Pagājušās sestdienas vakars daudzās mājās droši vien tika aizvadīts “Eirovīzijas” gaisotnē. Arī es intereses pēc, kā tad nu veiksies mūsu izdaudzinātajiem “pirātiem”, nolēmu pavērot šo pasākumu.
Pagājušās sestdienas vakars daudzās mājās droši vien tika aizvadīts “Eirovīzijas” gaisotnē. Arī es intereses pēc, kā tad nu veiksies mūsu izdaudzinātajiem “pirātiem”, nolēmu pavērot šo pasākumu.
Kopumā viss pasākums bija jauks – ļoti skaista bija skatuve, priekšnesumi bija daudzveidīgi, daži varbūt arī nedaudz jocīgi un “Eirovīzijas” dziesmu konkursam neatbilstoši, taču to nu lai lemj katras valsts iedzīvotāji, ko sūtīt pārstāvēt savu valsti. Varbūt kāds tieši šādu atzinumu izteica arī par mūsu valsts izraudzītajiem dziedoņiem. Taču, kā jau vienmēr, vislielākie pārsteigumi, protams, sākās līdz ar balsošanas rezultātu paziņošanu. Tā vien šķita, ka balso tikai kaimiņi par kaimiņiem, turklāt par tiem ietekmīgākajiem, bet izpaliek paša snieguma, paša muzikālā priekšnesuma vērtējums. Nav jau brīnums, ka konkursā šogad uzvaru ieguva Krievija, ja 12 punktus tai piešķīra sešas bijušās Padomju Savienības republikas, bet, vai šis bija pats skaistākais, skanīgākais un labākais dziedājums, varētu vēl pastrīdēties. Man tiešām gribas piekrist britu raidorganizācijas “BBC” “Eirovīzijas” pārraižu komentētājam Terijam Vougenam, kurš pēc šīgada konkursa izteicās, ka “Eirovīzija” vairs nav dziesmu konkurss un Krievijai tā bija politiska uzvara. Citas valstis šādu rezultātu varētu sasniegt vien ar kādu ļoti izcilu vai neordināru priekšnesumu, kas tiešām “iekristu” sirdī visu valstu pārstāvjiem.
Latvijai – dalīta 11./12.vieta. Nekas īpašs, bet pa vidu jau esam. Jāpriecājas par to pašu.
