Lejasciema jauktajā korī “Kaprīze” Janeta Bačinska dzied jau desmit gadus.
Lejasciema jauktajā korī “Kaprīze” Janeta Bačinska dzied jau desmit gadus
Lejasciemiete Janeta Bačinska jau desmit gadus dzied Lejasciema kultūras nama jauktajā korī “Kaprīze”, kā arī vokālajā ansamblī “Akcents”. “Manuprāt, kolektīvam ir izraudzīts piemērots nosaukums, jo tajā darbojas salīdzinoši daudz jauniešu ar dažādām kaprīzēm, tomēr tām pāri stāv atbildība par dziedājuma kvalitāti,” saka Janeta.
To, ka dienās Janeta noteikti būs saistīta ar dziesmu, vēl šodien apliecina dziesmas ieraksts magnetofona lentē, kas tapis vairāk nekā pirms 30 gadiem. “Neatceros, vai es jau tolaik mācēju skaidri runāt, bet dziedāt gan dziedāju. Dziesmas nosaukumu neatceros, bet tā noteikti bija tautasdziesma. Septiņu vai desmit gadu vecumā tapa arī otrs ieraksts. Tad sekoja skolas vokālie ansambļi, koris un tamlīdzīgi,” stāsta Janeta. Dziedāšana esot pārmantota, jo ģimenē tētis un vecmāmiņa esot labas balss īpašnieki. Neilgu laiku viņa ar tēti dziedājusi kopā vokālajā ansamblī. “Man ir divas jaunākas māsas, kuras arī labi dzied, tāpēc tad, kad izdzirdam kādu tīkamu melodiju, dziedam līdzi. Māsu trio veidot negrasāmies. Dziedam tikai pašas sev. Tie ir brīži, kad ir noticis kaut kas jauks un patīkams, vai tad, kad vienkārši ir labi.”
Mēdz būt paškritiska
Janeta smejas, ka labprāt būtu dziedājusi “Kaprīzē” kopš kolektīva pirmā mēģinājuma, bet visa sākums bijis Sinoles tautas nama vokālais ansamblis. Pēc kāda Ziemassvētku koncerta toreizējā kora vadītāja Rita Vēverbrante izteikusi piedāvājumu dziedāt “Kaprīzē”. “Sākumā nevarēju izlemt, ko darīt, bet vecmāmiņa teica: “Kad tad tu vēl iesi, ja ne tagad? Gaidīsi laiku, kad vīrs nelaidīs?” Pirms tam uz kamerkora dziedātājiem biju raudzījusies tikai ar apbrīnu: ak, kaut es arī kādreiz varētu tā dziedāt! Man šis kolektīvs šķita nesasniedzama augstiene, jo tas uzstājās Rīgas lielajās koncertzālēs un dažādos vērienīgos pasākumos. Klusībā iespēju dziedāt “Kaprīzē” sev izvirzīju par tālu mērķi, kas jāsasniedz. Arī tad, kad kļuvu par kora dalībnieci, vēl ilgi nespēju iejusties. Man šķita, ka neko neprotu, ka nekas nesanāk. Arī tagad, kad ir pagājuši desmit gadi, man ir tikai apjausma, kā vajag dziedāt.” Nošu raksts Janetai problēmas nesagādā, jo vienu gadu viņa mācījusies spēlēt kokli, bet tad šo nodarbi dažādu apstākļu dēļ pārtraukusi. Pašmācībā viņa apguvusi akordeonu. Šīs iemaņas noder tad, ja kādas dziesmas melodija padodas grūtāk.
“Uzkačā” pārāk augstu līmeni
Pirmās ugunskristības Janetai kā kora dalībniecei bijušas rajona koru skatē, bet īpašu uztraukumu viņa neizjutusi, jo skatuviskais rūdījums gūts jau skolas gados. “Uzskatu, ka paškritikai un pārliecībai, ka viss ir izdarīts pēc labākās sirdsapziņas, jābūt līdzsvarā. Ceru, ka man tas ir izdevies. Būtībā ir tā, ja dziesma ir grūta, tad šajā melodijas uz dziedātāja divkaujā vienmēr gribas uzvarēt, īpaši tad, ja redzi, ka rezultāts būs uzvaras vērts. Bieži vien ir tā, ka sākumā dziesma nepatīk, šķiet pārāk sarežģīta, bet tad, kad tā ir apgūta un skan, pārņem uzvaras prieks un lepnums,” saka Janeta.
Diemžēl šo Dziesmu svētku repertuāru dziedātāja vērtē kā pārāk sarežģītu. Dažkārt esot tā, ka griboties mest notis pret sienu un piecirst kāju. “Manuprāt, tie vairs nav svētki to dalībniekiem, klausītājiem un dziesmai, bet gan sacensība, kurš komponists ar savu kompozīciju “uzkačās” augstāko līmeni. Svētki vairāk līdzinās konkursam, nevis ir domāti klausītāju un dziedātāju sirdīm. Mums nav tiesību nomocīt klausītājus līdz tādam līmenim, ka viņi pieceļas un dodas projām! Iedomājieties, vecāki pirmo reizi uz Dziesmu svētku koncertu atnāk kopā ar saviem bērniem. Izdzirdot šādas sarežģītas un pat garlaicīgas dziesmas, bērns nekad vairs negribēs būt šo svētku dalībnieks. Protams, to nevar teikt absolūti par visām kompozīcijām,” uzskata Janeta. Kā sev tuvās melodijas viņa min komponista Imanta Kalniņa “Jau ziediem rotātas pļavas”, tīkami esot arī latviskie “Pūt, vējiņi!” mūsdienu apdarē, Mocarta, Hendeļa, Bēthovena kompozīcijas.
