Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti novērojuši, ka mizgrauži bojā jaunos augļu kokus.
Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti novērojuši, ka mizgrauži bojā jaunos augļu kokus.
“Lapu koku koksnes mizgrauzis iegraužas caur mizu koksnē, stateniski stumbra asij pa koksnes gadskārtām atiet divi mātes ejas zari. Kāpuru ejas atiet no mātes ejas un sasniedz 1 centimetra garumu. Tās pārmaiņus iet uz augšu un leju – veidojot it kā kāpnes. Kāpurs barojas ar augu sulu un sēņotni, kas melnā kārtā pārklāj kāpuru ejas sienas,” stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta konsultants Jānis Āboliņš. Lapu koku nevienādais mizgrauzis ieeju veido pat 6 centimetrus garu. No tās dažādos virzienos atiet garas mātes ejas. Kāpuri mātes ejās barojas ar koka sulu un sēņotni, kuras ierosinātāju ejās ienes mizgrauža vabole.
Ābeles galotne jānogriež
Lai ierobežotu kaitēkli, J.Āboliņš iesaka nogriezt bojāto auga galotni, jo ir iespējams, ka augļu koks virs potējuma izdzīs jaunu atvasi. “Lapu koku nevienādo mizgrauzi lidošanas laikā var izķert ar sarkanas krāsas traukā ielietu etanolu. Tas jāatšķaida ar ūdeni attiecībā 1:1. Uz hektāra lielas platības izvieto 8 līdz 10 traukus ar šo šķidrumu. To atjauno divas trīs reizes nedēļā,” stāsta speciālists. Sausais un samērā siltais laiks ir veicinājis arī laputu vairošanos, kas šobrīd sparīgi uzbrūk rozēm. Tās parasti bojā rožu lielā un rožu – graudzāļu laputs. Lai cīnītos ar šiem kaitēķliem, rozes jāsmidzina ar piemērotu insekticīdu.
Bakteriālās iedegas neatklāj
Lai gan šajā pavasarī augļu dārzos, kur pērn tika konstatēta bakteriālā iedega, ņemtajos paraugos slimība nav konstatēta, tas nav garants, ka tā atkal kaut kur neparādās. Tāpēc Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti iesaka dārzu īpašniekiem rūpīgi sekot augļu koku veselībai. Dārzu īpašniekiem iespēju robežās ir jāiznīcina pērn nogriezto koku celmi un uz tiem izdzītās atvases. Ja ir aizdomas par bakteriālās iedegas simptomiem, nekavējoties jāziņo augu aizsardzības dienestam. Jau ir sāktas komercdārzu pārbaudes, lai pārliecinātos, ka ziedošajos augļu kokos nav novērojamas bakteriālās iedegas pazīmes. Bīstamo slimību izraisošās baktērijas izplatību ietekmē laika apstākļi, kas pašreiz nav labvēlīgi tās izplatībai. Slimības izplatību ietekmē arī pagājušajā gadā veiktie tās ierobežošanas pasākumi. Par to efektivitāti vislabāk varēs spriest pēc šīs vasaras. Līdz šim Gulbenes rajonā bakteriālā iedega nav konstatēta.
