Migrēnu nav iespējams izārstēt, bet var ar to sadzīvot.
Migrēnu nav iespējams izārstēt, bet var ar to sadzīvot
Migrēna ir starp 36 galvassāpju veidiem. Cilvēki ar migrēnu ir slimojuši vienmēr, tāpēc tā ir starp izplatītākajām neiroloģiskajām slimībām. Tirzas pagasta ģimenes ārste Dace Mūrniece uzsver, ka tā ir ģimeniska slimība. Ja ar to slimo vecāki, dzīves laikā ar to var slimot arī viņu bērni.
“Manā medicīniskajā aprūpē ir pāris pacientu, kuri slimo ar klasisko migrēnu un regulāri ierodas, lai veiktu injekcijas,” stāsta D.Mūrniece. Arī Lejasciema pagasta ģimenes ārste Sandra Liepiņa stāsta, ka migrēnas pacientu neesot pārlieku daudz, bet ar to slimojot gan jauni, gan gados vecāki cilvēki. Tas liecina par to, ka ne vienmēr, kad sāp galva, cilvēki vēršas pēc palīdzības pie ārsta, bet ārstējas paši, kā māk, lietojot dažādus pretsāpju līdzekļus.
Lēkmjveida galvassāpes
Par to, ka piemeklējusi migrēna, liecina lēkmjveida galvassāpes, kas lokalizējas biežāk deniņos vienā pusē, pieres daļā, ap acīm vai pakausī, retāk abās galvas pusēs. Migrēnas cēloņi ir asinsvadu paplašināšanās un ķīmisku vielu izdalīšanās no nervu šķiedrām, kas apvij asinsvadus. Tās izraisa arvien tālāku asinsvadu paplašināšanos, kā rezultātā pastiprinās sāpes. Migrēnas lēkmes laikā cilvēkam var būt slikta dūša, vemšana un pat caureja. Ir izteikta nepatika pret gaismu un troksni. Visbiežāk migrēnas lēkme ilgst dažas stundas vai dienu, bet ir cilvēki, kas no tās cieš divas un pat trīs dienas. Vidēji migrēna pacientu piemeklē reizi mēnesī, bet lēkmes var būt arī biežākas. Slimība sākas bērnībā, pusaudža vecumā vai vecumā līdz 25 gadiem. Ar migrēnu salīdzinoši biežāk slimo sievietes.
Veicinošie faktori
Migrēnas lēkmi provocē dažādi faktori, kas katram cilvēkam var būt atšķirīgi. Sāpes var izraisīt spēcīgas emocijas, pārdzīvojums vai stress, nepietiekams miegs, pārgurums un fiziska pārslodze. Migrēna var sākties arī tad, ja cilvēkam ir mazkustīgs dzīvesveids, piemēram, mazkustība mugurkaula kakla daļā, kakla muskuļu saspringums, asinscirkulācijas problēmas un tamlīdzīgi. Vainojama var būt arī neregulāra ēšana, pārlieku spilgta gaisma, pēkšņs vai ilgstoši skaļš troksnis, laika apstākļu vai atmosfēras spiediena maiņa, straujas gaisa temperatūras svārstības, piemēram, ļoti karsts vai ļoti auksts gaiss. Izšķir divu veidu migrēnas – ar un bez auras. Visbiežāk sastopama ir migrēna bez auras. Tad sāpes sākas pēkšņi bez priekšsajūtām. Migrēna ar auru ir sastopama retāk, to ievada priekšsajūtas, piemēram, ņirbēšana acu priekšā, notirpums rokā, kājā vai pat ķermeņa vienā pusē un citas.
Dzīvību neapdraud
Migrēnas lēkmes dzīvībai nav bīstamas, bet tās ietekmē cilvēka darbspējas. Migrēnas pacientam vienmēr jābūt līdzi medikamentam, ar kuru iespējams apturēt migrēnas lēkmi. Lielākā daļa medikamentu ir recepšu, tāpēc ieteicams apmeklēt ģimenes ārstu. Tomēr nav liegts lietot, piemēram, paracetamolu, ibuprofēnu, bezrecepšu aspirīnu, arī visu iecienīto nimesilu un citus. Cilvēki parasti izvēlas tos medikamentus, kas palīdzējuši pārvarēt migrēnu iepriekšējās reizēs. Ir arī specifiskie migrēnas pretsāpju līdzekļi triptāni. Tos ārsts izraksta vidēji biežu un biežu sāpju gadījumā, kad citi pretsāpju līdzekļi nav efektīvi.
***
fakti
70 līdz 80 procentos gadījumu migrēna ir iedzimta.
50 procenti cilvēku migrēnas lēkmes gadījumā nevar turpināt darbu.
30 procentiem cilvēku nepieciešams gultas režīms.
82 procentiem pacientu lēkme ilgst līdz pat 24 stundām.
10 līdz 15 procenti cilvēku cieš no migrēnas.
18 procentos gadījumu migrēna ir nediagnosticēta.
Ja galva sāp bieži, jākonsultējas ar ģimenes ārstu.
Var vērsties arī Vecmīlgrāvja slimnīcas Galvassāpju kabinetā Vecmīlgrāvī 5.līnija 26;
medīcīnas sabiedrībā “ARS” Skolas ielā 5.
Valmierā, Bastiona ielā 24.
