Šo situāciju es varu paskaidrot. Sakarā ar šo gadījumu sabiedrībā valda lielas emocijas. Ja būs tiesas spriedums atbrīvot viņu no darba, tad man būs viņa jāatbrīvo. Kamēr ir uzrādīta tikai apsūdzība, šīs persona nav uzskatāma par vainīgu. Tagad man nav pamata viņu atbrīvot. Es S.Vīganti neuzskatu par sliktu darbinieci. Viņa savus darba pienākumus veic labi.
G.Eglītis: – S.Vīgante ir ļoti koleģiāla, ar viņu ir viegli sastrādāties. Viņa ir precīza un ar apgriezieniem.
Lasītāji, kuri vēlētos uzdot jautājumus Gulbenes policijas darbiniekiem, aicināti rakstīt “Dzirksteles” redakcijai. Jautājumus var iemest “Dzirksteles” pastkastītē, rakstīt uz e – pastu “info@dzirkstele.lv” vai sūtīt pa pastu – Gulbene, Ozolu 2a “Dzirksteles” redakcijai.
