Daudzi, zinot, cik ļoti kinoloģe Agra Riekstiņa mīl suņus, dodas pie viņas, citi vēršas pēc palīdzības pie mums “Dzirkstelē”, taču tikmēr, kamēr tiek atrasts saimnieks, sunim kaut kur ir jāpaliek. Agra, ja vien spēj, uzņem šos nabaga noklīdušos dzīvniekus un mēģina palīdzēt, taču arī viņas labsirdība nav bezgalīga, turklāt par dzīvniekiem tikmēr ir arī jārūpējas un jādod ēst.
“Pēdējo nedēļu laikā man ir nācies saskarties ar vairākiem šādiem gadījumiem. Cilvēki ar suņiem nāk pie manis, bet man taču nav patversmes. Domāju, ka mums Gulbenē būtu nepieciešama patversme, jo dzīvnieki noklīst diezgan bieži,” uzskata A.Riekstiņa.
Cer uz Eiropas naudu
Gulbenes pilsētas domes izpilddirektors Gvido Stucka atklāj, ka jautājums par dzīvnieku patversmes izveidi Gulbenē joprojām ir aktuāls.
“Pilsētai vienai pašai izveidot patversmi būtu diezgan sarežģīti, jo ir nepieciešams diezgan daudz līdzekļu. Mēs ceram, ka ar Vidzemes plānošanas reģiona priekšsēdētāja Nikolaja Stepanova atbalstu izdosies piesaistīt Eiropas naudu dzīvnieku patversmes izveidei, kas varētu noderēt gan visam Gulbenes novadam, gan arī kaimiņiem,” saka G.Stucka.
Sūtīs uz kursiem
Kā šobrīd tiek risināta klaiņojošu vai noklīdušu suņu problēma pilsētā?
“Pilsētas domei ir noslēgts līgums ar SIA “Gulbenes nami” par klaiņojošu suņu izķeršanu, taču nupat ir pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka jebkurš cilvēks dzīvniekus nevar ķert, dzīvnieku ķērājam jābūt sertificētam. Tādēļ šonedēļ sūtīsim četrus cilvēkus uz Jelgavu uz kursiem, kuru laikā viņi iegūs nepieciešamo sertifikātu. Sākotnēji noķertie dzīvnieki tiks vesti uz patversmi Alūksnē, taču nepārtraukti domājam arī par citiem risinājumiem – iespējams, arī tepat, Gulbenē, varētu atrast kādu vietu, kur dzīvniekus novietot uz pāris dienām, un viņus nekur nevajadzētu vest, taču diemžēl šogad tam vēl nav paredzēti līdzekļi,” norāda izpilddirektors.
Tuvākās dzīvnieku patversmes ir Alūksnē, Valmierā un Cēsīs.
