Laikam jau katrs sevi cienošs makšķernieks gandrīz vai par pienākumu uzskata katru pavasari vismaz pāris reižu aizbraukt uz vimbu – šo “sudraba bultu” – copi.
Laikam jau katrs sevi cienošs makšķernieks gandrīz vai par pienākumu uzskata katru pavasari vismaz pāris reižu aizbraukt uz vimbu – šo “sudraba bultu” – copi. Daudziem gan šķērslis ir veicamie attālumi, jo, kā zināms, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas tās nopietnākās upes, kur mājo vimbas.
Bija laiks, kad arī Daugavā vimbas ieceļoja no jūras un, protams, arī daudzas palika uz vietas. Tagad, kopš uzcelts Rīgas HES, no vimbām nav “ne smakas”. Palikušas vien deģenerējušās vimbiņas, kas svarā nepārsniedz 100 gramiem.
Kurp doties?
Iecienītākās vietas ir Venta, Salaca, Lielupe, Mūsa un Mēmele. Mēmelē un Mūsā vimbas gan ieceļo tikai nārsta laikā pavasarī un pēc tam atkal dodas atpakaļ uz Lielupi, un tas daudzums, kas paliek šajās mazajās upēs, ir tiešām niecīgs. Zināms, ka katram makšķerniekam ir savas, jau gadiem pārbaudītas vietas, tāpēc vien pieminēšu, ka jau vismaz 30 gadu pats braucu uz Ventu. Šī upe pati par sevi ir ļoti interesanta – gan no makšķerēšanas viedokļa, gan no krasta līnijas.
Ļoti nepatīkamas tā saucamās “kolhozu” vietas, kur “copmaņi” stāv cits pie cita kā tirgoņi tirgus placī. Kā izvēlēties vietu? Pavasarī viss ir ļoti vienkārši. Kaut kur lasīts, ka vimbas pavasarī, “kāpjot” no jūras, iepeld upēs un dodas uz augšu atsevišķos baros. Turklāt darot to zigzag kustībā – no viena krasta uz otru. Grūti pateikt, kā tur ar tiem peldēšanas virzieniem un vai vispār kāds šajos brūnajos palu ūdeņos spējīgs novērtēt vimbu bara kustības virzienu, bet šādas tādas atziņas pa šiem gadiem gūtas.
Vieta un inventārs
Novērots, ka vienā un tajā pašā vietā cope var būt un var nebūt, bet atliek paiet pāris metru uz augšu vai leju, un viss notiek. Sevišķi tas izjūtams, makšķerējot ar gruntsmakšķeri. Parasti vienā vietā ilgāk par pusstundu “necopēju”, un, ja cope nav bijusi, pārnesu un pārmetu grunteni par 10 metriem nostāk. Tā – līdz atrodu pirmo kārtīgo copi, jo bieži vien vimbai izlikto ēsmu iekāro kāds sapaliņš vai raudiņa. Pēdējos gados gruntsmakšķeres pavadiņām sienu palielas plastmasas mormiškas un lieku salīdzinoši prāvu krevetes gabalu. Visas šīs “uzpariktes” rezultātā mazās zivtiņas liek ēsmai mieru, un visbiežāk patīkamās gruntsmakšķeres zvaniņa skaņas liecina par vimbas copi. Piederu tā saucamajiem sporta makšķerniekiem, cenšos izmantot pēc iespējas tievākas pavadiņas un noteikti izmantoju uztveramo tīkliņu. Esmu ievērojis, ka vimbām, pievilktām pie krasta, ir tāds kā pēdējais izmisīgais skrējiens pakrastes joslā, kas ļoti bieži beidzas ar zivs atbrīvošanos no āķa.
Svina grimulis pavasara palu ūdeņu laikā ir aptuveni 150 gramus smags un vēlams ar cauru vidu. Galīgi neder ierastā karotes forma, jo straume to vienkārši nonesīs pie krasta līnijas. Nu jau pāris gadu atļauts uz makšķerēm lietot trīs pavadiņas. Taču izbrīnu rada viena otra makšķernieka domu gājiens, ka trešo pavadiņu neesot jēga siet, jo tāpat ēsma karāsies kaut kur augstu no grunts. Ja makšķerkāta garums ir, piemēram, 3,90 metri, pilnīgi pietiek vietas divām pavadiņām ar 30 – 40 centimetri garumu un vienai augšējai, kam garums būs aptuveni 80 centimetri. Ar tādu pavadiņu var aizsniegt grunti bez problēmām.
Ļoti bieži gadījies, ka nakts “cope” ir daudz rezultatīvāka nekā dienas. Sevišķi tas attiecas uz pirmajām stundām pēc tumsas iestāšanās. Kamēr ūdens duļķains, tikmēr ieteiktu lietot plastmasas mormiškas.
Ēsmas un iebarošana
Kas attiecas uz iebarošanu, vimbām būtībā tas nav nepieciešams. Šī zivju suga pavasaros strauji migrē un tā īsti aizkavēties “iebarotā” vietā netaisās. Turklāt to uzturēšanās vietas parasti ir straume, kur barību ļoti ātri aizskalo.
Ja runājam par ēsmām, vimbām piedāvā plašu sortimentu. Mušu kāpuri, motilis, krevetes, naktstārpi un sliekas. Ja jūtams, ka upē ir daudz mazo zivju, ēsma jāizvēlas lielāka pēc apjoma. Ja vimbas ir “uz ēšanas takas”, dod viņām visu, ko vēlies, cope tāpat notiks. Šķiet, pēdējos gados lielāka priekšroka ir krevetēm. Turklāt ēsma kopā ar mušu kāpuriem vimbām šķiet neatvairāma. Vēl tikai jāatceras, ka pieļaujamais vimbas izmērs ir 30 centimetri, bet vienas dienas norma – 5 gabalas. Tas gan neattiecas uz Ventas licencētām zonām, kur dienas norma ir 7 gabalas.
