Zemnieku saimniecību īpašniekiem jāiesaistās vides sakopšanā, savācot atkritumus un nepieļaujot gruntsūdens piesārņošanu. Informatīvajā sanāksmē, kas notika Stradu pagastā, tiekoties ar lauksaimniekiem, norādīja Madonas reģionālās vides pārvaldes Gulbenes daļas vadītāja Inese Sedleniece.
“Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas ir ļoti dārgas, un zemnieki nevar tās iegādāties. Vienīgā iespēja ir startēt kādā projektā, lai gūtu finansējumu šim mērķim,” saka I.Sedleniece.
Speciāliste norāda, ka ne vienmēr aizrādījumus pelnījuši zemnieki, jo arī rajona pašvaldībās šobrīd ir problēmas ar notekūdeņu piesārņošanu un veco attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju.
Kalnā – vircas bedre
Pārbaudot zemnieku saimniecības, I.Sedleniece ievērojusi, ka daudzviet vidi no piesārņošanas nepasargā tieši mazās saimniecības, kurās ir divas trīs govis. “Kūtsmēslu kaudze un vircas bedre atrodas piekalnē, ūdeņi no tās tek uz leju un ieplūst grāvī, tādējādi piesārņojot virsūdeņus. Arī kūtsmēsli un minerālmēsli uz laukiem tiek kaisīti tuvu notekūdeņu grāvjiem vai pat tajos,” norāda I.Sedleniece.
Saimniecībā, kur tiek ievērotas vides prasības, vides inspektori pārbaudi veic reizi trijos gados. Lielākajās saimniecībās, kur piena dzesēšanai izmanto jaudīgas saldējamās iekārtas, novērots, ka ne vienmēr tās ir tādā kārtībā, lai nepiesārņotu ozona slāni, jo ir noteiktas vielas, kuras vairs nav atļauts izmantot iekārtās.
“Lai saimniecībā viss atbilstu mūsu norādījumiem, zemniekiem ir jāreģistrē arī izvesto kūtsmēslu kopējais daudzums noteiktā laika periodā. Jāatceras, ka kūtsmēslus ir aizliegts izkliedēt no decembra līdz 15.martam, lai nepiesārņotu vidi,” atgādina I.Sedleniece.
Jābūt konteineram un līgumam
Nevar būt tā, ka zemnieku saimniecībā nav atkritumu konteinera un līguma par atkritumu apsaimniekošanu valstī noteiktajā kārtībā.
Saimniecībā problēma ir izlietotās polietilēna plēves, ko izmanto skābsiena un skābbarības bedru, kā arī rulonu ietīšanai. Tagad apglabāšanai tās pieņems arī Malienas atkritumu apsaimniekošanas poligons. Kopā ar pašvaldību, kurš ir pirmais darbības koordinators, vajadzēs izlemt, kā notiks šo plēvju un citu atkritumu savākšana. Zemniekiem kopīgi ar pašvaldību jārisina arī lielgabarīta atkritumu aizvešana, jo pašvaldības par atkritumiem, kas radušies katrā sētā, vairs nemaksās. Naudas maks būs jāatver pašiem saimniekiem. Uz poligonu var vest arī izmantoto šīferi.
Vainīgos bargi sodīs
Zemnieki interesējās, ko iesākt ar tukšajām ķimikāliju mucām.
I.Sedleniece iesaka par to interesēties firmā, kur tās iegādātas, vai arī kopā ar pašvaldību rast vietu, kur šīs mucas savākt. Savukārt nolietojušās
dienasgaismas lampas, datorus un citas elektroierīces var vest uz savāktuvi, kas atrodas SIA “Apgāde” teritorijā, bet metālus uz Malas ielu.
“Par vides piesārņošanu mazākais sods ir 250 lati, tāpēc, redzot, ka kāds kaitē videi, rakstiski jāziņo pašvaldībai, ja pagasts netiek galā – jāvēršas Vides pārvaldē, jo katrs īpašnieks atbild par savu zemi. Šodien par atkritumiem ir jāmaksā absolūti visiem,” atgādina I. Sedleniece.