Sagaida sirds atvēršanos
Ko Janeta sagaida no lielajiem Dziesmu svētkiem. Iespējams, tas ir gandarījums par gadiem ilgu darbu, kopības sajūta, spēja savās izjūtās pacelties pāri ikdienai, kad šķiet, ka sirds atveras visai pasaulei un cilvēkiem. Pat tad, ja sākumā esot grūti rast šo svētku atmosfēru, to noteikti palīdzot radīt dažādi blakus faktori, piemēram, solodziedājums, režija, mākslinieciskais noformējums un tamlīdzīgi. Janeta stāsta, ka katru jaunu dziesmu cenšoties apgūt mēģinājumos, lai nevajadzētu pārāk daudz ieskatīties nošu materiālā, tāpēc draudzīgi dažkārt tiekot saukta par izlēcēju. Koristei šķiet, ka tad, kad cieši jāseko notīm un dziesmas tekstam, pazūd izpildījuma emocionalitāte. “Ja mēģinājumā kāda melodijas frāze man nepadodas, saku: stop un lūdzu, lai atkārto no jauna. Mums tas ir atļauts. Var jau būt, ka kāds kora dalībnieks iekšēji par to piktojas, bet kā gan citādāk sasniegsim labu rezultātu? Kora gods ir jātur augstu!” saka Janeta un lepojas, ka korī dzied daudz jauniešu, lai gan tāpat kā citos kolektīvos vīriešu balsu vienmēr varētu vēlēties vairāk. Kolektīvam ir arī jaukas tradīcijas, piemēram, 3.jūnijā, visi kopā svinot diriģentes Inetas vārdadienu, kopīgi tiekot svinēti arī Ziemassvētki, kad tuvējo mežu pieskandinot koristu balsis, tiekot meklēti arī sadraudzības kolektīvi. “Šādos pasākumos kolektīvs vēl vairāk saliedējas, jo tad piemirstas aizrādījumi, tie brīži, kas bijuši tuvu asarām, lai gan mūsu diriģente Ineta ir pati jaukākā un labākā. Uzskatu, ka ir nepieciešams mūs arī bārt. Ja tikai mīlēs un glaudīs galvas, tad rezultātu nebūs, visi izlaidīsimies slinkumā,” smejas Janeta.
Patīk tas, ko dara
Ikdienā Janeta sastopama veikalā “Gauja”, kur strādā par pārdevēju. Tas ir darbs ar cilvēkiem, jo nākas uzklausīt ne tikai vēlmes, bet izdabāt arī pircēju kaprīzēm. “Nevaru pārliecināti teikt, ka tirdzniecība ir mans dzīves aicinājums un sapņa piepildījums, ne arī gausties, ka uz darbu nāku bez prieka. Man vienkārši patīk tas, ko daru. Vakaros, kad veikala durvis ir aizvērtas, Janeta ļaujas saviem vaļaspriekiem, kas ne vienmēr aprobežojas tikai ar adīšanu, grāmatu lasīšanu, mēģinājumiem un televīzijas pārraižu vērošanu. Viņa labprāt kopā ar vecākiem rosās dārzā. “Lielākoties iznāk tā, ka mēs ar tēti visu stādām un sējam, ravēšanu atstājot mammas ziņā,” smejas Janeta. Lielo Dziesmu svētku gaidās viņa pārējiem “Kaprīzes” dalībniekiem iesaka apbruņoties ar pacietību, izturību un spēju atbrīvoties no pārāk lielā saspringuma, kas pārņem cilvēku pirms nopietnas uzstāšanās.
***
Vizītkarte
Vārds, uzvārds:
Janeta Bačinska.
Dzimusi: 1975.gada 20.decembrī Lejasciemā.
Izglītība: Lejasciema vidusskola, Pasta koledža Rīgā.
Darbavieta: tirdzniecības uzņēmums “Gauja” Lejasciemā.
Ģimene: neprecējusies, ir divas jaunākas māsas Līga un Agnese.
Vaļasprieks: adīšana un grāmatu lasīšana.
Ļoti patīk: īrisi, pamazām veido to kolekciju; klasiskā mūzika.
Sevi raksturo: reālistiska optimiste bez muļķīgām cerībām un pesimisma.
***
Par Kori “kaprīze”
Pirmais kamerkora mēģinājums notika 1989.gada 31.martā. Tagad kolektīvs sevi sauc par jaukto kori.
Dibinātāja un diriģente – Rita Vēverbrante, šobrīd viņa ir koncertmeistare tāpat kā Inga Kalniņa.
Pašlaik kora diriģente ir Ineta Maltavniece.
Dzied apmēram 30 dalībnieki. Jaunākajam ir 16 gadu, vecākajai dalībniecei Maijai Muceniecei – 60 gadi.
Kolektīvs piedalījies visos rajona Dziesmu svētkos, kā arī lielajos Dziesmu svētkos, koncertā “Rīgai – 800”, arēnas “Rīga” atklāšanas koncertā,
R.Paula pirmajos dziedāšanas svētkos, Ziemeļvalstu Dziesmu svētkos Gotlandē.
Šogad rajona koru skatē ieguva 2.pakāpes diplomu un tiesības piedalīties Dziesmu svētkos atjaunotajā Mežaparka estrādē Rīgā.
