Pērkona negaisi jau kopš seniem laikiem ir apbrīnojama dabas parādība, tikai nedrīkst aizmirst, ka tas reizē ir arī dabas apdraudējums cilvēkam un videi.
Pērkona negaisi jau kopš seniem laikiem ir apbrīnojama dabas parādība, tikai nedrīkst aizmirst, ka tas reizē ir arī dabas apdraudējums cilvēkam un videi. Elektrisko lādiņu potenciāla starpība starp mākoņiem un zemi rosina atmosfēras zibens frontes, īpaši vasarā. Zibens patiesībā ir negatīvās strāvas, kas plūst no mākoņiem uz zemi.
Primārā iedarbība ir tiešs zibens spēriens, sekundārā ir viss pārējais – elektromagnētiskais lauks, inducētie lādiņi un tā tālāk. Starp primāriem iedarbības veidiem, sevišķi uz dzīvniekiem, ir soļa spriegums. Ja strāva viena ķermeņa daļu sasniedz ātrāk nekā otru, veidojas spriegumu starpība. Šī soļa radītā strāvas plūsma iedarbojas uz visu ķermeni. Soļa sprieguma iedarbība uz dzīvniekiem ir spēcīgāka nekā uz cilvēkiem.
Gan šo inducēto lādiņu rezultātā, gan soļa sprieguma rezultātā lopu kūtīs cieš dzīvnieki, zibens spēriens nereti tos pat nogalē.
Zibens spēriena brīdī celtnē strāva sakarsē ne tikai spēriena vietu, bet arī pārējo ēkas konstrukciju, kas stipri palielina aizdegšanās varbūtību.
Katru gadu Latvijā zibens spērienu rezultātā radītais zaudējums lēšams vairākos tūkstošos latu, bet to var novērst ar augsti profesionālu zibensaizardzības sistēmu ierīkošanu, kas atbilst visām tehniskajām normām un spēju nodrošināt pilnīgu aizsardzību un drošību.
Zibens aizsardzības sistēmas tiek dalītas šādos veidos:
A – aktīvā zibensaizsardzība – tie ir aktīvie zibensuztvērēji, to darbības princips ir elektromagnētiskā lauka potenciālu starpība starp sazemēto un izolēto uztvērēja daļu. Negaisa laikā, kad ir paaugstināts magnētiskais lauks, starpība starp potenciāliem izsauc dzirksteļošanu un stipri jonizējušos plūsmu uz negaisa mākoni, veidojot kanālu atmosfērā lādiņa izlādēšanas iespējai uztvērējā. Jo stiprāks negaiss un magnētiskais lauks, jo stiprāka jonu plūsma, kas atļauj notvert zibens izlādēšanos pašā tā formēšanās sākumā. Šī ir tā saucamā neelektronu sistēma, kas pašreiz pēc speciālistu atsauksmēm ir pati labākā pasaulē, bet ne lētākā.
B – pasīvā (vienkāršā) zibensaizsardzība iedalās: ārējā zibensaizsardzībā, iekšējā zibensaizsardzībā, pārsprieguma zibensaizsardzībā, zemējumā.
Ārējo zibensaizsardzību iedala trijos pamatposmos, tas ir, zibens uztveršana spēriena vietā, tā novadīšana uz grunti, novadīšana zemē. Šeit stingri jāievēro, lai netiktu pieļautas tehniskas kļūdas, kas var izraisīt siltuma vai elektriska rakstura efektus. Ārējā zibensaizsardzība sastāv no zibensuztvērēja, sprieguma novadītāja un zemētāja.
Iekšējā zibensaizsardzība sastāv no potenciālu izlīdzinošās sistēmas un no mazākā pieļaujamā attāluma.
Pārsprieguma zibensaizsardzībā izmanto pārsprieguma novadītājus.
Zemējumu pielieto ēkām, kam ir skārda jumti, šeit gan jāņem vērā jumta klājuma izgatavotāju ieteikumi.
Kādiem objektiem obligāti jāierīko zibensaizsardzība:
1) sabiedriskās celtnēs (skolās, muzejos, kultūras centros, sporta namos, bērnudārzos, slimnīcās, pansionātos, viesnīcās, tirdzniecības centros);
2) ražošanas celtnēs (degvielas uzpildes stacijās, gāzu ražošanas cehos, kokapstrādes ražotnēs, ķīmisko vielu ražotnēs);
3) lauksaimniecībā izmantojamās celtnēs (lopu novietnēs, lopbarības novietnēs, biodegvielu ražotnēs, minerālmēslu noliktavās);
4) visās ēkās, kurām ir skārda jumti.
Zibensaizsardzības sistēmas var ierīkot tikai šinī jomā apmācīti un sertificēti darbinieki sertificēta darbu vadītāja uzraudzībā.
Sīkāku informāciju varat saņemt Gulbenes pilsētas un rajona brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā Brīvības ielā 44.
