Treneris Kaspars Mājenieks: “Puiši ir pelnījuši spēlēt 1.divīzijā.
Treneris Kaspars Mājenieks: “Puiši ir pelnījuši spēlēt 1.divīzijā.
Finālturnīri Hansabankas Jaunatnes basketbola līgā, kā arī Eiropas Jaunatnes basketbola līgā ir beigušies. Gandarīts par savu audzēkņu sniegumu tajos ir treneris Kaspars Mājenieks.
1994.gadā dzimušie zēni ierindojās 6.vietā. “Kad šiem puišiem bija fināli, es ar 1993.gadā dzimušajiem zēniem atrados Eiropas Jaunatnes basketbola līgas superfinālā, tādēļ mani aizvietoja treneris Arvis Steckis. Apakšgrupā mēs ieguvām 4.vietu, tādēļ mums bija jāspēlē pret otras apakšgrupas 3.vietu – Daugavas sporta namu, ko puiši uzvarēja pagarinājumā. Nākamā spēle bija pret Cēsīm, ko zaudējām ar nelielu starpību, tādējādi paliekot 6.vietā,” stāsta K.Mājenieks.
1993.gadā dzimušie jaunieši, ko arī trenē K.Mājenieks, ierindojās 3.vietā. “Pārspēlēs par iekļūšanu finālos pēdējā spēle mums bija pret Daugavas sporta nama komandu. Pēc pirmās ceturtdaļas mums bija – 17, taču puiši saņēmās un uzvarēja viņus ar 2 punktu starpību. Šī bija visgrūtākā spēle, taču puiši pierādīja, ka var saņemties. Finālos pirmā spēle mums bija pret 1.divīzijas līdervienību – Rīgas sporta skolu. Šo spēli mēs zaudējām ar 40 punktu starpību – pretinieki šai cīņai bija labāk sagatavojušies, arī mēs bijām ļoti gatavojušies un noskaņojušies, taču nekas nesanāca. Tomēr izšķirošās bija nākamās divas spēles. Otrā spēle mums bija pret “Rīdzeni”. Šajā spēlē puiši nospēlēja ļoti labi. Viņi to uzvarēja ar 29 punktu pārsvaru,” stāsta treneris. “Pēdējā spēle apakšgrupā mums bija pret Liepāju. Es biju cerējis, ka puiši nerēķinās, ar cik punktu starpību var zaudēt vai obligāti ir jāuzvar. Taču laikam viņiem jau ir tas vecums, kad sāk domāt līdzi. Es viņiem piedraudēju, ka ir jāuzvar noteikti, taču viņos jau bija iezagusies doma, ka ir pieļaujams arī zaudējums. Pirmajā puslaikā šajā spēlē mums veicās slikti, otrajā puiši mēģināja saņemties, taču grūti bija ko sasmelt, zaudējām ar sešu punktu pārsvaru. Apakšgrupā tomēr palikām 2.vietā. Pusfinālā mums bija jācīnās pret Valmieras komandu. Sākumā visi centās cīnīties, taču tad spēle tika izlaista no rokām. Tā no +20 zaudējām ar -6, kas nozīmēja, ka priekšā cīņa par 3./4.vietu ar Ventspili. Šajā cīņā puiši spēja saņemties īstajos brīžos un ar dažu punktu pārsvaru uzvarēt, izcīnot 3.vietu,” stāsta K.Mājenieks. Viņš atzīst, ka šī vieta ir pelnīta. “Esam uz to gājuši divus gadus. Esam sapratuši, ka varam cīnīties ar jebkuru komandu, tikai pašiem ir vairāk jānoskaņojas spēlei, ir jāuzlabo arī sava fiziskā un psiholoģiskā sagatavotība. Abu komandu puiši ir pelnījuši spēlēt 1.divīzijā Latvijā. Par iespēju tajā spēlēt sporta skolas audzēkņi cīnīsies jau šosestdien pārspēlēs, tādēļ visus aicinām turēt īkšķus,” saka treneris.
Eiropas Jaunatnes basketbola līgas superfinālā pirmajā spēlē mūsu 1993.gadā dzimušie jaunieši tikās ar Marčuļoņa sporta skolu no Lietuvas. Šajā cīņā gulbenieši zaudēja, taču, iespējams, šo zaudējumu ietekmēja arī nogurums no pārbrauciena uz Krieviju. “Nākamajā dienā cīnījāmies pret Kedaiņu skolu. Arī šī cīņa tika zaudēta, taču to norakstījām uz pašu kļūdām, cīnīties ar šo komandu tiešām varēja. Pēdējā dienā mums bija cīņa ar Viļņas sporta skolu. Pirmajā ceturtdaļā mēs pat uzvarējām, taču tad puiši sāka spēlēt, kā paši vēlas, vairs necentās ieklausīties manos norādījumos, rezultātā – zaudējums. Tomēr tajā pašā laikā pierādījās, ka ar šīm komandām ir iespējams cīnīties, taču vispirms ir jāizpilda trenera prasības un jābūt pacietīgākiem. Tagad zinām, kas mūs sagaida nākamajā gadā Eiropas Jaunatnes basketbola līgas 1.divīzijā,” saka K.Mājenieks.
